Lei Mina kungs, kurš 2002. gadā Čančuņā pieslēdzās kabeļtelevīzijas kanālam, miris no spīdzināšanu rezultātā gūtajiem ievainojumiem

Faluņ Dafa praktizētājs Lei Mins bija viens no tiem, kas 2002. gadā pieslēdzās Čančuņas pilsētas kabeļtelevīzijai, lai izplatītu patiesību par Faluņgun un vajāšanām. Viņš tika arestēts un spīdzināts līdz pilnīgam spēku izsīkumam Čančuņas pilsētas policijas pārvaldes pirmajā iecirknī, kā arī Dzjiliņas cietumā. 2006. gada 6. augustā Lei Mins mira. Tālāk seko sīkāka informācija.

Lei Mins 2002. gada martā, kad viņu arestēja pirmo reizi

Lei Mina kungs, 30 gadus vecs, neprecējies, dzīvoja Dzjiliņas provinces Baišaņas pilsētā. Lai komunistiskā režīma izplatīto apmelojumu maldinātajiem Ķīnas iedzīvotājiem atklātu patiesību par vajāšanu un darītu zināmus faktus par Faluņ Dafa, viņš pievienojās Liu Čenjunam (kurš policijas iecirknī miris vardarbīgā nāvē) un citiem, kuri pieslēdzās Čančuņas kabeļtelevīzijai, lai pārraidītu patiesību par Faluņ Dafa. 2002. gada 5. martā viņu arestēja.

Pildot Dzjana Dzemiņa režīma slepeno rīkojumu “nogalināt viņus visus”, policisti spīdzināja Lei Mina kungu visbriesmīgākajos veidos. Čančuņas pilsētas policijas pārvaldes pirmajā iecirknī Lei Mina kungu spīdzināja uz “tīģera sola” [1], sita ar elektrošoka stekiem (pa seju, muti, kaklu, anālo atveri), smacēja viņu ar galvā uzvilktu plastmasas maisu, sita pa galvu ar dzelzs trauku, dedzināja kaklu ar nokaitētu skrūvgriezi, viņu dauzīja, spārdīja, u.t.t.

Lei Mina kungam piesprieda septiņpadsmit gadus ilgu cietumsodu, 2002. gada oktobrī viņš tika nosūtīts uz Dzjiliņas cietumu. Šeit viņu spīdzināja, nežēlīgi piekaujot, ar pirkstiem spiežot viņa acu ābolus, saspiežot sēkliniekus, uz vairākām dienām piesienot pie “stiepšanas gultas” [2], liekot taisni sēdēt uz gultas no 4.50 rītā līdz 19.30 vakarā, un vēl dažādos citos veidos. 2004. gadā, kad Lei Mina kungs bija pavisam bez spēka, viņu atbrīvoja pret galvojumu veselības stāvokļa dēļ; viņa muskuļi bija atrofējušies, un viņš nebija spējīgs par sevi parūpēties. Lei Mina dzīvība bija briesmās.

Sakropļots, nebūdams spējīgs sevi aprūpēt, Lei Mins joprojām tika vajāts un terorizēts. Cietuma administrācija, vietējā policija un vietējais Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) birojs – viņi visi vairākkārtīgi centās piespiest Lei Minu uzrakstīt garantijas vēstuli par atteikšanos no Faluņ Dafa prakses, izdarot uz Lei Minu un viņa vecākiem milzīgu spiedienu. Lai izvairītos no atkārtota aresta, Lei Mina kungam nācās atstāt mājas, neskatoties uz to, ka viņš bija pilnīgi fiziski nespējīgs.

Lei kungs saņēma ziņas par to, ka viņa vecāki ir ļoti noraizējušies par viņu, tādēļ, izbraucis no pilsētas, viņš centās ar viņiem sazināties pa telefonu. Vecāku balsī Lei kungs saklausīja sāpes un uztraukumu: “Dēls, nezvani vairs uz mājām. Viņi tevi meklē, bieži nāk šurp un uzmācas ar jautājumiem. Lūdzu, sargi sevi.” Vecāki neuzdrošinājās lietot telefonu, raizējoties par sava dēla drošību.

Smago ievainojumu dēļ Lei Mina kungs tā arī neatlaba. Lai izvairītos no izsekošanas un aresta, viņš vairākas reizes mainīja dzīves vietu. Viņš kļuva arvien vārgāks un vārgāks. Lei Mins svēra mazāk par simts mārciņām [3], un 2006. gada 6. augustā viņš mira traģiskā nāvē.

Lei Mina kunga vecāki ir godīgi un labestīgi cilvēki. Uzzinājuši, ka viņu vienīgais dēls miris no spīdzināšanas, viņi tik gauži raudāja, ka ne vārds nespēja nākt pār viņu lūpām. Viņiem nav nekādu lielu līdzekļu, viņi dzīvo ļoti nabadzīgos apstākļos. Visus savus ietaupījumus viņi iztērēja, lai aprūpētu Lei Minu, kad viņš tika pirmo reizi atbrīvots pret galvojumu, un viņa dzīvība karājās mata galā.

ĶKP izvērsusi genocīdu pret Faluņgun praktizētājiem, cilvēkiem, kas tic Īstenībai, Labestībai, Pacietībai. Šī genocīda dēļ izirušas neskaitāmas ģimenes, noslepkavoti nevainīgi praktizētāji. Mēs ceram, ka cilvēki sauks pēc taisnības un darīs galu šai necilvēcīgajai vajāšanai.

Skatīt ziņojumu://www.clearwisdom.net/emh/articles/2006/6/27/74853.html

Paskaidrojumi:

1. "Tīģera sols": ieslodzītajiem liek sēdēt uz maza dzelzs soliņa, kas ir apmēram 20 cm augsts, viņu kāju ceļi tiek sasieti kopā. Rokas tiek sasietas aiz muguras vai reizēm novietotas uz ceļiem. Cilvēkam ilgu laiku liek sēdēt šādi nekustoties, taisnu muguru un raudzīties tieši sev priekšā.

2. “Stiepšanas gulta” ir visnežēlīgākais spīdzināšanas veids, kas tiek pielietots Dzjiliņas cietumā. Tos praktizētājus, kuri atsakās nodot savu ticību, cietuma uzraugi piesien pie speciālas gultas. Šīs gultas stūros ir četri riņķi, kuros tiek ievietotas praktizētāja rokas un kājas, pēc tam riņķi ar spēku tiek vilkti. Tādējādi praktizētāja ķermenis, vilkts aiz rokām un kājām, izstiepjas virs gultas. Tad aiz riņķiem velk, pielietojot vēl papildus spēku, un dažu minūšu laikā cilvēks zaudē samaņu. Pēc desmit minūšu ilgas šādas spīdzināšanas locītavas, muskuļi, miesa un āda cits no cita atdalās.

3. 1 mārciņa - 453,6 g