Faluņgun praktizētāja stāsta par vardarbību, ko piedzīvojusi Juņnaņas provinces Otrajā sieviešu cietumā

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Juņnaņas Otrais sieviešu cietums ir ieslodzījuma vieta noziedzniecēm. Pēc tam, kad 1999. gada jūlijā sākās Faluņgun vajāšana, cietums kļuva arī par vietu, kur ieslodzīt un spīdzināt sievietes-praktizētājas, kas notiesātas par to, ka īsteno savas konstitucionālās tiesības uz ticības brīvību.

Minghui.org jau iepriekš ziņoja par dažādajām spīdzināšanas metodēm, kas tiek pielietotas pret ieslodzītajām Faluņgun praktizētājām. Zemāk pārpublicēts kādas cietumā ieslodzītās Faluņgun praktizētājas personīgais stāsts.

Mana pieredze: baltā un sarkanā nozīmīte

Kad Faluņgun praktizētājas tiek uzņemtas cietumā, viņas ir spiestas piespraust "balto nozīmīti". Mums bija jāceļas pulksten 5:40, bet ieslodzītajām noziedzniecēm atļāva gulēt līdz 6:20. Kamēr ieslodzītās devās uz darbnīcu, lai strādātu līdz pulksten 19:00, mēs no paša rīta līdz pulksten 21:00 bijām spiestas sēdēt uz maziem ķeblīšiem un lasīt Faluņgun nomelnojošus materiālus. Mums nebija atļauts piecelties, lai izstaipītos, un mēs varējām tikai nedaudz pakustināt gurnus, lai mazinātu sāpes sēžamvietā. Pēc ilgstošas sēdēšanas man uz sēžamvietas izveidojās iekaisums, kas sastrutoja.

Tām, kuras pēc pirmajiem diviem ieslodzījuma mēnešiem nevēlējās atteikties no Faluņgun, tika piesprausta "sarkanā nozīmīte" un šī spīdzināšana tika pagarināta līdz pusnaktij. Vienu nakti sniga, un mums kājās bija tikai zeķes līdz potītēm un vasaras čības. Mani papēži bija saplaisājuši un asiņoja, notraipot čības ar asinīm. Arī manu mazo pirkstiņu locītavas bija saplaisājušas, un, kad no rīta locīju segu, asinis no pirkstiem atstāja uz auduma vairākas sarkanas svītras.

Tā kā trīs ieslodzītās, kuras bija norīkotas mani uzraudzīt, bija spiestas palikt nomodā kopā ar mani, tāpēc viņas dažādos veidos izgāza savas dusmas uz mani. Piemēram, kad pienāca mana kārta tīrīt kameru, man neļāva izmest atkritumus ārā vai izmantot kameras atkritumu tvertni. Viena no viņām pameta man tukšu maisiņu, lai es tur varētu salikt atkritumus, un man nācās to nēsāt sev līdzi.

Pēc spīdzināšanas sēdus stāvoklī mums katru nakti bija vienu stundu un divdesmit minūtes jādežurē (patrulēšana kamerā un vērošana, kā citi guļ). Citām ieslodzītajām nakts dežūru laikā bija atļauts atnest karstu ūdeni, lai iedzertu vai sasildītu rokas, bet praktizētājas varēja saņemt tikai remdenu ūdeni, kas drīz vien palika ledus auksts.

Praktizētājām, kurām bija "sarkanā nozīmīte", tika dota tikai puse no parastās ēdiena devas. Es pajautāju uzraugam, vai tā ir centrālās vai provinces vadības noteiktā politika, un viņš atbildēja: "Jums nav jāsvīst darbnīcā. Jums tikai jāstudē [smadzeņu skalošanas materiāli, kas nomelno Faluņgun], tāpēc jums nav vajadzības tik daudz ēst."

Uzraugi arī piespieda mūs, "sarkano nozīmīšu" nēsātājas, katru dienu dziedāt komunistisko partiju slavinošas dziesmas un reizi nedēļā iesniegt ziņojumu par savām domām. Lielos svētkos mums lika rakstīt režīmu slavinošus rakstus.

Vēlāk mani piespieda strādāt smagu darbu no plkst. 7:00 līdz 18:30. Parasti diena sākās pulksten 6:20, un pulksten 7:00 mums bija jāierodas darbnīcā. Pa ceļam uz darbnīcu varējām paķert tikai dažas tvaicētas maizītes, ko apēst. Pusdienlaiks darbnīcā bija ļoti īss, un mums bija jāsāk strādāt uzreiz pēc maltītes. Mēs vakariņojām kamerā, bet, sākoties vakara raidījumam Xinwen Lianbo (Ķīnas Centrālās televīzijas nozīmīgākā smadzeņu skalošanas programma), mums nācās nolikt vakariņu traukus uz grīdas. Uzraugi pat neļāva mums atstāt vakariņas uz galda, baidoties no pēkšņas pārbaudes. Mēs varējām atsākt ēst, tikai tad, kad bija beidzies raidījums un ēdiens jau sen bija atdzisis.

Mēs nedrīkstējām savā starpā sarunāties. Reiz es satiku citu praktizētāju un jautāju, cik daudz laika viņai šeit vēl jāpavada. Gan viņas uzraugs, gan manējais nekavējoties lika mums apklust.

Laiku pa laikam mūs ievietoja arī izolatorā. Durvju apakšējās spraugas bija aizbāztas ar avīzēm, aizsedzot skatu uz āru, un apgaismojums bija ieslēgts visu diennakti. Ieslodzītās, kas mūs uzraudzīja, neļāva mums iet uz tualeti. Reiz man ļoti gribējās uz tualeti, bet uzraugi teica, ka tam vēl nav laiks. Kad es pēc brīža pajautāju, viņi teica, ka šis laiks jau ir beidzies. Dažreiz viņi izmantoja citus ieganstus, lai tikai liegtu man izmantot tualeti. Viņi man pat teica: "Pirmā lieta, kas jāiemācās, nonākot cietumā, ir iemācīties ciesties, kad vajag uz tualeti."

Kas man zināms par citām praktizētājām

Kādu dienu uzraugi pēkšņi pavēlēja visām ātri atgriezties savās kamerās. Tad es dzirdēju rupju lamāšanos no pretējās kameras. Tūlīt pēc tam mūsu kamerā izplatījās spēcīga, kodīga smaka, kas lika mums visām nepārtraukti klepot.

Vēlāk viena no ieslodzītajām man pastāstīja, ka tajā dienā uzraugi apsmidzināja ar piparu gāzi praktizētāju citā kamerā. Viņa arī pastāstīja, ka reiz uzraugi viņai lika izsmidzināt piparu gāzi uz kādu praktizētāju, kā rezultātā uz sievietes sejas palika smaga apdeguma pēdas un vēlāk izveidojās bieza krevele.

Kādai mātei un meitai, abām Faluņgun praktizētājām, tika piespraustas "sarkanās nozīmītes" un aizliegts iegādāties ikdienā nepieciešamās preces. Viņām nācās izmantot citu ieslodzīto izlietoto tualetes papīru. Dažas ieslodzītās viņas izsmēja, sakot, ka pie šādas nežēlīgas izturēšanās, viņas pašas ir vainīgas, jo praktizē Faluņgun. Patiesībā visas viņu ciešanas izrietēja no Faluņgun nelikumīgās vajāšanas.

Daudzas praktizētājas bija vecas sievietes ar sliktu redzi. Viņām bija ļoti grūti satvert plānās vara stieples, lai uztītu tās uz mazām spolēm, un bieži vien viņas nespēja izpildīt darba normu. Dažas ieslodzītās bija iejūtīgas, bet neuzdrošinājās palīdzēt, baidoties, ka uzraugi viņas sodīs. Viņas arī baidījās aizdot praktizētājām ikdienā nepieciešamās lietas.

Kādu praktizētāju visu nakti lamāja viena no viņas uzraudzēm, jo praktizētāja, grozoties divstāvu gultas otrajā stāvā "traucēja" uzraudzei, kas gulēja gultas pirmajā stāvā.


Saistīti raksti (angļu valodā):

Various Tortures Used to Target Falun Gong Practitioners Jailed in Yunnan Province Second Women’s Prison

Torture Used in Yunnan No. 2 Women's Prison—Sitting on a Small Stool

Deaths and Torture of Falun Gong Practitioners in Yunnan Second Women’s Prison

“Strict Discipline” of Falun Gong Practitioners in Yunnan No. 2 Women’s Prison



Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/1/23/232405.html

* * *

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.