Divas kampaņas, ko Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) uzsāka 1999. gadā, joprojām turpinās līdz pat šai dienai. Tā paša gada februārī divi Tautas atbrīvošanas armijas virsnieki publicēja grāmatu "Neierobežots karš: divi gaisa spēku vecākie pulkveži par kara scenārijiem un militārās stratēģijas mākslu globalizācijas laikmetā". Jūlijā ĶKP sāka vajāt Faluņgun – 100 miljonu cilvēku grupu, kas atbalsta "Īstenības, Labestības, Pacietības" principus.
Atskatoties pagātnē, mēs varam redzēt, ka šie notikumi nebija nejauši. Pēc gadu desmitiem īstenotas nežēlības, terora un meliem ĶKP bija gatava pāriet uz nākamo līmeni – īstenot savu komunistisko programmu, kas pārsniedz militārās, politiskās, juridiskās, ideoloģiskās un morālās robežas.
Ceturtdaļgadsimtu vēlāk abas šīs kampaņas joprojām turpinās. 2024. gadā Ķīnas komunistiskā partija paplašināja Faluņgun vajāšanu ārpus valsts robežām, viecot uzbrukumu Shen Yun Performing Arts kolektīvam, kas tika īstenots pateicoties virknei rakstu vienā no lielākajiem Rietumu ziņu izdevumiem, kā arī iesniedzot prasības tiesā, ko daži uzskata par jaunu neierobežota kara vilni. Saskaņā ar iekšējās informācijas avotiem, šī kamapaņa "pilnīgi noteikti" neaprobežojas tikai ar Shen Yun un Faluņgun, jo ĶKP plāni sniedzas daudz tālāk par šiem mērķiem.
Lai gan "neierobežotais karš" ir relatīvi jauns termins, šī taktika ir tikusi izmantota visā ĶKP vēsturē, jo īpaši tās "vienotās frontes" politikas un šķiru cīņas ideoloģijas ietvaros. Piemēram, režīms īstenoja sistemātisku, daudzlīmeņu pieeju, lai grautu Čana Kaiši vadītās Ķīnas Republikas valdību. Pēc ĶKP nākšanas pie varas tā uzsāka daudzas kampaņas, piemēram, Zemes reformu, Antilabējo kustību, Lielo lēcienu, Četru veco (vecās idejas, vecā kultūra, vecās paražas un vecie tikumi) iznīcināšanu un Kultūras revolūciju. Ar šo kampaņu palīdzību režīms sāka pilnībā kontrolēt cilvēkus materiālajā, kultūras un intelektuālajā jomā.
Ņemot vērā ASV ievērojamo lomu brīvās pasaules norisēs, ĶKP vienmēr ir uzskatījusi ASV par galveno traucēkli un nāvīgāko ienaidnieku. Viens no veidiem, kā ĶKP cenšas vājināt Ameriku, ir neierobežota kara īstenošana, lai maksimāli palielinātu nesaskaņas starp politiskajām partijām, ģimenēs un sabiedrībā. Uzsākot tiesvedību pret Shen Yun un Faluņgun Amerikā, ĶKP mēģina panākt, ka ASV vēršas pret ticīgajiem. Ja Amerika pieņems ĶKP ateistisko ideoloģiju, šī valsts vairs nesaņems Dieva svētību.
ĶKP ambīcijas
Pēc gadu desmitiem ilgušas straujas ekonomiskās izaugsmes ĶKP nostiprināja pārliecību par saviem spēkiem un mainīja savu ilglaicīgo pieeju – "neuzkrītošas darbības un nogaidīšanas" stratēģiju, un sāka darboties saskaņā ar "Austrumu uzplaukuma un Rietumu norieta" paradigmu. Izmantojot neierobežotu karu, lai sētu nesaskaņas un haosu Rietumos, ĶKP varētu vājināt Amerikas vadošo pozīciju pasaulē un galu galā ieņemt tās vietu.
Saskaņā ar šo pašu domāšanas veidu, pašreizējais ĶKP līderis pēc nākšanas pie varas 2012. gadā ieviesa ārpolitikā tā saucamo "karavīra-vilka" diplomātiju. Šīs agresīvās diplomātijas pārstāvji bieži izmanto tādus skarbus apgalvojumus kā: "11. septembra teroristu uzbrukums ir mācība, kuru nedrīkst aizmirst. Amerikas Savienotajām Valstīm nevajadzētu aizmirst sāpes, pat tad, kas rētas būs sadzijušas" un "Uzmanieties, ka jums neizdur acis".
Citiem pasaules valstu līderiem ir grūti saprast ĶKP rīcību, jo daudziem no viņiem, pat pēc gadu desmitiem ilgas sadarbības ar to, trūkst padziļinātas izpratnes par ĶKP kultūru un režīma būtību. Piemēram, ASV, kā pasaules vadošās lielvaras, pozīcijas pārņemšana ir ĶKP mērķis kopš 2018. gada, bet daudzi ASV valdības līderi joprojām nav izpratuši šo draudu.
Patiesībā pat ĶKP vadītāji ir pilnībā pakļauti komunistiskās partijas kultūras ietekmei. Viņi uzskata, ka, pateicoties totalitārismam, ĶKP spēj novirzīt ārējo ekonomisko spiedienu uz Ķīnas iedzīvotājiem un izmantot to kā instrumentu ķīniešu tautas smadzeņu skalošanai. Partija cenšas izmantot šīs krīzes, lai nostiprinātu savu varu.
No partijas kultūras izrietošās "unikālās prasmes"
Saskaņā ar grāmatas "Neierobežots karš" autoru teikto, šī stratēģija pilnībā noraida cilvēcību, cilvēktiesības, sirdsapziņu un morāli. Vadīdamās pēc komunistiskās ideoloģijas un cīņas filozofijas, ĶKP neatzīst ne dievišķo sodu, ne morālās robežas, kas tai dod "unikālas prasmes" neierobežotā karā, ko Rietumu valstis nespēj ne iedomāties, ne apgūt. Tomēr tā ir tikai ĶKP augstprātīga ilūzija.
Pēc grāmatas "Neierobežots karš" publicēšanas 1999. gadā, nākamajā gadā tā tika atkārtoti izdota desmit reizes. 2016. gadā tās autori izdeva turpinājumu ar nosaukumu "Neierobežots karš un pretdarbība neierobežotam karam", kurā iedomātais ienaidnieks, bez šaubām, ir Amerikas Savienotās Valstis. Kopš 1999. gada ĶKP aktīvi īsteno neierobežota kara koncepciju reālajā dzīvē.
Neierobežots karš pārvērš jebkurus resursus un tehnoloģijas par ieročiem, aptverot visas dzīves sfēras un izmantojot jebkādus līdzekļus savu mērķu sasniegšanai. Tā ietvaros tiek izdzēstas robežas starp "fronti un aizmuguri", "karavīriem un civiliedzīvotājiem", valstīm un teritorijām. Nav nekādu morāles vai ētikas ierobežojumu. Mērķis var būt jebkura persona un objekts. Tā kā lielākajai daļai cilvēku ir noteiktas morālās vērtības, neierobežotā kara īstenošana ir iespējama tikai galēja autoritārisma un pilnīgas ideoloģiskās kontroles apstākļos, kas balstās uz iedzīvotāju masveida smadzeņu skalošanu. Tomēr ārpus šīs mākslīgi radītās vides šādas necilvēcīgas un amorālas metodes neizbēgami izraisa šoku un noraidījumu.
Internetā publicētā rakstā "Neierobežotā kara vēsturiskais mantojums un brīdinājums hegemonijai" tika analizēts, vai ASV un Taivāna varētu izmantot līdzīgu pieeju. Tajā secināts: "Neierobežotais karš ir ĶKP unikālā prasme. Tikai Ķīnas komunistiskās partijas radītajos apstākļos iespējams izveidot šādu stratēģisku, taktisku un kaujas koncepciju. Citi nevar to iemācīties, pat ja vēlētos."
Lūk viens piemērs. Pēc 11. septembra teroristu uzbrukumiem Amerikas Savienotajās Valstīs, kāds Amerikā dzīvojošs rakstnieks uzņēma pie sevis ciemos draugu no kontinentālās Ķīnas. Ķīniešu draugs atklāti un no sirds apbrīnoja 11. septembra uzbrukuma plānotājus un vadītājus, nosaucot to par "paraugu, kā vājajiem uzvarēt stipros, ar nedaudziem uzvarēt daudzus, un pārsteigt ienaidnieku, uzbrūkot tam, kad tas nav gatavs." Nepieciešami bija tikai 13 cilvēki, lai nogalinātu 3000 cilvēkus pretējā pusē un nodarītu lielu kaitējumu otras valsts ekonomikai. Vēl nozīmīgāk ir tas, ka otrai pusei nebija iespējams atbildēt tādā pašā veidā.
Patiesībā šis draugs kopumā atbalsta reformas un demokratizāciju, bet no šīs sarunas bija skaidrs, ka viņa izpratne par labo un ļauno ir stipri izkropļota, ja vien tā vispār vēl ir saglabājusies. Tā vietā viņš uz to skatījās pilnībā no ĶKP diktatūras perspektīvas.
Šis piemērs ilustrē sekas, kādas ir bijušas pēdējā gadsimta laikā visā Ķīnā īstenotajai ideoloģiskajai pārveidošanai, kā arī tās radīto apdraudējumu gan Ķīnai, gan starptautiskajai sabiedrībai.
(Turpinājums sekos)
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/1/16/223683.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...