Es sāku praktizēt Faluņ Dafa laikā, kad šī prakse plaši izplatījās Ķīnā, un tagad man ir 64 gadi. Es jūtos ļoti laimīga, ka man tika dota šī retā iespēja – kāda nekad agrāk nav bijusi – būt par Dafa sekotāju. Ir neskaitāmi daudz stāstu par Faluņ Dafa brīnumiem. Ļaujiet man pastāstīt vienu no tiem.
Mūsu ģimene dzīvo nelielā ciematā Heilundzjanas provincē, un mēs pelnām iztiku ar lauksaimniecību. Mums ir divi dēli. Vecākajam, Sjaolejam, šogad paliek 42 gadi. Viņš ir invalīds kopš bērnības, un tāpēc ka viņš slimoja ar rahītu, viņš ir tikai vienu metru un 40 centimetrus garš. Viņš piedzima nedzirdīgs, un viņa palielinātā liesa un aknas izraisīja vēdera pārmērīgu izplešanos.
Sjaolejs jau no bērnības bija labsirdīgs, ļoti paklausīgs un saprātīgs. Dzirdes trūkuma dēļ viņš apmeklēja skolu tikai līdz otrajai klasei, pēc tam pārtrauca mācības, lai palīdzētu saimniecības darbos. Viņš ir gudrs un darboties spējīgs, mājās man palīdz ar veļas mazgāšanu un ēdiena gatavošanu.
2024. gada aprīlī mēs ar Sjaoleju strādājām uz lauka, kad viņam pēkšņi kļuva grūti elpot. Viņš pat nevarēja noiet 50 – 60 metrus līdz mājām un teica, ka jūtas noguris. Es sapratu, ka kaut kas nav kārtībā, tāpēc aizvedu viņu uz slimnīcu pilsētā. Ārsts diagnosticēja dēlam emfizēmu – gandrīz neārstējamu plaušu slimību.
Es aizvedu viņu ārstēt uz Harbinas Medicīnas universitātes Ceturto slimnīcu, lai kaut mazliet mazinātu viņa simptomus. Pēc vairāk nekā 10 dienām slimnīcā viņam tika diagnosticēta leikēmija. Nespējot samierināties ar diagnozi, es aizvedu viņu uz lielu slimnīcu Čančuņā, lai uzzinātu citu ārstu viedokli. Tomēr arī šeit ārsti apstiprināja, ka viņam ir leikēmija.
Es gribēju viņu nogādāt slimnīcā Čančuņā, bet tur nebija brīvu gultu. Mēs atgriezāmies Harbinā, kur viņu ievietoja Harbinas Medicīnas universitātes Otrajā slimnīcā. Pēc kāda laika ārsti ieteica mums doties mājās, norādot, ka turpmākā ārstēšana būtu veltīga. Sjaolejs tika izrakstīts.
Atgriezusies mājās, es sapratu, ka mēs paši nespēsim tikt galā ar tik smagu slimību. Tā kā no Otrās slimnīcas viņš bija izrakstīts, es aizvedu viņu uz Ceturto slimnīcu. Viņš tur atradās vairāk kā 10 dienas, bet pēc tam ārsti ieteica mums pārtraukt ārstēšanu. Viņi teica, ka ārstēšana ir dārga, slimība ir neārstējama un mums vajadzētu doties mājās – turpmākā ārstēšana būtu pilnīga laika un naudas izšķiešana.
Uzzinot, ka Sjaolejam diagnosticēta leikēmija, visi mūsu radinieki mudināja mūs atteikties no ārstēšanas. Viņi zināja, ka mēs to nevaram atļauties, un tērēt miljonu vai pat divus miljonus juaņu būtu bezjēdzīgi, jo slimība bija neārstējama. Faktiski nebija tādu medikamantu, kas varētu viņu izārstēt. Tie varēja panākt vienīgi slimības remisiju.
Tajā brīdī Sjaoleja hemoglobīna līmenis bija ārkārtīgi zems. Visi domā, ka ārsti spēj izārstēt cilvēkus, taču mums nācās bezpalīdzīgi noskatīties, kā neviena slimnīca viņu neuzņem un nepiedāvā nekāda veida ārstēšanu. Mums nebija citas izvēles, kā vien doties mājās un gaidīt neizbēgamo.
Pa ceļam uz mājām mēs nopirkām trīs kastītes ar asins sastāvu uzlabojošiem uztura bagātinātājiem. Katra kastīte maksāja 500 juaņu. Pēc tam, kad bija izlietotas visas trīs kastītes, es sapratu, ka ir bezjēdzīgi turpināt dot viņam šīs zāles, tāpēc pārtraucu.
Es apsēdos blakus Sjaolejam un teicu: "Šo zāļu lietošana tagad ir bezjēdzīga; brīnumlīdzekļu nav. Kāpēc gan tev nepraktizēt Faluņ Dafa kopā ar mani? Tagad tikai Skolotājs Li var tevi glābt. Tas ir vienīgais, kas mums atliek."
Viņš atbildēja: "Labi!"
Tā kā viņa hemoglobīna līmenis bija ļoti zems, viņš bija pavisam nespēcīgs. Viņa rokas un kājas bija zilganas, seja nāvīgi bāla, un viņš bija briesmīgi tievs. No tā brīža, kad mūsu dēls saslima, mans vīrs visu laiku raudāja. Ikreiz, kad viņš redzēja, ka Sjaolejs mācās Likumu un izpilda vingrojumus, jo īpaši, tad kad viņam bija grūti nekustīgi nostāvēt otrā vingrojuma laikā, viņš mani norāja un aizliedza mūsu dēlam praktizēt. Es atteicos pakļauties, pat tad kad viņš mani lamāja. Es joprojām palīdzēju mūsu dēlam izpildīt vingrojumus.
Viss ciems jau zināja, ka Sjaolejam ir leikēmija. Kad mēs atgriezāmies mājās, es sāku viņam palīdzēt praktizēt Faluņ Dafa. Daži cilvēki teica: "Viņam praktiski vairs nav asiņu, viņš ir pilnīgi izsmelts, un viņa seja ir bāla kā spokam, bet tu joprojām liec viņam turēt rokas paceltas, veicot vingrojumus." Viņi visi mani izsmēja, pārmetot, ka es viņu nevajadzīgi moku.
Neatkarīgi no tā, ko citi teica, es paliku nelokāma. Kā Dafa sekotājai man bija pilnīga pārliecība, ka Skolotājs rūpējas par mums. Es vienkārši saglabāju mieru sirdī un turpināju vadīt Sjaoleju Likuma mācīšanās un vingrojumu izpildes procesā katru dienu.
Sjaolejs bija neticami uzcītīgs sevis pilnveidošanā un izpildīja vingrojumus divas reizes dienā. No rītiem viņš mani modināja uz vingrojumu izpildi, un vēlāk dienas laikā viņš pievienojās man Likuma mācīšanās procesā.
Pēc tam, kad Sjaolejs sāka mācīties Likumu un izpildīt vingrojumus, viņam kādu laiku bija asiņaina caureja. Taču drīz vien viņa stāvoklis sāka strauji uzlaboties. Viņa iepriekš palielinātā liesa, aknas un uzpūstais vēders atgriezās normālā stāvoklī.
Tā kā Sjaolejs praktizēja ar tik patiesu pašatdevi, viņa atveseļošanās bija ārkārtīgi strauja. Daudzi cilvēki pāsteigumā iesaucās: "Mans Dievs. Viņam bija leikēmija, tomēr, praktizējot Dafa, viņš atveseļojās. Faluņ Dafa patiešām ir brīnišķīga prakse!"
Kad radinieki uzzināja, ka mūsu dēls ir izveseļojies, viņi nespēja tam noticēt un gribēja to redzēt paši savām acīm. Jaunā gada laikā es aizvedu dēlu apciemot radiniekus pilsētā. Lai gan ārsti viņam bija parakstījuši nāves spriedumu, viņš brīnumainā kārtā atveseļojās. Faluņ Dafa patiešām ir neparasta prakse!
Pēc tam, kad Sjaoleja veselība uzlabojās, ciema iedzīvotāji, kuri sākotnēji bija skeptiski noskaņoti un pat smējās par mums, mainīja savu attieksmi no skepses uz apbrīnu. Viena no viņa tantēm, kas ir ārste, pārbaudīja viņa acis, lai noskaidrotu, vai viņam joprojām ir anēmija. Pārsteigta, viņa iesaucās: "Viņš patiešām ir izveseļojies." Arī viens brālēns, mediķis, apskatīja viņa acis un paziņoja: "Viņš ir vesels." Mūsu radinieki brīnījās: "Tas tik ir brīnums. Faluņ Dafa ir brīnumains!"
Lai gan Sjaolejs bija jau uz nāves sliekšņa, Faluņ Dafa praktizēšana paveica brīnumu un atgrieza viņu dzīvē. Tādējādi mana ģimene, draugi un viss ciems bija liecinieki Faluņ Dafa brīnumam un diženumam.
Šodien mēs ar Sjaoleju esam laimīgi, jo varam pilnveidoties Faluņ Dafa un dzīvot mierīgu dzīvi. Skolotājs mums to dāvāja. Mēs esam dziļi pateicīgi Skolotājam par žēlsirdīgo glābšanu.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/5/27/234470.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...