Eiropas Parlaments rīko noklausīšanos, lai nosodītu vajāšanas pret Faluņgun

25. aprīlī Edvards MakMilana-Skota kungs, Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja vietnieks, Eiropas Parlamenta rīkoja starptautisku noklausīšanos. Noklausīšanās bija saistīta ar reliģijas brīvību Ķīnā un desmit gadus ilgo vajāšanu pret Faluņgun.

To cilvēku vidū, kuri uzstājās noklausīšanās sēdē, bija Faluņ Dafa pārstāvis Erpin Džana kungs, cilvēktiesību advokāts Deivids Matas, „Human Rights Without Frontiers” priekšsēdētājs Vils Fautrs, grāmatas „Losing the New China” autors Ītans Gutmans, totalitārisma eksperts Džun Veiguans un bijušais Ķīnas Valsts drošības biroja spiegošanas aģents Li Fendži.

Noklausīšanās Eiropas Parlamentā bija par reliģijas brīvību Ķīnā un desmit gadus ilgo vajāšanu pret Faluņgun

No kreisās uz labo: Erpin Džans, Ītans Gutmans, Edvards MakMilans-Skots, Deivids Matas, Vils Fautrs un Džun Veiguans

Edvards MakMilans-Skots ir bijis ļoti noraizējies par Faluņgun vajāšanu. 2006. gadā viņš devās uz Ķīnu, lai izmeklētu vajāšanu faktus un Pekinā satiktos ar praktizētājiem Cao Dunu un Niu Djiņpinu. Abi praktizētāji šīs tikšanās rezultātā joprojām ir nelikumīgi ieslodzīti Ķīnā.

MakMilana-Skota kungs nosodīja Ķīnas varas iestāžu nežēlību un paziņoja savu nostāju attiecībā uz reliģijas brīvību Ķīnā. „Precīzāk sakot, kopš tā laika līdz šodienai es esmu strādājis pie reliģijas brīvības Ķīnā. Es neesmu reliģiozs, taču es esmu uzaudzis Romas katoļu ģimenē. Es esmu stingri pārliecināts, ka katram ir jābūt tiesībām ticēt reliģijai, un tas patiešām ir rakstīts Ķīnas konstitūcijā. Diemžēl brīvība un neatkarīgas reliģijas tiek vajātas Ķīnā. Paranoiskais, nežēlīgais un patvaļīgais režīms atļauj tika noteiktas reliģijas, bet izslēdz citas.”

Viens no iemesliem, kādēļ tika rīkota noklausīšanās, bija tas, ka pirms desmit gadiem, aprīlī, Faluņgun, populārs cjigun veids, ko praktizē desmitiem miljoni cilvēku Ķīnā, piesaistīja varas iestāžu uzmanību. Vēlāk sākās nežēlīgās vajāšanas pret Faluņgun. Vismaz 3000 praktizētāji ir miruši spīdzināšanas un vardarbības rezultāta, un tūkstošiem tikuši ieslodzīti cietumos.

Pēc noklausīšanās MakMilana-Skota kungs sacīja, ka 1942. gadā kāds jauns polis Jans Karskis pastāstīja cilvēkiem ASV par to, ko Gestapo darīja koncentrācijas nometnēs. Tiesnesis Franfurters, noklausījies viņa liecību, sacīja: „Es neteicu, ka šis jaunais cilvēks melo. Es sacīju, ka nespēju viņam noticēt. Tur ir atšķirība.” Tas šobrīd notiek ar Faluņgun Ķīnā.

Eiropas Parlaments ir visvairāk noraizējies par cilvēktiesībām Ķīnā. 2001. gada februārī EP pieņēma rezolūciju par reliģijas brīvību Ķīnā. Rezolūcijā tiek nosodīti Ķīnas pārkāpumi pret Faluņgun praktizētāju tiesībām uz reliģijas brīvību un izteikts aicinājums Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) valdībai ļaut Faluņgun praktizētājiem praktizēt savas fundamentālās tiesības uz sirdsapziņas, vārda, apvienošanās un sapulcēšanās brīvību saskaņā ar ĶTR konstitūciju. 2006. gada septembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kas nosoda Faluņgun praktizētāju ieslodzīšanu un spīdzināšanu. EP ir īpaši noraizējies par piespiedu orgānu izņemšanu ieslodzītajiem Faluņgun praktizētājiem, lai pārdotu tos izdevīgām orgānu transplantācijas operācijām. EP aicināja Ķīnas valdību nekavējoties apturēt Faluņgun vajāšanu un atbrīvot ieslodzītos praktizētājus.