Kāpēc The New York Times, kas tiek uzskatīts par "uzticamu informācijas avotu", sistemātisko klusē par zvērībām attiecībā uz Faluņgun, bet tā vietā atkārto Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) propagandu?
ĶKP īstenotā kampaņa Faluņgun (Faluņ Dafa) garīgās grupas izskaušanai ir viena no nopietnākajām cilvēktiesību krīzēm Ķīnā, kas skar miljoniem cilvēku un izmaksā miljardiem dolāru. Tomēr par to tiek ļoti maz ziņots, bet vajāšanu kampaņas upuri tiek ignorēti un nomelnoti. Faluņ Dafa informācijas centrs (Faluninfo.net) 2024. gada martā publicēja izmeklēšanas ziņojumu, kurā izdarīti vairāki secinājumi.
1. Informācijas sagrozīšana
New York Times vēstījumi būtiski un bezatbildīgi sagroza Faluņgun stāstu, gan attiecībā uz prakses būtību, gan vajāšanas apmēriem. Neinformēšana vispār vai notikumu nepareiza atspoguļošana var būtiski ietekmēt cilvēkus Ķīnā un visā pasaulē.
2. Bieži sastopamas neprecizitātes
New York Times publikācijas par Faluņgun ir pilnas ar nepareiziem faktiem. Tie variē no salīdzinoši nekaitīgiem apgalvojumiem līdz daudz bīstamākiem vērtējumiem, kas veicina naidu pret šo grupu. Rakstos sniegtais Faluņgun mācības (Īstenība, Labestība, Pacietība) un ticības atspoguļojums pārsvarā ir bijis neprecīzs un negatīvs, un bieži vien ne ar ko neatšķiras no ĶKP retorikas. No reportāžām iegūtais priekšstats par Faluņgun ir pilnīgā pretrunā ar praktizētāju reālo dzīvi un ķīniešu reliģiju ekspertu vērtējumiem.
3. Sekošana ĶKP
Ziņojot par vardarbīgo kampaņu, ko režīms uzsāka 1999. gada jūlijā, New York Times jau no paša sākuma deva priekšroku Ķīnas valdības informācijas avotiem. Laikraksts atkārto un, šķiet, ir pārņēmis režīma propagandas kampaņas galvenos aspektus. Tas turpinājās pat tad, kad šie apgalvojumi nonāca pretrunā ar paša The New York Times sākotnējiem ziņojumiem un cilvēktiesību grupu jaunākajiem pētījumiem.
4. Klusums saistībā ar Faluņgun vajāšanu
Pēdējos 20 gadus The New York Times faktiski ir klusējis par zvērībām, kas vērstas pret Faluņgun praktizētājiem, tostarp par orgānu piespiedu izņemšanu pārliecības dēļ ieslodzītajiem. Neticami, bet laikraksts kopš 2016. gada nav publicējis nevienu ziņu par cilvēktiesību pārkāpumiem attiecībā uz Faluņgun praktizētājiem Ķīnā, pat tad, kad šie pārkāpumi turpina notikt plašā mērogā. Laikraksts ir ignorējis svarīgus, cilvēktiesību grupu veiktos pētījumus, 2019. gada Londonā notikušā Ķīnas tribunāla ziņojumu par orgānu piespiedu izņemšanu, kā arī pašreizējos, plaši atspoguļotos atsevišķos gadījumus, kad praktizētājiem tikuši piespriesti cietumsodi vai viņi ir miruši ieslodzījumā. Vismaz viens bijušais Times žurnālists ir ziņojis, ka redaktori viņam aizliedza izmeklēt pārkāpumus, kas saistīti ar transplantācijas nolūkos veikto orgānu izņemšanu Faluņgun praktizētājiem un citiem savas pārliecības dēļ ieslodzītajiem.
5. Ass kontrasts ar konkurentiem
New York Times atspoguļojums par Faluņgun cilvēktiesību krīzi tās sākumposmā ievērojami atšķīrās no šīs traģēdijas atspoguļojuma citos lielākajos laikrakstos. Kamēr laikraksts The New York Times, šķiet, bija nodarbināts ar faktu sagrozīšanu par Faluņgun praktizētāju ticību un attiecību uzlabošanu ar Ķīnas komunistisko valdību, līdzīgi plašsaziņas līdzekļi, tādi kā The Wall Street Journal, Washington Post un citi, veica vērienīgu izmeklēšanu un ieguva atzinību par savāktajiem materiāliem saistībā ar cilvēku upuriem, ko nesusi šī apspiešana, un maldinošajiem faktiem režīma propagandā, kas vērsta pret Faluņgun. Piemēram 2019. gadā tādi plašsaziņas līdzekļi kā The Guardian un Reuters ziņoja par Ķīnas tribunāla secinājumiem, kurus The New York Times pilnībā ignorēja.
6. Kontrasts uiguru un tibetiešu cilvēktiesību jautājumu atspoguļošanā
The New York Times klusēšana par Faluņgun ir vēl jo uzkrītošāka, ja to salīdzina ar tā publikācijām par cilvēktiesību krīzēm, kuras skar citas reliģiskās un etniskās grupas Ķīnā, proti, uiguri un tibetieši, kuru skaits Ķīnā ir daudz mazāks nekā Faluņgun praktizētāju skaits. Kopš 2009. gada laikraksts ir publicējis simtiem rakstu, tostarp izmeklēšanas ziņojumus un līdzjūtīgas reportāžas par atsevišķiem uiguru un tibetiešu ieslodzītajiem, kā arī desmitiem zinātnieku un šo kopienu locekļu analītiskos viedokļus. Turpretī par Faluņgun vajāšanu bija publicēti tikai septiņi raksti, un nevienā no tiem nebija iekļauts Faluņgun praktizētāju viedoklis.
7. Laika gaitā informācijas izkropļošana pastiprinās
Pēdējos gados notikumu atspoguļošana laikrakstā The New York Times ir kļuvusi vēl problemātiskāka. Līdztekus pilnīgai klusēšanai par cilvēktiesību pārkāpumiem, ar ko saskaras Faluņgun praktizētāji, tie nedaudzie raksti par Faluņgun, kurus publicējis laikraksts, ir bijuši atklāti naidīgi un vērsti pret praktizētāju dibinātajām organizācijām. Šajos negatīvajos rakstos tiek atkārtota jau iepriekš publicētā maldinošā informācija, pievienota jauna, un faktiski tie kalpo ĶKP mērķiem – nomelnot Faluņgun un apspiest kritiku pret partiju.
8. Zaudētas dzīvības un informācijas trūkums
Laikraksta sagrozītie faktu atspoguļojumi un bezatbildīgā attieksme pret Faluņgun praktizētājiem kā "nevērtīgiem upuriem" ir veicinājusi vainīgo nesodāmību un laupījusi viņu upuriem tik ļoti svarīgo starptautisko atbalstu, kas neapšaubāmi ir novedis pie vēl lielākām ciešanām un zaudētām dzīvībām visā kontinentālajā Ķīnā. Ņemot vērā ciešo saikni starp režīma īstenoto kampaņu attiecībā uz Faluņgun un jautājumiem, kas ir nozīmīgi Ķīnas iedzīvotāju ikdienas dzīvē – interneta cenzūru, sabiedrības uzraudzību, piespiedu darbu un tiesiskuma trūkumu – New York Times klusēšana par Faluņgun ir liegusi politiķiem un uzņēmējiem iepazīties ar informāciju, kas ir ļoti svarīga, lai orientētos mūsdienu Ķīnas norisēs.
9. Ieguvēji no laikraksta The New York Times sagrozītajām reportāžām
Ķīnas režīms, pateicoties šī laikraksta publikācijām, ir saņēmis milzīgu labumu, gūstot atbalstu savam plānam marginalizēt Faluņgun un slēpt pret šo grupu vērsto apspiešanu, vienlaikus arī nodrošinot ticamību pret Faluņgun vērstajai propagandai gan vietējā, gan globālā mērogā. Tajā pašā laikā The New York Times ir izvairījies no Ķīnas režīma sankcijām (un, iespējams, pat guvis labumu), izvēloties palikt malā un neziņot par ĶKP sistemātiski īstenoto reliģisko vajāšanu attiecībā uz Faluņgun.
Autora piezīme: Nevaru nepamanīt, ka The New York Times, kuru 1851. gadā dibināja Henrijs Reimonds un Džordžs Džonss, vienmēr ir nopietni atspoguļojis politiskos, sociālos un kultūras jautājumus, publicējot detalizētas reportāžas. Vairāku desmitu gadu laikā tas iemantoja labu reputāciju un savulaik bija lielākais liberālais laikraksts ASV, kas saviem lasītājiem piedāvāja augstas kvalitātes saturu. Tomēr šis kādreiz uzticamais laikraksts, kura reputācija veidojusies vairāku paaudžu smaga darba rezultātā, pēdējo 26 gadu laikā ir krietni pazeminājis savus standartus, sniedzot kļūdainus un nepatiesus ziņojumus, kā arī neziņojot par Faluņgun situāciju. Šīm problēmām ir būtiska un reāla ietekme uz pasauli un pašu The New York Times. Interesanti, kas aiz tā slēpjas?
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/5/30/228295.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...