Daudziem no mums mūzika ir būtiska dzīves sastāvdaļa. Atkarībā no melodijas mūzika var likt mums justies priecīgiem, melanholiskiem, rotaļīgiem vai drosmīgiem. Tomēr zinātnieki ir atklājuši, ka mūzika ietekmē ne tikai mūsu garastāvokli, bet arī mūsu spējas. Vairāki eksperimenti ir parādījuši, ka klasiskā mūzika kopumā ir labvēlīga, un, ka Mocarta mūzika uzlabo visu, sākot no mūsu izziņas spējām līdz pat ēdiena garšas izjūtai.
Telpiskā domāšana cilvēkiem un dzīvniekiem
Runājot par klasiskās mūzikas ietekmi uz cilvēka smadzenēm, atkal uzmanības centrā nonāk Kalifornijas universitātes zinātnieku 1993. gadā veiktais pētījums. Patiesībā, viņu atklājumu rezultātā radās teorija, kas mūsdienās pazīstama kā "Mocarta efekts".
Saskaņā ar šo plaši popularizēto teoriju, Mocarta mūzikas klausīšanās var īslaicīgi dot labāku rezultātu intelektuālās attīstības koeficenta (IQ) noteikšanas testā kādā noteiktā jomā. Rezultāti balstās komandas pētījumā, kurā piedalījās 36 studenti, izpildot telpiskās domāšanas testu.
Pētnieki atklāja, ka pēc 10 minūšu ilgas Mocarta "Sonātes divām klavierēm", K. 448 klausīšanās šie studenti testā ieguva par astoņiem līdz deviņiem punktiem vairāk nekā pēc dažādu citu alternatīvu, tostarp relaksācijas, transa un minimālisma mūzikas, audiogrāmatu un klusuma, noklausīšanās. Tomēr šis efekts bija īslaicīgs, jo zinātnieki atzīmēja, ka tas palīdzēja vien tikai 10 līdz 15 minūtes.
Rezultātu iedvesmota, Frensisa Raušere, viena no zinātniecēm, kas piedalījās 1993. gada pētījumā, paplašināja savus pētījumu loku, iekļaujot tajā Mocarta mūzikas ietekmi uz žurkām. Šim nolūkam viņa lika grauzēju grupai klausīties Mocarta mūziku, kamēr tie atradās mātes dzemdē un vēl 60 dienas pēc dzimšanas.
Pārbaudot šo žurku spēju orientēties labirintos, tika novērots, ka šīs žurkas to darīja ātrāk un ar mazāku pieļauto kļūdu skaitu, salīdzinot ar kontroles grupām, kuras bija pakļautas klusumam, baltajam troksnim vai minimālisma mūzikas komponista Filipa Glāsa mūzikai. Atšķirība rezultātos palielinājās līdz pat piektajai dienai.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā Neurological Research, teikts: "Tas liecina, ka atkārtota kompleksas mūzikas iedarbība žurkām uzlabo telpiskās un temporālās spējas, kas līdzinās rezultātiem, kas iegūti no cilvēkiem."
Vai Mocarta klausīšanās padara jūs gudrākus?
Kad šie pārliecinošie pētījumu rezultāti tika plaši izplatīti, sabiedrība un galvenie plašsaziņas līdzekļi tos interpretēja tādējādi, ka klasisko skaņdarbu klausīšanās var palielināt vispārējo IQ jeb "Mocarts padara jūs gudru".
Tas izraisīja komerciālu māniju, kad tūkstošiem vecāku saviem jaundzimušajiem pirka kompaktdiskus ar Mocarta mūziku. 1998. gadā ASV gubernators Zells Millers pat ierosināja palielināt budžetu par aptuveni 105 000 USD gadā, lai nodrošinātu katru bērnu Džordžijā ar klasiskās mūzikas kaseti vai kompaktdisku.
Tā kā sākotnējā pētījuma secinājumi joprojām tika nepareizi interpretēti, daudzi pētnieki sāka apšaubīt un apstrīdēt 1993. gada pētījumu, apgalvojot, ka ir maz pierādījumu, kas apstiprinātu "Mocarta efektu" uz intelektu. Raušere vērsās pret šīm šaubām, 1999. gadā rakstot:
"Mūsu rezultāti par Mocarta "Sonātes divām klavierēm Re mažorā", K. 448, ietekmi uz telpiski temporālo uzdevumu izpildi ir izraisījuši lielu interesi, taču ir radušies vairāki maldīgi priekšstati, no kuriem daudzi atspoguļojas mēģinājumos atkārtot šo pētījumu. Šabrisa un Stīla u.c. komentāri atspoguļo visizplatītāko no tiem, proti, ka Mocarta klausīšanās palielina inteliģenci. Mēs šādu apgalvojumu neizvirzījām. Šis efekts attiecas tikai uz telpiskiem un temporāliem uzdevumiem, kas ietver mentālu iztēlošanos un laika plānošanu."
Un lai gan autore uzsver, ka Mocarta mūzikas klausīšanās neietekmē vispārējo intelektu, viņa tomēr ieteic pakļaut bērnus šāda veida stimuliem, ko viņa dēvē par "brīnišķīgu kultūras pieredzi", pamatojoties uz pierādītajiem uzlabojumiem citu domāšanas uzdevumu izpildē.
Garšīgāks ēdiens
Žurkas nav vienīgie dzīvnieki, kas izrāda paaugstinātas darbaspējas Mocarta mūzikas ietekmē. Kā 2007. gadā vēstīja Spānijas medijs El Mundo, izrādījās, ka govis, kuras slaukšanas laikā klausījās Mocarta mūziku, dienā saražoja par diviem līdz septiņiem litriem vairāk piena, salīdzinot ar govīm citās fermās, un turklāt viņu piens esot bijis saldāks.
Līdzīgi par garšas uzlabošanos stāstīja arī psihologs Serdžio Della Sala, kurš BBC stāstīja par kādu itāļu mocarellas siera ražotāju, kurš apgalvoja, ka trīs reizes dienā atskaņojot Mocarta mūziku savam bifeļu ganāmpulkam, ir ieguvis augstākas kvalitātes pienu.
Tā kā ideja, ka liellopus stimulē klasiskās mūzikas skaņas, ātri izplatījās, piena ražotāji visā pasaulē sāka ieguldīt līdzekļus augstas kvalitātes apskaņošanas sistēmās savās saimniecībās.
Lai gan daži uzskata, ka šī teorija ir apšaubāma, populārā zinātne uzskata, ka mierīgas un harmoniskas skaņas var izraisīt smadzeņu stimulāciju un muskuļu relaksāciju, kā rezultātā tiek iegūts labākas kvalitātes piens.
Augi izvēlas sev tīkamāku mūziku
Vēl pirms atklājumiem par Mocarta mūzikas ietekmi uz telpisko uztveri, pētījumi, kuros bija iesaistīti augi un mūzika, jau bija pierādījuši mūzikas spēku. Dorotija Retallaka, kura savus atklājumus publicēja savā 1973. gadā izdotajā grāmatā "Mūzikas un augu skaņas", atklāja, ka arī mūsu zaļie kompanjoni, šķiet, bauda mūziku – vismaz dažus tās veidus.
Veicot detalizētus eksperimentus Kolorādo sieviešu koledžā Denverā, Retallaka novēroja, ka augi atšķirīgi reaģē uz dažāda veida mūziku, bet klasiskā mūzika izraisa konsekventi pozitīvu reakciju.
Relaksējošu, melodisku un klasisko mūziku, kā arī džezu, Retallaka klasificēja kā "pozitīvu" mūziku, jo tika pierādīts, ka Mocarta, Baha, Vivaldi, Luisa Ārmstronga un Ellas Ficdžeraldas skaņdarbi veicina veselīgu augšanu, un augi liecās uz akustiskās iekārtas pusi.
Skanot kantrī un vesterna stila mūzikai, augi nemainīja ne augšanas ātrumu, ne lapu lielumu, tāpēc Retallaka šos žanrus klasificēja kā "neitrālus".
Savukārt augiem, kas tika pakļauti rokenrola iedarbībai, bija tendence liekties prom no akustiskās iekārtas un veidot mazākas lapas. Retallaka novēroja, ka augi bija vāji un izstīdzējuši, un lielākā daļa no tiem nokalta 16 dienu laikā. Līdzīgi efekti tika fiksēti, kad tika atskaņots smagais metāls un disonējoša mūsdienu klasiskā mūzika, piemēram, Arnolds Šēnbergs. Autore secināja, ka asas vai disonējošas skaņas kaitē augu attīstībai, un nosauca šos žanrus par "negatīviem".
Mikroorganismi reaģē uz Mocarta mūzikā ietvertajiem "universālajiem dabas likumiem"
2010. gadā kādas Vācijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas operatori eksperimentēja ar mikrobiem, kas sadala atkritumus, ierīkojot iekārtā skaņas sistēmu, kas dažādos virzienos atskaņoja Mocarta mūzikas skaņas, imitējot koncertzāles akustiku. Dažus mēnešus pēc eksperimenta uzsākšanas viņi jutās vīlušies par reakcijas trūkumu, bet pēc gada viņi konstatēja, ka bija vērts gaidīt.
Kad pienāca laiks izvest nogulsnes, viņi konstatēja ievērojamu to samazinājumu – aptuveni par 1000 kubikmetriem mazāk izvedamā materiāla, tādējādi ietaupot uzņēmumam 10 000 eiro transportēšanas izmaksās.
Šveicē dzimušais rūpnīcas galvenais operators Antons Stuki paskaidroja: "Mēs domājam, ka noslēpums meklējams mūzikas vibrācijās, kas caurstrāvo visu – arī ūdeni, notekūdeņus un šūnas. Tas rada zināmu rezonansi, kas stimulē mikrobus un palīdz tiem labāk strādāt. Mēs joprojām atrodamies izmēģinājumu fāzē, bet es jau pamanīju, ka notekūdeņu sadalīšanās ir daudz efektīvāka. "
"Taču mana teorija par to, kāpēc tas tā notiek, ir tāda, ka Mocartam izdevās savā mūzikā iekļaut universālos dabas likumus. Tiem ir ietekme uz jebkura vecuma un kultūras pārstāvjiem. Tad kāpēc ne uz mikrobiem? Galu galā viņi ir dzīvi organismi, tāpat kā mēs."
Par autori: Karolīna Avendano ir žurnālistikas studente, kura dzīvo Kanādā, un kurai patīk mācīties un dalīties informācijā par to, kā dzīvot jēgpilnu dzīvi. Viņa aizraujas ar tradicionālo kultūru, rokdarbiem un saikni starpcilvēku un dabu.
Avots: https://www.visiontimes.com/2022/06/25/mozart-music-enhances-everything.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...