Bērna skumjas Ķīnā

Es nekādi nevarēju aizmirst mazo Bai Džeņju, valdošā režīma upuri. Viņas tēls un balss bieži mani apmeklēja. Lūk, kas notika: kad 2008. gada 20. februārī, ap pulksten 3.00 pēcpusdienā, Pekinas Faluņgun praktizētājs Bai Šaohua brauca ar automašīnu uz Pekinu, policija apturēja un arestēja viņu, kā ieganstu izmantojot „Olimpisko spēļu drošības uzturēšanu”.

Bai Šaohua meita Bai Džeņju

2006. gada maijā mazā Džeņju un viņas tēvs Bai Šaohua īslaicīgi dzīvoja pie draugu, kamēr Šaohua sieva Dzji Leja atradās ieslodzījuma centrā. Šaohua bija tikko atbrīvots no Gaojanas piespiedu darba nometnes pēc trīs mēnešus ilga bada streika, un viņš izskatījās pēc skeleta. Divus mēnešus pēc viņa atbrīvošanas Pekinas policija nogādāja viņu Sjiņdzjanas rajonā. Tā iemesla dēļ, ka viņš bija noraizējies par savu gados veco māti un meitu Džeņju, viņš atgriezās Pekinā, būdams tikko spējīgs pakustēties. Pēc vairākām dienām policisti atkal ieradās, lai terorizētu mazo ģimeni, kas sastāvēja no Šaohua, viņa gados vecās mātes un viņa mazās meitas. Rezultātā Šaohua māte sāka bēguļot, bet Šaohua un viņa meita devās uz laiku dzīvot pie drauga. Tēvam un meitai tā bija reta atkalapvienošanās.

Es atceros, ka atjautīgā Džeņju bija moža un laimīga, taču viņai ap muti bija lielas čulgu rētas. Viņas tēvs sacīja: „Sešu mēnešu laikā bērns ir redzējis vairākus policijas iebrukumus mājās, kā arī kratīšanu un arestus. Viņa redzēja, kā policisti sagūsta viņas tēvu, māti un vecmammu, kā arī viņas onkuli un tanti, kuri viņai bija ļoti tuvi. Tas notika tādēļ, ka viņi praktizē Faluņgun. Policistu demonstrētā nežēlība un vardarbība ir nodarījusi lielu kaitējumu viņas prātam un ķermenim.”

Vairāku gadu laikā, kamēr notiek Dzjan Dzjemiņa [bijušais Ķīnas līderis un vajāšanu iniciators] un viņa bandas vajāšanas pret Faluņgun, Šaohua ģimenes trīs paaudzes nevarēja izvairīties no vajāšanas. Šaohua māte, Cao Cjaņas kundze, kura jau ir 73 gadus veca, par to raksta:

„1994. gadā visi manas ģimenes locekļi sāka praktizēt Faluņgun, un tādā veidā mēs esam sapratuši dzīves īsto jēgu. Manas slimības, kas bija saistītas ar vecumu, izzuda, un es kļuvu arvien enerģiskāka. Visi mani ģimenes locekļi ir dzīvojuši mierā, kas nāk no Īstenības, Labestības un Pacietības principu praktizēšanas. Es nekad nebūtu iedomājusies, ka Dzjan un viņa banda 1999. gadā uzsāks Faluņgun vajāšanu. Kopš tā laika mūsu dzīves vairs nav mierīgas. Vēl briesmīgāk ir tas, ka vajāšanas ir izpostījušas manu ģimeni.

Kopš sākas vajāšanas, abi mani dēli tikuši vairākas reizes arestēti un ieslodzīti. 2000. gada jūlijā mans vecākais dēls Bai Sjaodzjuņs devās uz Pekinu, lai apelētu. Pēc tam viņš tika uz gadu ieslodzīts piespiedu darba nometnē. Kad viņa ieslodzījuma termiņš bija beidzies, vajātāji pagarināja viņa termiņu vēl uz trīs gadiem, jo viņš neatteicās no pilnveidošanās. Viņš tika spīdzināts līdz tādai pakāpei, ka viņš vairs nevarēja par sevi parūpēties. Viņa ķermenis bija klāts ar kašķa izraisītiem izsitumiem, kas izskatījās briesmīgi. Kad viņa dzīvība bija apdraudēta, nometnes amatpersonas informēja ģimeni par viņa stāvokli. Kad es ierados darba nometnē, Sjaodzjuņs jau bija miris.

Man ir palicis tikai mans jaunākais dēls Bai Šaohua, kurš vēl joprojām bija ieslodzīts Tuaņhe piespiedu darba nometnē, kurš viņš daudz cieta. Es izturēju līdz dienai, kad beidzās viņa termiņš. Vēlāk, dienās, kad mana ģimene bija kopā, mēs ar dēlu nolēmām turēties projām no mājām, lai izvairītos no tālākas vajāšanas. Taču mūsu atkalapvienošanās laiks nebija ilgs. 2005. gada 28. septembrī policija arestēja Šaohua un viņa sievu Dzji Leju. Es tiku atstāta, lai rūpētos par savu mazmeitu. Mēs dzīvojam no manas dažu simtu juaņu [1] lielās pensijas. Manai mazmeitai šogad jau ir astoņi gadi. Viņas astoņi pasaulē pavadītie gadi tieši sakrīt ar astoņiem vajāšanu gadiem. Viņi ir pieredzējusi šausmas, kad viņas vecāki tika vairākas reizes arestēti, kad viņa tika nošķirta no viņiem un kad ģimene bija spiesta doties bēgļu gaitās. Vēlos vakaros viņa bieži ilgojas pēc saviem vecākiem.”

2008. gada 20. februāra pēcpusdienā pa ceļam uz Pekinas priekšpilsētu Šaohua tika apturēts. Policisti arestēja Šaohua „Olimpisko spēļu stabilitātes nodrošināšanas” vārdā. Policisti iekala viņu važās, pakāra gaisā un sita. Policisti lika kameras ieslodzīto līderim sist viņu tik ilgi, kamēr viņa dzīvība bija briesmās. Viņš tika nosūtīts uz Pekinas Cjinhe ātrās palīdzības centru, lai sniegtu viņam neatliekamo medicīnisko palīdzību. Laikā starp 20. martu un 1. aprīli viņš tika ieslēgts vieninieka kamerā Pekinas piespiedu darba nometnes sadales centrā. Šaohua tika vēlreiz ieslodzīts darba nometnē uz gadu un diviem mēnešiem. Viens ierēdnis paziņoja, ka divi papildus mēneši viņa ieslodzījuma termiņam tika pielikti, lai atsvērtu to laiku, ko viņš bija izlaidis, atrodoties slimnīcā. 1. aprīlī Pekinas režīma amatpersonas nosūtīja viņu uz Baimiao piespiedu darba nometni Henaņas provincē. Šaohua ir ļoti novārdzis. Viņam ir vajadzīga divu cilvēku palīdzība, lai viņš varētu pastaigāt.

Advokāts, kuru Šaohua ģimene ir noalgojusi, pieprasīja tikšanos ar Šaohua, taču darba nometnes amatpersonas turpina noraidīt viņa prasības, turklāt viņu attieksme ir nepiedodama. Advokāts uzrakstīja vēstuli attiecīgajām valdības instancēm, lai atspoguļotu to, kā darba nometnes ierēdņi pārkāpj saistītos noteikumus. Džendžou tiesu departamenta darbinieki veica izmeklēšanu un noskaidroja, ka darba nometņu attieksme patiešām bijusi „nožēlojama”, un atvainojās. Taču viņi joprojām neļauj advokātam satikt Šaohua, paziņojot, ka augstākstāvošās darba nometnes amatpersonas devušas rīkojumu, ka pirms Olimpiskajām spēlēm un to laikā visi vizītes pie Faluņgun praktizētājiem un praktizētāju mēģinājumi iegūt atbrīvojumu medicīniskās palīdzības saņemšanai ir apturētas un aizliegtas.

Saistīts raksts:http://lv.clearharmony.net/articles/200807/1257.html

Paskaidrojumi:

1. "Juaņa" – naudas vienība Ķīnā; 500 juaņas - Ķīnas pilsētas strādnieka vidējā mēneša izpeļņa.