Faluņgun praktizētāju vajāšana Liaoninas provinces Otrajā sieviešu cietumā

Kopš 2019. gada 31. augusta, kad tika atvērts Liaoninas provinces Otrais sieviešu cietums, tajā tiek aktīvi vajātas Faluņgun praktizētājas. Daudzas praktizētājas bija spiestas strādāt bez atalgojuma, sievietēm tika liegta iespēja tikties ar ģimeni un viņas tika spīdzinātas par to, ka neatteicās no savas ticības.

Zemāk aprakstītas dažas no vajāšanas metodēm cietumā.

Piespiedu darbs

Cietuma teritorijā atrodas ļoti liela rūpnīca, kas specializējas dūnu jaku ražošanā. Lēš, ka tur tiek nodarbināts līdz pat 3000 ieslodzīto. Uzraugu pienākums ir rūpīgi pārraudzīt ražošanas procesu. Tā kā šīs dūnu jakas paredzēts eksportēt uz ārzemēm, izstrādājumiem ir jānodrošina augsta kvalitāte. Ieslodzītās katru dienu ir spiestas strādāt bez pārtraukuma no pulksten 4.00 līdz 19.00, izņemot īsu brīdi, kad notiek rīta vingrošana. Tomēr uzraugi turpina pastāvīgi palielināt darba apjomu.

Lai izpildītu paredzēto normu, ieslodzītajām nav ļauts iet uz tualeti pa vienai, viņām jāiet grupās pa trim. Viņu ēdienreize ir ierobežota līdz piecām minūtēm. Ja ieslodzītā vēlas brīvdienu, viņai jānometas ceļos uzrauga priekšā. Uzraugi to apstiprina tikai tad, ja ir izpildīta noteiktā darba norma. Ja tā nav izpildīta, ieslodzītajai pat var liegt izmantot tualeti.

Vienas dūnu jakas izgatavošanai ir nepieciešami aptuveni 60 līdz 100 ražošanas posmi. Tas liek ieslodzītajām steidzināt vienai otru un iesaistīties kautiņos, kad kāds ražošanas procesa solis tiek aizkavēts. Cietumu bieži apmeklē vietējās pašvaldības amatpersonas. Šo apmeklējumu laikā visām ieslodzītajām ir jāturpina strādāt un viņas nedrīkst pacelt galvu. Svētdienās viņām ir atļauts 30 minūtes atpūsties un izmazgāt veļu, bet pēc tam ir jāturpina mācīties un rakstīt ziņojumus par savām domām.

Ja ieslodzītās neizpilda visas prasības, uzraudzes nosauc viņu vārdus. Tās, kuras tiek nosauktas, pakļauj sodam – rājienam, ilgstošai stāvēšanai vai tupēšanai, viņām nedod ēst un neļauj pirkt pārtiku. Arī viņu kameras biedrenes tiek vainotas un sodītas.

Lielākā daļa jauno ieslodzīto strādā lēni, jo viņām nav atbilstošo prasmju, tāpēc jakas nereti ir jāpāršuj. Dažas ieslodzītās katru dienu raudāja pēc tam, kad viņām tika izteikti rājieni un piespriesti sodi par nespēju izpildīt uzdevumu; dažas no noguruma zaudēja samaņu; dažām ieslodzītajām ar adatām tika sadurti pirksti, bet dažām pēc gūtajām traumām pirksti pat tika amputēti. Divas ieslodzītās mēģināja izdarīt pašnāvību, norijot adatas, taču neveiksmīgi, un viņas tika sodītas. Sievietes bija spiestas rakstīt ziņojumus par savām domām.

Iepriekš aprakstītais ir tikai tas, ar ko saskaras parastās ieslodzītās. Faluņgun praktizētājas savas ticības dēļ tiek pakļautas vēl nežēlīgākai spīdzināšanai.

Uzraudzes kūda ieslodzītās vajāt praktizētājas

Parastās ieslodzītās pēc nonākšanas cietumā paliek uzņemšanas grupā, lai saņemtu "ievadapmācību". Pirms atbrīvošanas viņām kādu laiku ir jāpaliek speciālā grupā. Bet Faluņgun praktizētājām nav atļauts palikt nevienā no grupām, lai tās nevarētu kontaktēties ar citām ieslodzītajām.

Kad praktizētāja tiek uzņemta cietumā, uzraugs ar viņu runā un novērtē, cik stingra ir viņa nostāja attiecībā uz Faluņgun praktizēšanu. Tad viņu norīko uz nodaļu, kurai uzdod izstrādāt plānu, kā "pārveidot" praktizētāju.

Parasti birkas ar ieslodzīto vārdu ir baltas vai dzeltenas. Baltā krāsa nozīmē "vispārēju režīmu", dzeltenā – "atvieglotu režīmu". Tomēr neatkarīgi no tā, vai praktizējas ir vai nav pārveidotas, viņu birkas ir sarkanas, kas nozīmē "stingro režīmu".

Uzraudzes parasti izvairās pašas piekaut praktizētājas. Tā vietā viņas izmanto ieslodzījuma termiņa samazināšanu kā stimulu, lai mudinātu ieslodzītās "pārveidot" praktizētājas. Ieslodzītajai termiņš var tikt samazināts pat par deviņiem mēnešiem, tādēļ dažas no viņām aktīvi iesaistās vajāšanā.

Parasti divas ieslodzītās tiek norīkotas strādāt ar vienu praktizētāju, un praktizētājām nav atļauts palikt vienā kamerā. Tās, kuras atsakās "pārveidoties", tiek piekautas, turētas badā, lamātas, viņām liek stāvēt ar seju pret sienu, tupēt garas stundas, kā arī tiek liegts gulēt. Pat pēc tam, kad praktizētāja ir piespiesta atteikties no Faluņgun, ieslodzītās turpina viņu uzraudzīt un neļauj runāt ar citām praktizētājām.

Pret praktizētājām tiek izmantotas divas galvenās spīdzināšanas metodes. Pirmā ir apliešana ar aukstu ūdeni. Ziemā praktizētājas tiek aizvestas uz noliktavu un izģērbtas līdz apakšveļai. Pa atvērtajiem logiem pūš auksts vējš, bet praktizētājas ir spiestas stāvēt baseinā un nepārtraukti tiek aplietas ar aukstu ūdeni no galvas līdz kājām.

Spīdzināšanas ilustrācija: apliešana ar aukstu ūdeni.

Vēl viena metode ir ieslodzījums vieninieku kamerā. Atsevišķā ēkā ir daudz nelielu telpu, kurās nav saules gaismas un apgaismojuma. Praktizētājām šeit nav atļauts mazgāties. Viņām tiek dots ļoti maz ēdiena. Telpā nav gultas, un uz grīdas ir tikai daži saplēsti palagi. Tur ir ļoti sekls tualetes pods bez noskalošanas sistēmas. Pisuārs tiek tīrīts reizi dienā, un telpā valda ļoti nepatīkama smaka. Telpā nav ne ventilatora, ne sildītāja. Ja praktizētājas izpilda Faluņgun vingrojumus, uzraudzes, kuras to redz videonovērošanas kamerās, sāk uz viņām kliegt. Lai gan praktizētājas ir ieslēgtas kamerā, ieslodzītās turpina viņas uzraudzīt no gaiteņa.

Cietuma noteikumi nosaka, ka ieslodzījuma laiks vieninieka kamerā ir no 7 līdz 15 dienām, taču Liaoninas provinces Otrajā sieviešu cietumā uzraugi var turēt praktizētājas tur tik ilgi, cik vien vēlas – no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem. Viena ieslodzītā, kura reiz tika ieslodzīta kamerā par "uzbrukumu" uzraudzei, pēc atbrīvošanas bija novājējusi un viņas garīgā veselība bija iedragāta.

Praktizētāja Li Dzjina tika piespiesta atteikties no Faluņgun. Vēlāk viņa to nožēloja un paziņoja, ka atsāks praktizēt. Atriebjoties par to, uzraudzes ziemā aplēja viņu ar aukstu ūdeni un mudināja ieslodzītās viņu katru dienu sist. Viņa bija spiesta stāvēt ar seju pret sienu, viņai neļāva gulēt un ziemā, plānās drēbēs ģērbtai, lika tupēt uz ceļiem pie atvērta loga. Reiz, kad viņa tīrīja zobus, ieslodzītā Luo Šujuaņa uzlēja viņai ūdeni un uzlika uz galvas bļodu. Li joprojām izcieš cietumsodu.

73 gadus vecajai Vanai Cjinžunai tika piespriests piecu gadu cietumsods. Tā kā viņa nepiekrita tikt "pārveidota", viņu bieži sita un lika tīrīt kameru. Pēc tam viņa bija spiesta ilgstoši tupēt un viņai neļāva gulēt. Ziemā viņu aplēja ar aukstu ūdeni. Vanas ziemas drēbes tika izmestas, un viņai palika tikai plānas drēbes. Sievietes ēdienu un ikdienā nepieciešamās lietas atņēma citas ieslodzītās. Vanai nebija tualetes papīra, un viņai nācās mazgāties, izmantojot ūdens pudeli. Reiz rūpnīcā kāda ieslodzītā viņai iespēra ar kāju, Vana ar galvu atsitās pret iekārtu un zaudēja samaņu. Ilgstošās vajāšanas dēļ viņa nespēja iztaisnot muguras lejasdaļu. 2024. gada oktobrī viņu ievietoja vieninieku kamerā un 2025. gada martā, kad beidzās viņas ieslodzījuma termiņš, sieviete tika atbrīvota.

60 gadus vecajai Vu Dzjufeņas kundzei no Huludao pilsētas tika piespriests gadu ilgs cietumsods. Viņu nosūtīja uz 4. nodaļas 4. grupu. Šajā grupā pret praktizētājām izturās īpaši nežēlīgi. Pēc uzņemšanas cietumā viņa tika ļoti smagi piekauta. Sievietes seja bija pietūkusi un zilumiem klāta, acs āboli bija izspiedušies, un visa acs baltā daļa bija kļuvusi melna. Vu ķermenis bija vienos zilumos. Ieslodzītās arī knieba viņai krūšu galos un intīmajās vietās, kā rezultātā viņai bija grūti staigāt un izmantot tualeti. Neraugoties uz slikto veselības stāvokli, viņa joprojām bija spiesta stāvēt pie apsardzes posteņa rūpnīcā.

Reiz kameras vecākā piekāva citu praktizētāju par to, ka viņa turēja Vu kundzes roku. Citu reizi Vu kundze tika tik smagi piekauta, ka nevarēja normāli staigāt. Kad citas praktizētājas viņu sveicināja, viņa izskatījās apātiska. Tagad viņa ir iznākusi brīvībā.

60 gadus vecajai Li Juidzje kundzei no Šeņjanas pilsētas tika piespriests pusotru gadu ilgs cietumsods. Viņa tika turēta 4. nodaļā. Tā kā viņa nebija ar mieru "pārveidoties", sievieti piekāva, sodīja, pazemoja, liedza gulēt un ziemā aplēja ar aukstu ūdeni. Li tika atbrīvota 2024. gada septembrī.

65 gadus vecajai Liu Juibo kundzei no Huludao pilsētas tika piespriests divu gadu un trīs mēnešu cietumsods. Viņa tika turēta 4. nodaļā. Kad Liu pirmo reizi ienāca nodaļā, viņa tika piekauta un guva smagus muguras lejasdaļas un kāju savainojumus. Tā kā viņa staigāja ļoti lēni, ieslodzītā Fena Liņliņa nogrūda viņu uz grīdas un vilka aiz matiem pa zemi. Kad kāda praktizētāja jautāja Fenai, kāpēc viņa tā rīkojas, viņa teica, ka Liu kundze izliekas par slimu. Pēc tam kameras vecākā nolamāja praktizētāju par šo jautājumu. Liu kundze joprojām izcieš cietumsodu.

40 gadus vecajai Vejai Juiči tika piespriests piecu gadu cietumsods. Tā kā uzraudzes bieži sauca viņu pie atbildības par ražošanas normu neizpildīšanu, viņai bija jāstāv uz ceļiem līdz pulksten 23.00 un viņai nedeva ēst. Tagad Veja ir iznākusi brīvībā.

Kāda praktizētāja no Haičenas pilsētas, kura jau ir atbrīvota, reiz noliktavā tika aplieta ar aukstu ūdeni.

Viena gados vecāka praktizētāja atcerējās, ka ieslodzītās ielēja viņas gultā ūdeni, kā dēļ viņa nevarēja gulēt. Turklāt viņa ļoti novājēja, jo nesaņēma pietiekoši daudz ēdiena. Reiz kāda ieslodzītā viņai iesita pa krūtīm.

Ja praktizētājas atsakās pārveidoties, ieslodzītās uzraksta Faluņgun dibinātāja vārdu uz praktizētāju apakšveļas un liek viņām to valkāt.

Ja praktizētājas vēlas satikt ģimeni, viņām ir jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda, ka viņas ir noziedznieces. Tā kā viņas atsakās ievērot šo noteikumu, viņām neļauj tikties ar tuviniekiem.

Vajāšanā iesaistītās

Ieslodzītā Liu Lidzja piekāva Vu Dzjufeņas kundzi. Ieslodzītā Luo Šujuaņa bieži lamāja Li Dzjinu un kūdīja citas ieslodzītās no tās pašas kameras sist Li kundzi.

Ieslodzītās Fena Liņliņa un Suņa Šaņšaņa nežēlīgi piekāva praktizētāju Vanu Cjinžunu.

Uzraudze lika ieslodzītajai Suņai Baojaņai būt atbildīgai par Faluņgun dibinātāja nomelnošanu un Faluņgun praktizētāju pazemošanu. Tā kā viņa un ieslodzītā Cuja Sjaocjana bija aktīvi iesaistītas vajāšanā, uzraudzes noorganizēja, lai visas jaunuzņemtās praktizētājas paliktu vienā kamerā ar viņām. Par to Cujas 12 gadu ilgais ieslodzījuma termiņš tika saīsināts par diviem gadiem.

Cietumā bija arī dažas līdzjūtīgas uzraudzes un ieslodzītās, kuras centās aizsargāt Faluņgun praktizētājas. Viņas praktizētājām teica: "Es zinu, ka jūs esat labi cilvēki." Dažas ieslodzītās, uzzinājušas patiesību, pārtrauca mocīt Faluņgun praktizētājas. Dažas citas ieslodzītās lūdza Faluņgun grāmatas praktizētājām, kuras drīz tiks atbrīvotas, un teica, ka pēc atgriešanās mājās praktizēs Faluņgun.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/9/21/229909.html