2024. gada 15. novembrī praktizētāji rīkoja aktivitātes Tūrā, bet 2024. gada 22. novembrī tās notka Orleānā. Viņi iepazīstināja cilvēkus ar Faluņ Dafa un stāstīja par 25 gadus ilgstošo un nežēlīgo šīs prakses vajāšanu Ķīnā.
Tūra un Orleāna ir divas lielākās pilsētas Luāras ielejā Francijas Centra reģiona ziemeļdaļā. Orleāna ir reģiona galvaspilsēta, bet Tūra ir lielākā pilsēta reģionā, un abas var lepoties ar bagātu kultūrvēsturisko mantojumu. Tūra ne reizi vien ir bijusi Francijas galvaspilsēta, Orleānā tika kronēti divi karaļi.
Cilvēki ir satriekti par Ķīnas režīma noziegumiem pret cilvēci
15. novembrī Tūras pilsētas rātsnama priekšā, Žana Žoresa laukumā, praktizētāji uzstādīja savu telti un informācijas stendus, lai iepazīstinātu ar Faluņ Dafa. Žana Žoresa laukums ir populāra pastaigu vieta.
Daudzi cilvēki apstājās, lai izlasītu informāciju uz stendiem un aprunātos ar praktizētājiem. Viņi bija satriekti, uzzinot par Ķīnas režīma sistēmisko vajāšanu attiecībā uz Faluņ Dafa praktizētājiem Ķīnā, un sašutuši, dzirdot par orgānu piespiedu izņemšanu dzīviem praktizētājiem, kuri ieslodzīti savas pārliecības dēļ. Daudzi parakstīja petīciju, pieprasot Ķīnas režīmam izbeigt vajāšanas.
Kāda sieviete pateicās praktizētājiem, ka tie viņai pastāstīja par vajāšanu. Viņa parakstīja petīciju un mudināja viņus turpināt savu labo darbu.
Kāds gados vecāks vīrietis pēc tam, kad bija parakstījis petīciju, iesaistījās padziļinātā diskusijā ar praktizētājiem. Viņu interesēja sīkāka informācija par pašreizējo vajāšanu.
Daudzi jaunieši parakstīja petīciju un dalījās ar plakātos redzamo informāciju savos sociālajos tīklos.
Informācijas telts piesaista cilvēku uzmanību Orleānā
22. novembrī praktizētāji Martruā laukumā Orleānā uzstādīja informācijas telti, lai pastāstītu cilvēkiem par Faluņ Dafa un 1999. gada jūlijā sākto vajāšanu. Telts atradās tikai dažu soļu attālumā no Žannas d'Arkas statujas un piesaistīja daudzu apmeklētāju uzmanību.
Kāds vīrietis, kurš apstājās, lai izlasītu informāciju par vajāšanu, uzdeva daudz jautājumu un teica, ka jūt līdzi praktizētājiem Ķīnā. Viņš parakstīja petīciju, pieprasot Ķīnas režīmam izbeigt vajāšanas.
Tajā dienā pieci vidusskolēni pēc skolas atnāca uz Martruā laukumu un visi parakstīja petīciju. Viņi teica – tas ir neticami, ka valdība spīdzina savus cilvēkus tāpēc, ka viņi praktizē ko tādu, kas uzlabo viņu fizisko un garīgo veselību. Jaunieši nosodīja Ķīnas režīmu par to, kas tas neievēro ķīniešu tautas pamattiesības, tostarp ticības brīvību, ko francūži vērtē ļoti augstu.
Vīrietis, kurš strādā Orleānā, sacīja, ka cilvēki ir tiesīgi brīvi praktizēt to, kam viņi tic, tāpat kā Francijā cilvēki var brīvi braukt ar velosipēdiem. Viņš parakstīja petīciju, protestējot pret to, ka Ķīnā ārsti izņem orgānus dzīviem praktizētājiem un veic nelikumīgas orgānu transplantācijas. Viņš parakstīja vēl vienu petīciju, pieprasot, lai Ķīnas režīms izbeidz vajāšanas.
Kāds pensionēts pilsētas pašvaldības darbinieks ilgi runāja ar praktizētāju un sapratis, cik nežēlīga ir vajāšana, vīrietis parakstīja abas petīcijas.
Olga, kura ir no bijušās Padomju Savienības, arī parakstīja abas petīcijas. Viņa teica, ka izprot komunisma būtību un zina, kādas sāpes izjūt praktizētāji Ķīnā.
Kādai citai sievietei, kas parakstīja petīciju, bija asaras acīs. "Mana dzīve nav viegla, bet, salīdzinot ar to, kā pret praktizētājiem izturas Ķīnā...," to sakot, viņai aizrāvās elpa.
Cilvēki turpināja nākt pie stenda, lai uzzinātu par Faluņ Dafa un vajāšanu, līdz pat pulksten sešiem vakarā, kad sāka satumst.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2024/11/30/221888.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.