Papildu informācija par Heilundzjanas iedzīvotāja nāvi no spīdzināšanas, kurai viņš tika pakļauts par televīzijas signāla pārtveršanu

Heilundzjanas provinces Šuanjašaņas pilsētas iedzīvotājs Kuns Sjandžu tika arestēts 2002. gada 1. maijā par to, ka, pieslēdzoties televīzijas kanālam, demonstrēja videomateriālus, kuros atspēkota Ķīnas komunistiskās partijas apmelojošā propaganda par Faluņgun. Viņš tika notiesāts uz astoņiem gadiem un pakļauts nežēlīgai spīdzināšanai Mudaņdzjanas cietumā. Vīrieti atbrīvoja 2007. gada 18. aprīlī un divus mēnešus vēlāk, 23. jūnijā, viņš nomira, būdams 39 gadus vecs.

Kopš 1999. gada jūlija, kad Ķīnas komunistiskais režīms sāka vajāt Faluņgun, tas izplata apmelojošu propagandu par šīs miermīlīgās sevis pilnveidošanas prakses praktizētājiem. Tā kā praktizētājiem Čuncjinā nebija nekādu juridisku iespēju šos melus apstrīdēt, viņi 2001. gadā pirmo reizi pieslēdzās vietējai kabeļtelevīzijai un demonstrēja videoierakstus, kuros atmaskoja vajāšanu. Viņu drosmīgā rīcība iedvesmoja arī citus praktizētājus visā valstī. No 2001. līdz 2005. gadam tika arestēti vismaz 129 praktizētāji par televīzijas signālu pārtveršanu Ķīnā. Vairāk nekā 85% no viņiem tika piespriests cietumsods no 3 līdz 20 gadiem, vidēji 12,5 gadi.

null

Kuns Sjandžu.

Kuna kungs pārtvēra TV signālu 2002. gada aprīļa beigās, vakara ziņu laikā. Aptuveni 20 minūtes viņš demonstrēja videomateriālus, kuros atmaskoja Tiaņaņmeņas pašsadedzināšanās falsifikāciju, un skaidroja, kādu labumu Faluņgun sniedz sabiedrībai, palīdzot cilvēkiem saglabāt labu veselību un uzlabot morāli.

Pārtveršana notika Dunpinas un Vuma ielu krustojumā Dzjaņšaņas rajonā. Cilvēki, kuri skatījās Šuanjašaņas televīzijas kanālu, redzēja šos videoierakstus.

Kuna tēvs pastāstīja, ka pēc tam, kad viņa dēls veiksmīgi pārtvēra signālu pirmajā reizē, viņš 2002. gada 1. maija vakarā atgriezās šajā vietā, lai paņemtu ierīci, plānojot to pašu darīt arī citās vietās. Diemžēl, miliči kas tur atradās, viņu arestēja. Viņš tika nogādāts Dzjaņšaņas rajona milicijas iecirknī, kur priekšnieks Lins Cjinfaņs un miliči Lins Davejs, Li Hunbo, Du Džaņji un Liu Veiguo viņu nežēlīgi spīdzināja. Viņi pat ar asu metāla instrumentu izdūra viņam vēderā caurumu, kas bija tik liels, ka zarnas izslīdēja ārā. Taču, lai arī kā miliči viņu spīdzināja, viņš neatklāja nekādu informāciju par citiem praktizētājiem, kuri bija palīdzējuši TV signāla pārtveršanā.

Nākamajā dienā miliči paziņoja Kuna kunga ģimenei, ka viņš ticis nogādāts slimnīcā neatliekamās palīdzības saņemšanai. Kad tuvinieki ieradās slimnīcā, viņš tika operēts. Vīrieša ķermenis bija vienos zilumos. Visa viņa mugura bija klāta ar apdegumiem, ko atstājuši elektrošoku steku triecieni. Miesa uz viņa kakla bija atdalījusies no kaula. Attiecībā uz caurumu vēderā miliči apgalvoja, ka viņš pats sevi sadūris ar īlenu.

Kādu laiku Kuna kungs bija garīgi dezorientēts un nespēja skaidri runāt. Ģimenei radās aizdomas, ka miliči viņu ir apreibinājuši ar narkotikām.

Pēc operācijas miliči turēja Kuna kungu saslēgtu rokudzelžos. Viņš bija atstāts bez drēbēm, izņemot apakšveļu. Sešas dienas pēc operācijas, pirms šuves tika noņemtas, miliči viņu saslēdza rokudzelžos un piestiprināja tos pie gultas gala, lai viņš nevarētu apgriezties. Tikai dienu pēc tam, kad medmāsa noņēma šuves, miliči viņu pārveda uz aizturēšanas centru.

2002. gada 3. septembrī Kuns tika tiesāts Dzjaņšaņas rajona tiesā. Lai pierādītu, ka miliči viņu spīdzinājusi, viņš parādīja savas pēcoperācijas rētas. Tajā pašā pēcpusdienā tiesnesis viņam piesprieda astoņu gadu ilgu cietumsodu.

2006. gada jūnijā, pēc gandrīz četriem gadiem Mudaņdzjanas cietumā, viņš saslima ar tuberkulozo meningītu, krita komā un bija kritiskā stāvoklī. Lai gan cietums nogādāja Kunu slimnīcā, viņa stāvoklis turpināja pasliktināties. 2006. gada jūlijā viņš vairs nespēja pakustināt kājas. Viņš cieta no urīna nesaturēšanas un vīrieša apziņa vairs nebija skaidra.

Tuvinieki lūdza viņu nosacīti atbrīvot medicīnisku iemeslu dēļ, taču cietums viņu atbrīvoja tikai 2007. gada 17. aprīlī, 10 mēnešus vēlāk, pēc 5000 juaņu izspiešanas no ģimenes. Uz to brīdi viņš bija ārkārtīgi novājējis un bezsamaņā. Viņš nomira divus mēnešus vēlāk, 2007. gada 23. jūnijā.