Francija: "Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā" aizkustina izstādes apmeklētājus Marinjanā

2025. gada 8. februārī Marinjanas mediatēkā tika atklāta starptautiskā izstāde "Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā", kas ilgs līdz 2025. gada 29. martam.

Atklāšanas ceremonijā piedalījās vairākas pašvaldības amatpersonas un vietējie iedzīvotāji. Izstādē eksponētās gleznas dziļi saviļņoja apmeklētājus, daži no viņiem bija aizkustināti līdz asarām. Izstādē cilvēki uzzināja par Faluņgun, sauktu arī par Faluņ Dafa, un par šīs prakses sekotāju nežēlīgo vajāšanu Ķīnā.

Marinjana ir pilsēta Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā, Francijā. Šeit atrodas Marseļas-Provansas lidosta.

Izstāde "Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā" tika atklāta Marinjanas mediatēkā 2025. gada 8. februārī.

Apmeklētāji aplūko gleznas.

Daudzi apmeklētāji pierakstīja savus iespaidus par izstādi viesu grāmatā. "Satricinoši un dziļi aizkustinoši!" "Pasaulē, kur cilvēcībai un cilvēkam ir jābūt pirmajā vietā, šī izstāde liek cilvēkiem aizdomāties par šausminošo un nepieņemamo vajāšanu, kas notiek attiecībā pret viņiem." "Gars ir pārāks par matēriju!" "Spēcīga izstāde, kas kliedz pret neizturamu patiesību!"

Tas man atgādina par pirmajiem kristiešiem, kurus vajāja Eiropas impērijas

Atklāšanas ceremonijā uzrunu teica Marinjanas mēra vietnieks un kultūras pārvaldes vadītājs Žerārs Terjē.

Atklāšanas ceremonijā runāja mēra vietnieks Žerārs Terjē. Viņš teica: "Kad mēs skatāmies uz šīm gleznām, rodas sajūta, ka redzam pirmos kristiešus, kurus vajāja Eiropas impērijas. Vēsture atkārtojas. Mēs dzīvojam šādā laikā. Neglītā politika cenšas kontrolēt cilvēku prātus. Viņi necenšas visu uzlabot, bet tikai vēlas iegūt un saglabāt varu. Pat šodien vēsture turpina mums to mācīt."

"Vēsture mums arī apliecina, ka gars ir spēcīgāks par materiālajām lietām. To ir pierādījuši daudzi cilvēki, kuriem bija ticība. Ticībai vajadzētu pārsniegt politikas un materiālisma robežas. Tomēr tie, kas piedzīvo "ofisa 610" īstenotās spīdzināšanas, joprojām cieš sāpes."

Redzot gleznās attēlotās spīdzināšanas, Žerārs Terjē bija dziļi satriekts. Viņš teica: "Diemžēl cilvēces vēsture ir pilna ar ciešanām. Taču papildus tam ir jābūt spēcīgai ticībai, kas cilvēkus stiprina. Es uzskatu, ka šī ticība galu galā gūs virsroku."

Vajāšana nav pieņemama

Karileruē mēra vietniece Valerī Garino sacīja, ka izstāde ir nozīmīga ikvienam.

Valerī Garino, Bušdironas departamenta padomes viceprezidente un Karileruē pilsētas mēra vietniece, pēc izstādes aplūkošanas bija ļoti aizkustināta. Viņa teica: "Pētot šo izstādi, mēs pamazām atklājam tās nozīmi. Izkārtojums ir ļoti efektīvs. Kad es ienācu telpā un ieraudzīju gleznas, kurās bija attēlotas spīdzināšanas, es sajutu, ka šādas lietas ir vienkārši nepanesamas. Šai vajāšanai nevajadzētu notikt."

Glezna "Bez pajumtes" uz viņu atstāja paliekošu iespaidu. "Pēc vecāku zaudēšanas šī meitenīte kļuva par bezpajumtnieci. Viņa vientuļa stāv pie mājas sliekšņa, bet durvis ir aizzīmogotas, un viņa nevar atgriezties mājās. Viņas acīs es varēju saskatīt tik daudz emociju."

Garino kundze uzslavēja māksliniekus: "Man jāuzteic tie, kas radījuši šīs gleznas. Nav viegli kaut ko tādu uzgleznot. Sasniegt šo līmeni psiholoģiski un morāli ir neticami sarežģīti. Tas, ko viņi ir sasnieguši, ir ievērības cienīgi."

Viņa arī pastāstīja par savu ieceri popularizēt izstādi sociālajos medijos, piemēram, Facebook un Instagram, sakot: "Šo izstādi ir svarīgi redzēt ikvienam."

Dalīšanās un izpratne par Āzijas filozofiju ir jēgpilna un iedvesmojoša

Atklāšanas ceremonijā piedalījās arī bijušais Marinjanas mēra vietnieks un helikopteru inženieris Klods Biolī. Viņš atzīmēja: "Šīs gleznas ir patiesi skaistas, daudz izcilu darbu."

"Šie mākslas darbi mums atgādina, ka bez fiziskās pasaules pastāv arī gars. Āzijā ir filozofijas, kas atšķiras no mūsējām, un ir svarīgi ar tām iepazīties un izprast tās. Tas var mūs iedvesmot."

Izstādē ir atspoguļota Faluņgun praktizētāju vajāšana Ķīnā. Runājot par to, Biolī kungs teica: "Godīgi sakot, 21. gadsimtā redzēt ko tādu ir patiesi traģiski. Es uzskatu, ka šādas izstādes ir ļoti svarīgas, jo tās palīdz cilvēkiem Marinjanā uzzināt patiesību. Televīzijā mēs to neredzam. Par to vienkārši nerunā."

"Pieaugot vardarbībai, mēs saprotam, ka ir jāatgriežas pie tradicionālajām vērtībām. Tas ne tikai palīdz mums labāk sadzīvot vienam ar otru, bet arī ļauj katram cilvēkam atjaunot saikni ar sevi un aizdomāties dziļākā, garīgākā līmenī," viņš teica.

Patiesība ir mūsu civilizācijas pamatvērtība, kas ir jāaizstāv

Žaks Olivjē Martēns teica, ka Faluņ Dafa dod labumu ikvienam.

Žaks Olivjē Martēns, Marinjanas kultūras pārvaldes vadītājs, teica: "Šī ir ļoti nozīmīga izstāde."

"Tā iepazīstina mūs ar Austrumu praksi, ar kuru eiropieši gadsimtu gaitā ir zaudējuši saikni. Mēs no jauna atklājam noteiktas tradīcijas, īpaši saikni starp ķermeni un garu. Tas viss atgriežas atpakaļ mūsu apziņā."

"Īstenība, Labestība, Pacietība" ir Faluņgun pamatprincipi un saistībā ar to, viņš norādīja: "Francijā cilvēki kļūst arvien mazāk pacietīgi, jo valsts saskaras ar krīzēm un pat piedzīvo dziļu pagrimumu. Mēs ceram redzēt pārmaiņas un uzlabojumus. Kas attiecas uz "Īstenību", tas ir būtisks elements visā vēsturē. Mēs redzam, ka daudzās valstīs, ne tikai Ķīnā, meli pastāv dažādos veidos. Arī Rietumos pastāv maldināšana, taču tā ir daudz rafinētāka. Tāpēc es uzskatu, ka "Īstenība" ir viena no mūsu civilizācijas pamatvērtībām, kas ir jāaizstāv."

Izstāde atspoguļoja talantīgo ķīniešu mākslinieku garu

Kaders Geziels saka, ka "Īstenība, Labestība, Pacietība" ir universālas vērtības.

Mediatēkas pasākumu organizators Kaders Geziels raksturoja izstādi kā "ķīniešu mākslinieku gara atspoguļojumu". "Viņi ir neticami talantīgi. Šī ir patiesi skaista izstāde."

Viņš arī norādīja, ka izstāde spēcīgi atspoguļo Faluņgun praktizētāju ciešanas Ķīnā, kā arī pašu mākslinieku sāpes. "Viņi ir trimdinieki, kas cenšas paust savas emocijas caur saviem darbiem. Tas ir apbrīnojami. Tas ir apliecinājums skaistajam."

Labestība ir vērtība, kas mums jāizkopj

Patriks Malatraits teica, ka viņu ir pārņēmušas daudzas emocijas.

Gleznotājs Patriks Malatraits teica: "Katrai gleznai ir savs unikāls stils. Es biju diezgan satriekts. Tās patiešām aizkustināja manu sirdi."

Pirms izstādes apmeklējuma viņš nezināja par Faluņgun praktizētāju vajāšanu Ķīnā. Viņu satrieca gleznās attēlotās spīdzināšanas, kas viņam atgādināja Otro pasaules karu.

"Šī ir vēsture, kas atkārtojas," viņš teica. "Atstājot izstādi, es sev jautāju – ko es personīgi varu darīt, lai to apturētu? Tas ir jautājums, kas man joprojām ir aktuāls. Es parakstīju petīciju, pieprasot izbeigt šo vajāšanu. Es par to runāšu ar apkārtējiem. Aicināšu draugus apskatīt šo izstādi – tā mani patiešām aizkustināja. Mani ir pārņēmušas tik daudzas emocijas."

Viņš piebilda: "Labestība ir svarīga. Ja mēs spētu būt labestīgāki, pasaule būtu daudz labāka. Labestība ir vērtība, kas mums jāizkopj."

Izstāde nodod spēcīgu un iedvesmojošu vēstījumu

Lidija (pa kreisi) un Elizabete: "Mēs jutām mākslinieku spēcīgo enerģiju."

Lidija Gilota strādā Marinjanas pašvaldības Vides pakalpojumu departamentā. Izstāde viņu aizkustināja līdz asarām. "Šī pieredze bija patiesi nozīmīga. Daudzi darbi ir piepildīti ar mīlestību, kas liek mums sajust to nozīmīgumu. Tā mudināja mūs raudzīties tālāk par paša tieksmēm un veidot saikni vienam ar otru. No šīm gleznām mēs varam redzēt visus miermīlības un tradicionālās ķīniešu kultūras simbolus. Tas mums atgādina par līdzībām starp reliģijām. Tas ir skaists vēstījums, kas atgādina, ka mēs visi tiecamies pēc atvērtākas apziņas, un mēs patiešām esam saistīti."

Lidija teica: "Izstādē attēlotās vajāšanas atspoguļo nācijas sāpes, taču tā neaprobežojas tikai ar to. Mēs joprojām varam vilkt paralēles un, diemžēl, šī dinamika mūsdienās joprojām pastāv arī ārpus Ķīnas."

Viena glezna, kurā bija attēlots spīdzināts bērns, uz Lidiju atstāja sevišķi dziļu iespaidu: "Tas ir tik nežēlīgi." Sieviete teica, ka tas viņai gandrīz licis zaudēt cerības attiecībā uz cilvēci. "Tomēr," viņa piebilda, "[vienā gleznā] ir lotosa puķu dobe. Tie aug vietās, kur kādreiz bijušas sāpes. Tas ir brīnišķīgs vēstījums."

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/2/18/225532.html