2025. gada 22. oktobrī pazīstams ABC Radio Brisbane raidījumu vadītājs intervēja cilvēktiesību advokātu Deividu Matasu no Kanādas. Matasa kungs pastāstīja par savu izmeklēšanu saistībā ar Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) sankcionēto orgānu piespiedu izņemšanu. Viņš atgādināja austrāliešiem, kas veic orgānu transplantācijas, pievērst uzmanību šim jautājumam un aicināja Austrāliju pieņemt likumus, kas palīdzētu izbeigt ĶKP noziegumus pret cilvēci.
Savas vizītes laikā Austrālijā Matass plāno piedalīties arī apaļā galda diskusijā parlamentā. Kā viens no galvenajiem runātājiem viņš apspriedīs draudus, ko Austrālijas sabiedrībai rada ĶKP īstenotās starptautiskās represijas attiecībā uz Faluņgun. Faluņgun praktizētāji no visas Austrālijas trīs dienas Kanberā rīkos parakstu vākšanas un patiesības skaidrošanas pasākumus, kuros uzstāsies arī Matasa kungs.
ĶKP īstenotā orgānu piespiedu izņemšana joprojām turpinās
Matasa kungs pastāstīja ABC Radio Brisbane raidījumu vadītājam Stīvam Ostinam, ka vairāki neatkarīgi pētījumi un starptautisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu ziņojumi apstiprina, ka ĶKP joprojām turpina orgānu piespiedu izņemšanu Faluņgun praktizētājiem, un šie cilvēktiesību pārkāpumi, kas tika atklāti 2006. gadā, turpinās joprojām.
"2014. gadā žurnālists Ītans Gatmens par šo jautājumu uzrakstīja grāmatu ar nosaukumu "Slaktiņš". Tika izveidots Ķīnas tribunāls, kas 2020. gadā sagatavoja ziņojumu saistībā ar šo problēmu. 2021. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas 12 cilvēktiesību referenti iesniedza kopīgu prasību jeb apelāciju," stāstīja Matasa kungs.
2020. gadā Ķīnas tribunāls pasludināja spriedumu, paziņojot, ka ĶKP veic orgānu piespiedu izņemšanu, galvenokārt Faluņgun praktizētājiem.
ĶKP režīms apgalvoja, ka 2015. gadā Ķīnā ieviesa brīvprātīgu orgānu ziedošanas sistēmu, un ka tur vairs neizmanto orgānus, kas izņemti uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem. Matasa kungs atsaucās uz vairākiem izmeklēšanas ziņojumiem, kuros teikts, ka faktiskais ziedojumu skaits ir ārkārtīgi mazs: "Jo Ķīnā ir kultūras vēsture, kas paredz, ka cilvēkam jātiek apglabātam veselam. Tāpēc ziedojumi nav īstais izskaidrojums transplantāciju apjomiem Ķīnā."
2016. gada jūnijā Matass, Deivids Kilgors un Ītans Gatmens publicēja atjauninātu ziņojumu "Asiņainā raža/Slaktiņš: Atjauninājums", kurā bija iekļauti dati no 15 Ķīnas slimnīcām, tostarp Šanhajas Žeņdzji slimnīcas, kas liecināja, ka tur veikto transplantāciju skaits ir desmit reizes lielāks nekā oficiāli norādītais.
Matasa kungs sacīja, ka Žeņdzji slimnīca Šanhajā paziņoja, ka orgāni iegūti no militārpersonām, taču patiesībā tie bija izņemti pārliecības dēļ ieslodzītajiem.
Intervijas laikā Stīvs Ostins pieminēja 2025. gada 3. septembrī Pekinā notikušās militārās parādes videomateriālu, kas tika pārraidīts visā pasaulē, un kurā Ķīnas komunistiskās partijas līderis Sji Dzjiņpins un Krievijas prezidents Vladimirs Putins kameru priekšā apsprieda orgānu transplantāciju un dzīves pagarināšanu ar zinātnes palīdzību.
Videoierakstā, ko tiešraidē pārraidīja Ķīnas valsts plašsaziņas līdzekļi, Sji Dzjiņpins teica: "Daži prognozē, ka šajā gadsimtā cilvēka dzīves ilgums varētu sasniegt 150 gadus." Putins, runājot ar tulka starpniecību, norādīja, ka orgānu transplantācija var ļaut cilvēkiem "kļūt arvien jaunākiem un jaunākiem, iespējams, pat sasniegt nemirstību".
Uz to Matass atbildēja: "Tas parāda autoritāro sistēmu problēmu – tās nepieņem kritiku, tām trūkst pašrefleksijas un tās nerūpējas par parasto cilvēku jūtām, kuri uzdod jautājumus."
"Tas arī liecina, ka viņi pilnībā apzinās, ka šādā sistēmā orgānus var "iegūt pēc pieprasījuma", jo īpaši tie, kas ieņem augstus amatus vai ir turīgi cilvēki ar sakariem. Viņi pie tā ir tik ļoti pieraduši, ka nesaskata neko sliktu, ja par to runā publiski."
Viņš uzsvēra, ka Ķīnas varas iestādes līdz šim nav pieļāvušas neatkarīgu pārbaudi vai uzraudzību, kas ir pretrunā Pasaules Veselības organizācijas principiem par "izsekojamību, pārskatāmību un atvērtību pārbaudēm" orgānu transplantācijas jomā. Tādējādi ir pamats secināt, ka ĶKP joprojām turpina orgānu piespiedu izņemšanu.
Aicina Austrāliju pieņemt likumu cīņai pret orgānu piespiedu izņemšanu
Matasa kungs sacīja, ka dažas valstis ir rīkojušās saistībā ar ĶKP sankcionēto orgānu piespiedu izņemšanu. Kanāda un Apvienotā Karaliste pieņēma likumus, kas aizliedz pilsoņiem piedalīties orgānu transplantācijā ārzemēs. Viņš minēja, ka Apvienotā Karaliste 2022. gadā pieņēma grozījumu Likumā par cilvēka audiem un 2024. gadā apstiprināja regulu, kas paredz, ka transplantoloģijas speciālistiem ir jāziņo valdībai par pacientiem, kuri ir iesaistīti transplantācijas tūrismā.
Turklāt Eiropā ir spēkā līgums – Eiropas Padomes konvencija par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību – kuru ratificējušas 15 valstis.
Apmeklējot Austrāliju, Matasa kungs piedalījās Transplantācijas medmāsu asociācijas ikgadējā konferencē, kas notika Brisbenā 23. un 24. oktobrī. Viņš izmantoja šo iespēju, lai informētu mediķus par Austrālijas parlamenta 2018. gada ziņojumu "Līdzjūtība, nevis tirdzniecība: pētījums par cilvēku orgānu tirdzniecību un orgānu transplantācijas tūrismu". Viņš arī mudināja Austrāliju sekot Lielbritānijas piemēram un pieņemt likumu, kas paredz ievākt informāciju par pacientiem, kuri dodas uz ārzemēm orgānu transplantācijas nolūkā.
Ziņojumā teikts, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka ĶKP jau agrāk ir izmantojusi uz nāvi notiesāto ieslodzīto orgānus bez viņu piekrišanas. Tāpat ir pierādījumi par to, ka Ķīnas represīvā vara un cilvēktiesību pārkāpumi turpinās un varbūt pat pastiprinās.
2024. gada augustā Austrālijas Senāts pieņēma jaunu likumprojektu, kura mērķis ir ierobežot nelegālo orgānu tirdzniecību – 2024. gada likumprojektu par grozījumiem migrācijas likumos (informācijas atklāšana par orgānu transplantāciju ārzemēs un citi pasākumi). Jaunais likumprojekts paredz, ka visām personām, kas ieceļo Austrālijā, aizpildot pasažiera deklarācijas karti, ir jānorāda, vai pēdējo piecu gadu laikā viņiem ir veikta orgānu transplantācija ārpus Austrālijas. Tie, kuriem tikusi veikta orgānu transplantācija, ir pienākums atklāt medicīnas iestādes nosaukumu, kurā transplantācija notika, kā arī pilsētu un valsti, kurā šī iestāde atrodas.
Likumprojekts tika iesniegts un izskatīts pirmajā lasījumā Austrālijas Pārstāvju palātā 2024. gada 21. augustā, bet automātiski zaudēja spēku pēc parlamenta pilnvaru termiņa beigām 2025. gada 28. martā, divus mēnešus pirms vispārējām vēlēšanām.
Matasa kungs atzīmēja, ka Austrālijā netiek veikta to pacientu kontrole, kuri dodas uz ārzemēm orgānu transplantācijas nolūkā, un nav arī prasības ziņot par to, iebraucot valstī. Tas ļauj turīgiem austrāliešiem doties uz ārzemēm transplantācijas tūrismā un iegādāties orgānus, neuzņemoties juridisku atbildību. Viņš piebilda, ka, lai gan transplantācijas pacientiem ir nepieciešami pretatgrūšanas medikamenti, ārsta un pacienta konfidencialitātes princips apgrūtina attiecīgās informācijas izpaušanu, ja nav izstrādāti skaidri likumi vai politikas nostādnes.
ĶKP īstenotās transnacionālās represijas
Šajā nedēļā Matasa kungs piedalīsies apaļā galda diskusijā Austrālijas Parlamenta namā, lai apspriestu draudus, ko Austrālijas demokrātijai rada ĶKP infiltrācija un Faluņgun apspiešana ārzemēs.
Intervijas laikā viņš pastāstīja Stīvam Ostinam, ka ĶKP gadiem ilgi ne tikai noliedz vajāšanu un orgānu izņemšanu, bet arī ar dažādiem līdzekļiem ārvalstīs cenšas nepieļaut patiesības izplatīšanos: "Viņi to dara daudzos dažādos veidos. Dažreiz tas ir vienkārši spiediens uz iestādēm. Šī nav mana pirmā vizīte Austrālijā, un iepriekš ir bijuši gadījumi, kad pēc pasākuma norises vietas rezervācijas, tā tika atcelta. Viņi nesaka, ka to viņiem lika darīt komunistiskā partija. Viņi min kādu citu iemeslu, bet šie iemesli nav pārāk ticami. Tāpat arī Shen Yun Performing Arts kolektīvs saņēma draudu vēstules par spridzināšanu visā pasaulē saistībā ar tā izrādēm."
Papildus ĶKP īstenotajai pilsoņu vajāšanai, iebiedēšanai un uzraudzībai ārzemēs, Matasa kungs sacīja: "Tas [Atļauju atsaukšana pasākumu rīkošanai vai draudi teātriem saistībā ar Shen Yun izrādēm] ir vēl viens transnacionālo represiju veids."
Apaļā galda diskusijā Matasa kungs kopā ar diviem citiem ekspertiem, Faluņgun praktizētājiem, kuri personīgi piedzīvojuši ĶKP vajāšanu, un ĶKP transnacionālo represiju upuriem runās par ĶKP infiltrācijas un iejaukšanās radītajiem draudiem dažādām kopienām, institūcijām un sabiedrībai kopumā.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/10/29/231104.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...