Sanāksmē Vašingtonā apspriež jautājumu par ĶKP īstenoto vajāšanu reliģisko uzskatu dēļ

Trampa un Sji tikšanās priekšvakarā vairākas reliģiskās brīvības grupas, tostarp Starptautiskais reliģiskās brīvības samits (IRF Summit), 2026. gada 16. septembrī Bībeles muzejā Vašingtonā rīkoja informatīvo sanāksmi par Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenoto apspiešanu ASV un Ķīnā.

Sanāksmē uzstājās vajāšanu upuri un dažādu grupu pārstāvji, tostarp kristieši, Faluņgun praktizētāji, uiguri un tibetieši, kuri stāstīja par ĶKP īstenoto ticības brīvības apspiešanu, kā arī par transnacionālo represiju problēmu, kas saistīta ar šo vajāšanu izplatīšanos uz ārzemēm.

IRF samita līdzpriekšsēdētājs un bijušais ASV vēstnieks starptautiskās reliģijas brīvības jautājumos Sems Braunbeks savā ievadrunā uzsvēra, ka šīs sanāksmes galvenais mērķis ir panākt, lai jautājumi par reliģijas brīvību un ticīgo apspiešanu Ķīnā kļūtu par prioritāti abu valstu vadītāju augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā.

Bijušais ASV vēstnieks starptautiskās reliģijas brīvības jautājumos: "Trampa un Sji tikšanās laikā būtu jāpievēršas reliģiskās brīvības jautājumam"

Braunbeks sacīja, ka Ķīnas valdība karo pret ticību un reliģiju. Viņš uzsvēra, ka Amerikas Savienotās Valstis vairs nevar paciest vai pieņemt režīmu, kas ir naidīgi noskaņots pret reliģiju un ASV, un norādīja, ka ASV nepieciešams atzīt, ka šī ir cīņa par visas pasaules brīvību.

Viņš atzīmēja, ka tādas grupas kā uiguru musulmaņi, tibetiešu budisti un Faluņgun praktizētāji jau ilgu laiku tiek vajāti no ĶKP puses un gadījumā, ja Ķīna nepārtrauks ticīgo vajāšanu, ASV vajadzētu atcelt Ķīnai piešķirto pastāvīgo normālo tirdzniecības attiecību statusu.

Viņš arī aicināja prezidentu Trampu sarunās ar Sji Dzjiņpinu aktualizēt reliģiskās brīvības jautājumu un pieprasīt, lai Ķīna atbrīvo visus cilvēkus, kas ieslodzīti savas ticības dēļ.

Sems Braunbeks uzstājas informatīvajā sanāksmē par reliģisko brīvību Bībeles muzejā Vašingtonā 16. septembrī. (Foto: NTD TV/Ekrānuzņēmums: Minghui.org)

Ticīgie stāsta par vajāšanām, kurām viņi tika pakļauti Ķīnā

Informatīvajā sanāksmē vairāki runātāji pastāstīja par savu personīgo pieredzi saskaroties ar vajāšanu Ķīnas cietumos savas pārliecības dēļ, un par to, kā viņi tika spīdzināti.

Mācītājs Dins Šucji no Early Rain Covenant draudzes Sičuaņas provinces Čendu pilsētā Ķīnā atcerējās, kā pirms vairākiem gadiem milicija uzsāka plaša mēroga represijas pret šo draudzi. Tika arestēti vairāk nekā simts draudzes locekļi, baznīcas īpašumu konfiscēja, un viņu pašu apcietināja.

Mācītājs Dins Šucji. (Foto: NTD TV/Ekrānuzņēmums: Minghui.org)

Mācītājs Dins pastāstīja, ka piecu mēnešu laikā, ko viņš pavadīja aizturēšanas centrā, viņu divas nedēļas pēc kārtas piespieda stāvēt sodīšanas pozā "drakons apskauj stabu"; viņam aizliedza sazināties ar savu advokātu, ģimeni un lasīt Bībeli; turklāt viņam bija aizliegts pat runāt.

Viņš arī piezīmēja, ka Ķīnas mājas baznīcām nav atsevišķu dievnamu un viņi bieži pulcējas draudzes locekļu mājās vai nomātās sanāksmju telpās, tādējādi tiem pastāvīgi draud milicijas reidi – to laikā varas iestādes var pārbaudīt personas identitāti, pārtraukt dievkalpojumu un aizvest draudzes locekļus.

Faluņgun praktizētājs Viljams Huans no Pensilvānijas pastāstīja, ka Ķīnā tika ieslodzīts uz pieciem gadiem un pakļauts nežēlīgai attieksmei par to, ka praktizē Faluņgun.

Faluņgun praktizētājs Viljams Huans. (Foto: NTD TV/Ekrānuzņēmums: Minghui.org)

Huans pastāstīja, ka sāka praktizēt Faluņgun 1998. gadā, kad studēja doktorantūrā Cjinhua Universitātē Pekinā. Pēc tam, kad 1999. gada jūlijā Ķīnas varas iestādes uzsāka Faluņgun vajāšanu, viņš bija viens no aizturētajiem.

Viņš pastāstīja, ka kopumā cietumā pavadījis piecus gadus. Tajā laikā viņš bija spiests strādāt vismaz 16 stundas dienā, dažkārt pat 18 stundas, bez brīvdienām un nedēļas nogalēm, ražojot tādus izstrādājumus kā plastmasas ziedus, Ziemassvētku lampiņas un apģērbu.

Kad viņš atteicās sadarboties, viņa rokas saslēdza roku dzelžos aiz muguras, un vairāki cietuma darbinieki pakļāva viņu augstsprieguma elektrošoka steku triecieniem. Pēc piecu dienu ilga bada streika viņam lika stundām ilgi atrasties tupus stāvoklī un vēlāk piespieda nomesties ceļos simtiem citu ieslodzīto priekšā un atzīt sevi par "noziedznieku".

Huans arī pastāstīja, ka viņam tika veikta "smadzeņu skalošana", viņam mēnešiem ilgi neļāva gulēt un spieda skatīties video un lasīt materiālus, kuros nomelnots Faluņgun.

Gandrīz gadu vīrietis tika turēts vieninieku kamerā, un viņa saskarsme bija ierobežota līdz septiņām personām, kas bija norīkotas viņu uzraudzīt. Šīs personas katru dienu pierakstīja visu, ko viņš teica un darīja, un ziņoja par to uzraugiem. Centienos piespiest viņu atteikties no savas pārliecības, varas iestādes arestēja viņa vecākus, kuri arī praktizē Faluņgun.

No vajāšanas savā valstī līdz transnacionālām represijām

Sanāksmes dalībnieku uzmanība tika pievērsta arī Ķīnas valdības īstenotajām transnacionālajām represijām, ar kurām tiek izdarīts spiediens uz personām, kas dzīvo ārpus Ķīnas, un viņu ģimenēm.

Uiguru izcelsmes amerikāņu cilvēktiesību aizstāve Ziba Murata pastāstīja par savas mātes Gulšanas Abasas ciešanām – Ķīnas varas iestādes viņu tur ieslodzījumā jau vairāk nekā astoņus gadus.

Ziba Murata aicina ĶKP atbrīvot viņas māti. (Foto: NTD TV/Ekrānuzņēmums: Minghui.org)

Murata pastāstīja, ka viņas māte ir pensijā aizgājusi ārste Ķīnā. 2018. gada septembrī viņas tante, ASV pilsone, Hadsona institūtā Vašingtonā uzstājās ar runu par uiguru vajāšanu Sjiņdzjanā. Pēc sešām dienām Abasas kundze pazuda.

Vēlāk Murata uzzināja, ka viņas mātei pēc slēgtas tiesas sēdes piespriests 20 gadu ilgs cietumsods un viņa joprojām atrodas ieslodzījumā Ķīnā. Murata ir pārliecināta, ka mātes aizturēšana bija atriebība par tantes publisko uzstāšanos Amerikas Savienotajās Valstīs, un ka tas lieliski demonstrē to, kā ĶKP īstenotā apspiešana ietekmē cilvēkus ASV un viņu ģimenes.

NTD TV raidījuma Capital Report producents un vadītājs – žurnālists Stīvs Lenss norādīja, ka transnacionālās represijas neaprobežojas tikai ar vardarbību un tiešiem fiziskiem draudiem; dažkārt tās ir daudz slēptākas. Kopš 2000. gada Ķīnas komunistiskās partijas Centrālā komiteja un Centrālā militārā komisija ir apstiprinājušas "Trīs karu" stratēģiju: "Sabiedriskās domas karš (mediju karš), juridiskais karš un psiholoģiskais karš".

Informatīvajā sanāksmē uzstājas žurnālists Stīvs Lenss. (Foto: NTD TV/Ekrānuzņēmums: Minghui.org)

Lenss pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā viņa komanda, izmeklējot Faluņgun un Faluņgun praktizētāju dibinātās grupas Shen Yun Performing Arts apspiešanu, ir konstatējusi noteiktu likumsakarību. Viņš teica, ka izmeklēšanas komandas rīcībā nonākušie Ķīnas valdības iekšējie dokumenti liecina, ka Shen Yun un Faluņgun tika izraudzīti par vajāšanas mērķiem, piemērojot trīs iepriekš minētos kara veidus.

Viņš uzskata, ka lielākais izaicinājums, ar ko saskaras ASV federālā valdība, ir vienota mehānisma trūkums, kas ļautu "savienot punktus". Kamēr tiesas izskata iesniegtās prasības, darba strīdus izskata uzraudzības iestādes, bet iekšējās drošības apdraudējumus – FIB, ĶPK darbojas, īstenojot visaptverošu stratēģiju makrolīmenī. ASV valdībai ir jāizveido starpinstitūciju mehānisms, kas ļautu gūt vispusīgu priekšstatu par situāciju un novērstu to, ka tās stabilās demokrātiskās institūcijas netīšām kļūst par Ķīnas komunistiskās partijas instrumentu transnacionālo represiju īstenošanai.

"Kas lemj par ticīgo nākotni?"

"Starptautiskās kampaņas par Tibetu" izpilddirektors Raiens Fiorezi pastāstīja par divu jaunu tibetiešu, kuri vēlējās kļūt par mūkiem, smago likteni. Nesen tika paziņots, ka reliģiskās darbības ierobežojumu dēļ abi jaunieši bija spiesti slēpties klosterī. Bēgot no miličiem, abi galu galā noslīka.

Raiens Fiorezi. (Foto: NTD TV/Ekrānuzņēmums: Minghui.org)

"Kurš lemj par to vai jauns tibietis drīkst kļūt par mūku? Kurš lemj, ko klosterī mācīs, kuriem reliģiskajiem līderiem tibetieši drīkst sekot? Un galu galā – kurš lemj par Tibetas budisma nākotni?" Fiorezi teica, ka reliģiskā brīvība nozīmē to, ka šīs izvēles ir jāatstāj pašu ticīgo ziņā.

Ticīgo grupas aicina izbeigt vajāšanu

Deivids Trimbls, kas pārstāvēja Reliģiskās brīvības asociāciju, norādīja, ka uz šo pasākumu ir sapulcējušies cilvēki no dažādām reliģiskajām un ticības kopienām, lai paustu savu viedokli, jo reliģijas brīvība ir saistīta ar katra indivīda pamattiesībām dzīvot saskaņā ar saviem uzskatiem.

Deivids Trimbls uzstājas informatīvajā sanāksmē. (Foto: NTD TV/Ekrānuzņēmums: Minghui.org)

Trimbls aicināja dažādas grupas – tostarp kristiešus, Tibetas budistus, Faluņgun praktizētājus un uigurus – kopīgi iestāties par reliģijas un ticības brīvību.

Pasākuma dalībnieki arī aicināja prezidentu Trampu sarunās ar Sji Dzjiņpinu aktualizēt jautājumu par Ķīnas varas iestāžu īstenoto vajāšanu reliģisko uzskatu dēļ un mudināt ĶKP atbrīvot cilvēkus, kas aizturēti savas ticības dēļ.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/9/20/235956.html