CECC uzklausīšanas sēdē izgaismo Ķīnas īstenoto vajāšanu un transnacionālās represijas

2026. gada 22. septembrī ASV Kongresa Izpildu komisija Ķīnas jautājumos (Congressional-Executive Commission on China, CECC) rīkoja uzklausīšanas sēdi, kuras galvenā tēma bija Ķīnā ieslodzītie un vajātie cilvēki, ģimenes, kas cīnās par savu tuvinieku atbrīvošanu, kā arī tie, kuri saskaras ar atriebības pasākumiem ārzemēs par sava viedokļa paušanu. Starp tēmām, kas tika apspriestas uzklausīšanas laikā, bija jautājumi, kas saistīti ar Faluņgun praktizētājiem, kristiešiem, uiguriem un ASV pilsoņiem, kurus apcietinājusi Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP).

Starp runātājiem, kuri liecināja, bija Pekinas cionistu baznīcas mācītājs Ezra Dzjiņs (kurš tika atbrīvots pēc vairāk nekā 260 dienu ilga apcietinājuma), Faluņgun pārstāvis Erpins Džans, Rušana Abasa (Uiguru kustības dibinātāja un izpilddirektore), Nelsons Velss vecākais (ASV pilsoņa Nelsona Velsa, kuru aizturēja Ķīnas varasiestādes, tēvs) un Tims Hants (ASV pilsones Dounas Mišelas Hantas, kura nepamatoti tiek turēta apcietinājumā Ķīnā, brālis).

Kongresa loceklis Smits: "Mēs nenovērsīsim skatienu"

Savā ievadrunā CECC līdzpriekšsēdētājs, kongresa loceklis Kriss Smits aicināja atbrīvot tos, kas ir ieslodzīti par saviem uzskatiem, vārda brīvības un pamattiesību aizstāvību. Viņš īpaši pieminēja kristiešus, ASV pilsoņus, uigurus un Faluņgun praktizētājus.

"Aiz katra statistikas rādītāja par politiskajiem ieslodzītajiem ir cilvēks ar cerībām un sapņiem, kā arī dzīve, kas pilna ar izolāciju un sāpēm...," teica kongresa loceklis Smits. "Bet šodien mēs esam šeit, lai pateiktu: mēs nenovērsīsim skatienu... Klusēšana nav pieļaujama."

"Šodien mēs aicinām Sji Dzjiņpinu atbrīvot sievietes un vīriešus, kuriem piemīt sirdsapziņa un labestība – kā reālu labas gribas, labvēlības, cieņas un spēka apliecinājumu."

CECC līdzpriekšsēdētājs, kongresa loceklis Kriss Smits uzstājas uzklausīšanas sanāksmē 2026. gada 22. septembrī. (Foto: Minghui.org)

Smits atzīmēja, ka jāatceras arī Faluņgun praktizētāji, kuri gadu desmitiem ir cietuši no vajāšanām: "Ķīnas valdība Faluņgun aizliedza 1999. gadā, un praktizētāji, kuri nav ar mieru atteikties no saviem uzskatiem, ir saskārušies ar ieslodzījumu, orgānu piespiedu izņemšanu un citām represiju formām.

Komisijas 2025. gada ziņojumā bija norādīts, ka starp aizturētajiem ir 485 Faluņgun praktizētāji. Taču vēlreiz jāatzīst, ka represijas ne vienmēr beidzas pie cietuma vārtiem.

Faluņgun praktizētāji, kas dzīvo šeit, Amerikas Savienotajās Valstīs, ir ziņojuši par novērošanu, vajāšanu, draudiem, fiziskiem uzbrukumiem, īpašuma bojāšanu un represijām pret viņu radiniekiem Ķīnā. Tieslietu ministrija ir arī ierosinājusi krimināllietas pret personām, kuras darbojušās kā Ķīnas Tautas Republikas aģenti, vēršoties pret Faluņgun praktizētājiem ASV."

"Šī uzklausīšanas sēde ir sirsnīgs aicinājums Sji Dzjiņpinam," noslēgumā teica Kongresa loceklis Smits. "Ļaujiet šiem brīnišķīgajiem cilvēkiem iet."

Kongresa loceklis: "Diplomātiskās attiecības nedrīkst aizēnot cilvēktiesību jautājumus"

Kongresa loceklis Džims Makgoverns, kurš ir CECC biedrs, norādīja, ka vienas no lielākajām pārliecības dēļ ieslodzīto cilvēku bailēm ir bailes, ka pasaule viņus aizmirsīs. Viņš teica, ka cilvēktiesību aizstāvības darbs ir svarīgs tāpēc, ka tas ļauj tiem, kas netaisnīgi ieslodzīti cietumā, saprast, ka joprojām ir cilvēki, kuri cīnās par viņu brīvību.

"Aiz jebkura vārdu saraksta stāv reāli cilvēki. Cilvēki, kuri nevar redzēt savas ģimenes, dzīvot savās mājās, īstenot savus centienus vai baudīt pamata brīvības," viņš teica.

Kongresa loceklis Makgoverns uzstājas uzklausīšanas sanāksmē. (Foto: Minghui.org)

Makgoverna kungs sacīja, ka ASV ārpolitika nedrīkst atteikties no cilvēktiesību principiem. Pat ja diplomātiskās sarunas var palīdzēt atbrīvot atsevišķus pārliecības dēļ ieslodzītos, Savienotajām Valstīm joprojām būtu jācenšas novērst to, ka cilvēkus netaisnīgi iesloga politisku iemeslu dēļ.

Kongresa loceklis Suhass Subramanjams uzstājas uzklausīšanas sanāksmē. (Foto: Minghui.org)

"Es saprotu diplomātijas nozīmi, kā arī divpusējo un daudzpusējo attiecību svarīgumu," sacīja kongresmenis Suhass Subramanjams, "bet es saprotu arī to, ka mums nav jāupurē šīs attiecības, lai pievērstu uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem, tam, kā izturas pret cilvēkiem, un tam, kā izturas pret ASV pilsoņiem ārzemēs."

Viņš uzskata, ka divpusējās sarunās ar Ķīnu ir konsekventi jāizvirza cilvēktiesību jautājumi un jautājums par to, kā Ķīna izturas pret ASV pilsoņiem.

Erpins Džans: "Faluņgun vajāšana no Ķīnas izplatās arī uz Amerikas Savienotajām Valstīm"

Faluņgun pārstāvis Erpins Džans uzklausīšanas laikā informēja klātesošos par Ķīnas komunistiskās partijas nepārtraukti īstenoto Faluņgun vajāšanu un par tās izdarītā spiediena apmēriem, kas skar pat Amerikas Savienotās Valstis.

Faluņgun pārstāvis Erpins Džans uzstājas uzklausīšanas sanāksmē. (Foto: Minghui.org)

Džans norādīja, ka ĶKP 1999. gadā sāka vajāt Faluņgun, un vajāšana turpinās līdz pat šai dienai. Tajā pašā laikā ASV ir bijuši arī gadījumi, kad ārpus Ķīnas dzīvojošām praktizētāju ģimenēm tika izteikti draudi, tās tika vajātas, izsekotas un pret tām tika īstenoti represīvi pasākumi.

"Minghui vietne, kas apkopo informāciju no visas Ķīnas, kopš 1999. gada ir dokumentējusi vairāk nekā 5300 nāves gadījumu, kas saistīti ar nežēlīgu izturēšanos," viņš teica. "Pagājušajā gadā Ķīnas tiesas piesprieda cietumsodus vairāk nekā 550 cilvēkiem tikai par to, ka viņi praktizē Faluņgun, un milicija arestēja vai vajāja vēl gandrīz 5000 cilvēku."

Starp upuriem ir arī dažu amerikāņu ģimenes locekļi. Greisa Čeņa, kas dienē ASV armijā, 15 gadu vecumā ieradās Amerikas Savienotajās Valstīs studēt mūziku. 2020. gadā viņas vecāki Ķīnā tika arestēti un ieslodzīti, kad drauga mājās lasīja Faluņgun grāmatas. Vēlāk viņi tika atbrīvoti, taču Greisa uzzināja, ka tēvs aizturēšanas laikā ticis spīdzināts, tostarp apliets ar aukstu ūdeni, viņam bija liegts gulēt, viņu applaucēja ar karstu ūdeni un spieda dzert urīnu. Tā kā Greisa dienē ASV bruņotajos spēkos, viņa jau sešus gadus nav redzējusi savus vecākus un pastāvīgi uztraucas par viņu drošību.

Džans teica, ka Ķīnas komunistiskā partija ir paplašinājusi vajāšanu arī uz ārzemēm, un kā piemēru minēja ASV Tieslietu ministrijas lietas saistībā ar Džonu Čeņu un Liņu Fenu. Tieslietu ministrijas dokumenti liecina, ka abi vīrieši, rīkojoties saskaņā ar ĶKP norādījumiem, vērsās pret Faluņgun praktizētājiem ASV un mēģināja uzpirkt slepeno aģentu, kurš izlikās par ienākumu dienesta amatpersonu, lai atceltu Faluņgun praktizētāju dibināto organizāciju tiesības uz nodokļu atbrīvojumu. Abi vīrieši vēlāk atzina savu vainu; Liņam 2024. gada septembrī tika piespriests 16 mēnešus ilgs cietumsods, bet Čeņam tā paša gada novembrī – 20 mēnešus ilgs ieslodzījums.

Saskaņā ar Faluņgun Informācijas centra 2026. gada jūnijā veikto izmeklēšanu ir dokumentēti vairāk nekā 600 transnacionālas vajāšanas gadījumi 30 štatos, kas skāruši vairāk nekā 1000 Faluņgun praktizētāju ASV. Vajāšanas pasākumi ietver fizisku vardarbību, uzmākšanos, verbālus uzbrukumus, vardarbības draudus, novērošanu un represijas pret radiniekiem Ķīnas kontinentālajā daļā.

Kopš 2024. gada Faluņgun praktizētāji, viņu ģimenes, kā arī Shen Yun kompānijas mākslinieki, darbinieki un teātri, kuros ir plānotas šī kolektīva izrādes, turpina saņemt vardarbības un nāves draudus. Dažreiz draudi tiek izteikti arī ASV iestādēm un amatpersonām, kas atbalsta Faluņgun praktizētājus.

Džans izteica divus priekšlikumus: "Pirmkārt, saistībā ar Sji Dzjiņpina gaidāmo vizīti mēs lūdzam [ASV] administrāciju aktualizēt jautājumu par Ķīnā notiekošo Faluņgun vajāšanu, par transnacionālajām represijām pret praktizētājiem ASV, kā arī aicināt atbrīvot tos, kas tiek turēti apcietinājumā vienīgi savas ticības dēļ. Šāda iesaistīšanās nostiprinātu ASV apņemšanos ievērot cilvēktiesības, gādāt par valsts drošību un aizsargāt savus pilsoņus," viņš teica.

"Otrkārt, mēs aicinām Kongresu virzīt tālāk izskatīšanai iesniegto likumprojektu par orgānu piespiedu izņemšanu un turpināt jau uzsāktos transnacionālo represiju apkarošanas pasākumus," piebilda Džans. "Konkrētāk runājot, mēs ceram, ka arī turpmāk tiks pievērsta uzmanība ārvalstu uzsāktām tiesvedībām pret amerikāņiem, un tiks nodrošināts, ka cietušajiem ir pieejama tiesiskā aizsardzība."

Mācītājs Ezra Dzjiņs aizturēts vairāk nekā 260 dienas

Pekinas cionistu baznīcas dibinātājs un mācītājs Ezra Dzjiņs atcerējās savu vairāk nekā 260 dienas ilgo apcietinājumu, pirms viņš tika atbrīvots.

Ezra Dzjiņs. (Foto: Minghui.org)

Dzjiņs sacīja, ka baznīca Ķīnā jau sen ir pakļauta varas iestāžu spiedienam. 2018. gadā simtiem milicijas darbinieku ar varu slēdza dievkalpojumu vietas Ķīnā. 2025. gada 9. oktobrī 11 pilsētās visā valstī vienlaikus tika veikti reidi, kuru laikā arestēja aptuveni 30 mācītājus un baznīcu vadītājus, un 18 personas tika ievietotas apcietinājumā saistībā ar uzsāktajām krimināllietām. 2026. gada jūlijā astoņi cionistu baznīcas locekļi joprojām atradās apcietinājumā.

Dzjiņs pastāstīja, ka sākotnēji viņam tika izvirzīta apsūdzība par informācijas tīklu nelikumīgu izmantošanu, taču vēlāk apsūdzības tika mainītas uz nelikumīgu uzņēmējdarbību un krāpšanu. 2026. gada 3. jūlijā viņu atbrīvoja pēc vairāk nekā 260 dienu ilga apcietinājuma, prokuratūra atcēla viņam izvirzītās apsūdzības, un viņam tika atļauts doties uz Savienotajām Valstīm.

Pēc atbrīvošanas Dzjiņs pauda satraukumu par citiem ticīgajiem, kuri joprojām atrodas apcietinājumā, un aicināja ASV Kongresu arī turpmāk pievērst uzmanību ticīgo cilvēktiesību situācijai Ķīnā.

Rušana Abasa: "Spiediens ir skāris arī ģimenes ārzemēs"

Uiguru kustības dibinātāja un izpilddirektore Rušana Abasa pastāstīja par savas māsas Gulšanas Abasas ciešanām, kad Ķīnas varas iestādes viņu arestēja un piesprieda 20 gadu ilgu cietumsodu.

Rušana Abasa. (Foto: Minghui.org)

Abasa sacīja, ka viņas māsu aizveda 2018. gada septembrī, piecas dienas pēc tam, kad viņa Vašingtonā publiski pauda viedokli par uiguru masveida aizturēšanu. Abasa sacīja, ka, kopš viņa turpina paust savu viedokli, arī viņai pašai ir nācies saskarties ar draudiem nogalināt, kiberuzbrukumiem un dezinformāciju. Nesen tika pārveidoti viņas dēla kāzu ielūgumi, un vairāki radinieki un draugi baidās tajās piedalīties, jo bīstas par atriebību savām ģimenēm Ķīnā.

Abasa arī pastāstīja par savu vīru, kurš šā gada martā gandrīz 22 stundas tika turēts apcietinājumā Malaizijā un pēc tam deportēts atpakaļ uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņa aicināja ASV Kongresu arī turpmāk pievērst uzmanību viņas māsas lietai un tādiem jautājumiem kā piespiedu darbs, ģimeņu šķiršana un transnacionālās represijas.

Tēvs aicina atbrīvot viņa dēlu

Nelsons Velss vecākais, ĶKP apcietinātā ASV pilsoņa Nelsona Velsa jaunākā tēvs, sniedza liecību un aicināja ASV valdību panākt viņa dēla atbrīvošanu.

Nelsons Velss vecākais. (Foto: Minghui.org)

Velsa kungs pastāstīja, ka viņa dēls 2014. gadā devies uz Ķīnu. Kad viņš gatavojās doties prom, kāds lūdza viņam palīdzēt nest somu, kurā, kā vēlāk apgalvoja Ķīnas varas iestādes, bija narkotikas. Sākotnēji Nelsonam tika piespriests mūža ieslodzījums, kas vēlāk tika samazināts līdz 22 gadiem. Pašreiz tiek prognozēts, ka viņš tiks atbrīvots 2041. gadā.

Velsa kungs pastāstīja, ka viņa dēls atrodas ieslodzījumā jau vairāk nekā 12 gadus un viņa veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies. Nelsona šobrīd 12 gadus vecā meita piedzima laikā, kad viņš atradās ieslodzījumā, un meitene nekad nav satikusi savu tēvu. Viņa ir redzējusi tēvu tikai fotogrāfijās. Velsa kungs cer, ka viņa dēls un vēl viena Ķīnā aizturētā ASV pilsone, Douna Mišela Hanta, tiks atbrīvoti.

Tims Hants: "Māsa ieslodzījumā jau 12 gadus"

Tims Hants, ĶKP apcietinātās ASV pilsones Dounas Mišelas Hantas brālis, pastāstīja par savas māsas fizisko un garīgo stāvokli pēc 12 gadus ilga ieslodzījuma un aicināja ASV valdību turpināt centienus panākt viņas atbrīvošanu.

Tims Hants. (Foto: Minghui.org)

Hants teica, ka, jūlijā apmeklējot savu māsu, viņš to gandrīz vairs neatpazina. Viņa bija ļoti vārga, acīmredzami novecojusi, sakumpusi, viņai bija grūti uzturēt acu kontaktu, un viņa vairs nespēja koncentrēties. Viņa vairākkārt jautāja, kad tiks atbrīvota.

Hants sacīja, ka Douna nevarēja būt kopā ar savu tēvu Džīnu Hantu, kad viņš janvārī nomira. Viņš aicināja ASV valdību turpināt centienus panākt viņa māsas un citu Ķīnā ieslodzīto ASV pilsoņu atbrīvošanu, sakot "12gadi – tas ir ļoti ilgi."

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/9/24/236066.html