Aculiecinieka stāsts: Skolotājs Li demonstrē apbrīnojamas spējas 1993. gada Austrumu veselības izstādē

Mēs ar Vu nākam no nabadzīgas nomaļas provinces. Skolotājs Li Hundži (Faluņ Dafa dibinātājs) vairākkārt ir lasījis ievadlekcijas mūsu reģionā. Mēs ar Vu apmeklējām pirmo Skolotāja lekciju ciklu, un pēc tam palīdzējām viņam, stāstot cilvēkiem par Faluņ Dafa.

Turklāt mums paveicās vēl vairāk, jo 1993. gada Austrumu veselības izstādē Pekinā mēs kļuvām par lieciniekiem tam, kā Skolotājs bez maksas publiski ārstē cilvēkus. Skolotājs izskatījās pieticīgs, pretimnākošs un vienkāršs, lai gan viņam piemita tik neparastas spējas!

Savā mācībā Skolotājs ir skaidri izteicies:

"Es šeit nerunāju par parasto cjigun, tas viss pieder pie vēl augstākiem līmeņiem." ("Atbildes uz jautājumiem, izklāstot Likumu Guandžou", "Džuaņ Faluņ Likuma skaidrojums")

"Patiešām izplatīt Gun praksi, kas ved uz augstiem līmeņiem nozīmē glābt cilvēkus, – tā ir īstena pilnveidošanās." ("Likuma izklāsts Faluņ Dafa konsultantiem Čančuņā”, "Faluņ Dafa satura skaidrojums")

"Es teiktu, ka mūsu valstī es esmu vienīgais, kas patiešām ved cilvēkus uz augstiem līmeņiem, izklāsta visus šos vēl augstāku līmeņu Likumus. Arī visā pasaulē es esmu vienīgais, kas to dara." ("Atbildes uz jautājumiem, izklāstot Likumu Guandžou", "Džuaņ Faluņ Likuma skaidrojums")

"Bet es jums saku, ka varu to izdarīt, jo man ir neskaitāmi Likuma ķermeņi, kuriem piemīt manas varenās brīnumspējas. Tie spēj demonstrēt lielas brīnumspējas – ļoti varenu Likuma spēku." (Trešā lekcija, "Džuaņ Faluņ")

Austrumu veselības izstāde norisinājās Pekinā 1993. gadā. Tā bija otrā valsts mēroga izstāde. Pirmā norisinājās Pekinā 1992. gadā. Lai varētu ierasties laikā un būt klāt visa grandiozā pasākuma laikā, mēs ar Vu kāpām vilcienā jau iepriekšējā dienā.

Mēs savlaicīgi ieradāmies Pekinā un apmetāmies pie Vu radiniekiem. Nākamajā rītā devāmies uz pasākuma norises vietu. Citi praktizētāji, kas bija ieradušies palīdzēt Skolotājam, mūs silti sagaidīja. Mēs bijām priecīgi par atkalredzēšanos ar Skolotāju, un jutāmies tā, it kā pēc ilgas prombūtnes būtu atkal satikušies ar saviem vecākiem. Skolotājs mūs iepazīstināja ar pārējiem un pastāstīja, ka esam viesi, kas mērojuši tālu ceļu. Viņš lūdza viņus parūpēties par mūsu ēdināšanu un izmitināšanu.

Praktizētāji, kas bija ieradušies kopā ar Skolotāju, bija tērpti baltās drānās. Viņi izskatījās akurāti un bija enerģijas pilni. Katrs ieņēma savu vietu pie Faluņ Dafa stenda. Skolotājs iedalīja mums katram savu gun (enerģiju) slimību dziedināšanai, lai mēs varētu sadalīt slodzi, jo cilvēku, kas vēlējās tikt izārstēti, bija daudz.

Pēc izstādes atklāšanas zālē strauji ieplūda cilvēku pūļi. Tikai daži cilvēki stāvēja rindā pie citiem stendiem, bet Faluņ Dafa stends bija pārpildīts. Cilvēki pirmajā rindā steidzās pierakstīties uz rīta procedūrām. Vēl viena cilvēku rinda gaidīja, lai pierakstītos uz ārstēšanu pēcpusdienā.

Vissmagāk strādāja Skolotājs! Neskaitāmi cilvēki gaidīja rindā, lai Skolotājs izārstētu viņus no slimībām. Daudzi no viņiem cieta no neārstējamām vai grūti ārstējamām kaitēm. Dažus smagi slimus pacientus uz nestuvēm ienesa tuvinieki; citi ieradās ratiņkrēslos vai tika nesti uz muguras. Viņi izveidoja tik garu rindu, ka tai nebija saskatāms gals. Skolotājs vienmēr smaidīja un pret visiem bija laipns. Viņš bija pacietīgs un darbojās nesteidzīgi.

Skolotājs nepielietoja medikamentus, neveica injekcijas un neizmantoja nekādu medicīnisko aprīkojumu. Viņš turēja plaukstas pavērstas pret pacientu. Caur apģērbu vai ieturot zināmu attālumu, viņš liegām kustībām glāstīja, braucīja no augšas uz leju, pieskārās cilvēka ķermenim, vai saķēra kaut ko no tā un aizmeta projām. Ārstējot tos, kas daudzus gadus bija paralizēti, vai kuri bija stipri salīkuši, Skolotājs maigi pacēla šo pacientu un vairākas reizes pavilka uz leju. Pielietoto kustību bija nedaudz, vien divi, trīs vai četri žesti. Skolotājs lika pacientam pilnībā atslābināties, pēc tam iedrošināja, sakot: "Sēdieties!" vai "Lieliski!" vai "Kāpiet zemē!" vai "Celieties kājās!" vai "Nāciet ar mani!". Ja Skolotājs tā teica, notika brīnums. Pacients patiešām sēdās, cēlās kājās vai staigāja, ja Skolotājs lika viņam to darīt. Daži ne tikai staigāja, tie pat skrēja vai lēkāja!

Vai tas bija sapnis? Vai īstenība? Sākumā šie pacienti bija visai neticīgi, bet vēlāk priecīgi sauca: "Esmu vesels! Man patiešām viss kārtībā!" Daži sauca: "Skolotāj Li!" bet citi, "Buda mani ir izglābis!" Daži aiz laimes lēja asaras.

Mēs ar Vu stāvējām vienā stenda pusē, tāpēc mums viss bija skaidri redzams. Vēlāk, kad arvien vairāk cilvēku centās piekļūt tuvāk stendam, mēs bijām spiesti virzīties arvien tālāk no tā. Rezultātā mēs palaidām garām daudzus sīkumus un konkrētus gadījumus, kad Skolotājs izdziedināja cilvēku no slimības.

Un tomēr, dažas lietas mēs neaizmirsīsim nekad.

Viena no tām bija neizmērojamā pateicība no dziedinātajiem cilvēkiem un viņu tuviniekiem. Redzot, ka viņiem tuvais cilvēks, kas gadiem ilgi slimoja, pēkšņi aizmet kruķus vai izkāpj no ratiņkrēsla, spēj staigāt bez citu palīdzības un pat skriet, daži ģimenes locekļi aiz sajūsmas nespēja izteikt ne vārda. Citi nespēja noturēties neiesaukušies: "Starp mums atrodas Dievišķa būtne!" Viņi nezināja, kā izteikt savu pateicību Skolotājam. Daži metās ceļos un, zemu klanoties, sauca: "Paldies, Skolotāj!" Skolotājs vienkārši sacīja: "Lūdzu, piecelieties." Skolotājs palīdzēja šim cilvēkam piecelties un pret nākamo pacientu izturējās tā, it kā nekas ārkārtējs nebūtu noticis.

Otrā neaizmirstamā lieta bija cilvēku sejas izteiksme, kad viņi kļuva liecinieki notikušajam: apbrīna, pateicība un godbijība. Skolotājs spēj visu, pat izārstēt smagi slimus pacientus un atgriezt viņiem veselību. Cilvēki šīs dzīves laikā nekad nebija redzējuši tik neparastas spējas, vai dzirdējuši par tādām lietām. Tam ir grūti noticēt, ja cilvēks nav redzējis to pats savām acīm. Cilvēki nespēja noturēties, lai neiesauktos: "Tas ir brīnums!"

Skolotājs ik dienu ārstēja cilvēkus no slimībām, bet vakaros lasīja trīs lekcijas, un zāle vienmēr bija pārpildīta. Mēs ar Vu klausījāmies Skolotāja lekcijas un bijām liecinieki tam, cik smagi Skolotājs strādāja caurām dienām.

Neskatoties uz ārkārtīgo aizņemtību, Skolotājs nepameta mūs novārtā. Pusdienu pārtraukumā Skolotājs atrada brīvu vietu mums blakus un pusdienoja kopā ar mums. Viņš atvēra savu ēdiena trauciņu un cienāja mūs ar labāko, kas viņam bija, pavisam maz atstājot sev. Tā notika katru dienu visu izstādes laiku. Mēs jutāmies neērti, bet nespējām atteikties no piedāvātā. Mūs līdz asarām aizkustināja Skolotāja rūpes.

Tā kā mūsu atvaļinājums gāja uz beigām, mums nācās atgriezties mājās pirms izstādes slēgšanas ceremonijas. Skolotājs lūdza mūs palikt, bet mūsu sliktās izpratnes spējas dēļ mēs neapzinājāmies, cik vērtīga ir šāda iespēja. Sirdij sāpēs sažņaudzoties, mēs tomēr atvadījāmies no Skolotāja. Šo savu lēmumu mēs nožēlojam ik reizi, kad to atceramies!

Abās veselības izstādēs Skolotājs demonstrēja izcilas pārdabiskās spējas, kas satricināja visu Pekinu. Sekas tam bija tālejošas – ziņas vēja ātrumā izplatījās pa visu Ķīnu. Tā kā esam bijuši liecinieki šīm pārdabiskajām lietām, mēs ar Vu esam stipri savā ticībā Skolotājam un Faluņ Dafa. Mēs apņēmāmies pilnveidoties līdz galam un sekot Skolotājam līdzi uz mājām!

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/6/12/209842.html