Mēnesi pēc tam, kad 2025. gada 25. aprīlī viņa pabeidza izciest astoņus gadus ilgo cietumsodu, 61 gadu veca sieviete no Hubejas provinces Vuhaņas pilsētas joprojām tiek turēta smadzeņu skalošanas centrā.
Džu Ja kundzes, kura ir invalīde, smagie pārbaudījumi sākās 2017. gada 25. aprīlī, kad viņa tika arestēta par ticību Faluņgun – dvēseles un ķermeņa pilnveidošanas praksei, kuru Ķīnas komunistiskā partija vajā kopš 1999. gada jūlija. Atrodoties ieslodzījumā, viņu tik stipri piekāva, ka salauza labās plaukstas kaulus. Apmeklējot viņu, tuvinieki redzēja, ka viņas roka ir ģipsī. Tomēr uzraugi piespieda Džu stāstīt tuviniekiem, ka viņa pati nejauši salauzusi roku.
2018. gada septembrī Džu kundzei tika piespriests astoņus gadus ilgs cietumsods ar 20 000 juaņu naudas sodu, un 2019. gada 12. septembrī viņa tika ieslodzīta Hubejas provinces sieviešu cietumā Vuhaņā.
2025. gada 25. aprīlī Džu kundzes meita ieradās cietumā, lai pēc astoņiem ilgiem gadiem vestu māti mājās. Sieviete bija satriekta, uzzinot, ka viņas māti jau ir aizturējuši aģenti no Cjaņčuaņas milicijas iecirkņa, Huanpi rajona "ofisa 610", Huanpi rajona Tieslietu biroja un Dzjiņsju mikrorajona biroja. Viņi aizveda Džu kundzi uz Vandzjahe pilsētas smadzeņu skalošanas centru un neļāva meitai ar viņu tikties.
Vēlāk kāds iekšējās informācijas avots atklāja, ka Džu kundzes turēšana ieslodzījumā pēc soda izciešanas patiesībā notika pēc cietuma pieprasījuma. Pirms viņas atbrīvošanas cietums informēja par to četras iepriekšminētās iestādes un lika tām turpināt darbu pie viņas "pārveidošanas" pēc atbrīvošanas, jo viņa esot bijusi "spītīga", turoties pie savas ticības.
Lai viņu sodītu, cietums daudzkārt ieslodzīja sievieti uz ilgu laiku vieninieku kamerā. Kad nebija ieslodzīta vieninieku kamerā, viņa bija spiesta strādāt smagus darbus pat pēc tam, kad spīdzināšanas dēļ vairs nevarēja paiet. Uzraugi bija likuši ieslodzītajām katru dienu stumt viņas ratiņkrēslu uz darbnīcu, lai viņa tur strādātu no pulksten 7.00 līdz 20.00. Dienās, kad viņa laikus nepabeidza savus uzdevumus, viņai nācās tur palikt ilgāk.
Dušas laikā viņa vienmēr bija pēdējā rindā, jo nevarēja stāvēt un viņai bija jāsēž uz soliņa, lai nomazgātos. Turklāt ieslodzītajām, kas nav praktizētājas, katru mēnesi bija atļauts iztērēt līdz 300 juaņām ikdienā nepieciešamo preču iegādei, savukārt praktizētājas, kuras spiediena ietekmē atteicās no savas ticības, drīkstēja iztērēt līdz 150 juaņām. Tomēr Džu kundzei neļāva iegādāties nekādas ikdienā nepieciešamās lietas, jo viņa stingri turējās pie savas ticības. Ieslodzījuma vieta konfiscēja visas 500 juaņas, ko Džu ģimene katru mēnesi iemaksāja viņas cietuma veikala kontā.
Džu kundzes tuviniekiem bija atļauts viņu apciemot tikai dažas reizes visu šo astoņu gadu laikā, neraugoties uz daudzkārtējiem lūgumiem. Pirmā reize, kad ģimene viņu beidzot ieraudzīja cietumā, bija virtuālās tikšanās laikā. Kādas citas vizītes laikā viņa pastāstīja, ka pēc spēcīgas sišanas viņai atkal ir salauzta kāja. Uzraugs nekavējoties viņai aizrādīja: "Kas tev ļāva tā teikt?!" Kad 2024. gada sākumā meita viņu atkal apciemoja, Džu kundze vairs nevarēja staigāt traumēto pēdu dēļ. Tā kā viņai blakus atradās uzraugs, viņa teica, ka nokritusi un salauzusi kāju. Nav skaidrs, kādas vēl spīdzināšanas viņa pārcietusi ieslodzījuma laikā.
Saistīti raksti (angļu valodā):
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/5/29/228276.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...