Ticības jautājums

Jēdzienam "ticība" jeb sjiņ jan ķīniešu valodā ir sena vēsture. Tam ir arī svarīga loma mūsdienu sabiedrības kultūras veidošanā.

Svētais Akvīnas Toms (1125. – 1274. g.), ievērojams itāļu priesteris, teica, ka Dievs ir dabiskā saprāta un ticības avots. "Ticība ir kvalitāte, jo tā ir tikums, t.i., laba prāta kvalitāte," viņš rakstīja. "...ticība ir prāta ieradums, ar kuru mūsos sākas mūžīgā dzīvība, ieradums, kas liek prātam piekrist lietām, kuras nav acīmredzamas."

Viljams Džeimss, zināms kā amerikāņu psiholoģijas tēvs, uzskatīja, ka ticība ir daļa no mūsu sabiedrības. "Jebkurš sociāls organisms, liels vai mazs, ir tāds, kāds tas ir, jo katrs tā loceklis pilda savu pienākumu, paļaujoties uz to, ka arī pārējie locekļi vienlaikus pildīs savu," viņš rakstīja 1896. gada rakstā "Griba ticēt". "Gadījumos, kad vēlamais rezultāts tiek sasniegts, sadarbojoties daudzām neatkarīgām personām, tā esamība kā fakts ir tikai un vienīgi tiešo iesaistīto personu savstarpējās ticības rezultāts."

Ķīnā termins sjiņ jan (ticība) sākotnēji cēlies no budisma sanskrita. Tas attiecas uz "ticību un cieņu pret Budu, dharmu un sanghu (budistu kopienu), neatstājot vietu nekādām šaubām". Patiesībā Ķīnai ir bagāta ticības vēsture. Papildus budismam tur pastāv arī daoisms, konfūcisms un citas reliģisko uzskatu sistēmas. Tūkstošiem gadu šīs reliģisko uzskatu sistēmas sniedza garīgas vadlīnijas un morālo pamatu visu sabiedrības slāņu pārstāvjiem.

Kultūru krustcelēs

Jautājums par to, kas mēs esam, ir mūžsens cilvēces pārdomu jautājums. "Cilvēka dvēsele ir nemirstīga un neiznīcīga," atzīmēja Platons. "Lai cilvēks gūtu panākumus dzīvē, Dievs viņam ir devis divus līdzekļus – izglītošanos un fizisko aktivitāti. Nevis atsevišķi – viens dvēselei un otrs ķermenim – bet gan abi kopā. Ar šiem līdzekļiem cilvēks var sasniegt pilnību," viņš paskaidroja.

Austrumos senie gudrie ne tikai veicināja ķīniešu kultūras attīstību, bet arī ietekmēja citas civilizācijas. Viens no piemēriem ir Laodzi darbs Dao De dzjiņ. "Man tas ir tikpat svarīgs ceļvedis personīgās morāles ētikas izpratnē kā Platona darbs," 2017. gadā laikrakstā New York Times publicētajā recenzijā teica amerikāņu rakstnieks un producents Vigo Mortensens. "Tās pašas monētas otra puse. Platona un Laodzi mūžsenās mācības daudzējādā ziņā savstarpēji pastiprina viena otru."

Patiesībā 16. gadsimtā Dao De dzjiņ bija labi pazīstams Vācijā. Pēc tam, kad 1870. gadā kļuva pieejams pirmais tulkojums vācu valodā, tikai vācu valodā vien tika izdoti 102 tulkojumi. Piemēram, ļoti spēcīgu ietekmi Laodzi atstāja uz vācu filozofu Georgu Vilhelmu Frīdrihu Hēgeli (1770. –1831. g.). Ar simtiem tulkojumu versiju Dao De dzjiņ kļuva par vienu no visvairāk tulkotajām grāmatām cilvēces vēsturē.

Vācu matemātiķis Gotfrīds Vilhelms Leibnics (1646. –1716. g.), kurš neatkarīgi no Īzaka Ņūtona izstrādāja diferenciālrēķinus, ļoti interesējās par Ķīnas kultūru. Redzot Hetu (Dzeltenās upes zīmējumi) un Luošu (Luo upes raksti) tulkojumus latīņu valodā, viņš sajūsmināts iesaucās, ka tas ir dziļš Visuma noslēpums. Jidzjin (Pārmaiņu grāmatas) iedvesmots, viņš lika pamatus dialektikai un izgudroja bināro skaitīšanas sistēmu, kas tiek izmantota mūsdienu datorsistēmās.

Patiešām, cilvēki visās kultūrās ir meklējuši dzīves jēgu un mūžīgo laimi. Taisnas reliģisko uzskatu sistēmas ne tikai ved cilvēkus pareizajā virzienā, bet arī veicina augstāku morāles vērtību izkopšanu un labāku uzvedību sabiedrībā.

Ticības trūkums komunisma laikā

Saskaņā ar 2018. gadā publicētajiem statistikas datiem kristiešu skaits pasaulē bija aptuveni 2,3 miljardi, kas veido aptuveni 32 % no pasaules iedzīvotāju skaita. Budismam ticēja četri simti miljonu cilvēku – tas ir 7% pasaules iedzīvotāju. Atjauninātie 2022. gada dati liecina, ka 80 % pasaules iedzīvotāju piekopj kādu no reliģisko uzskatu sistēmām. No tiem kristieši, budisti, jūdaisti un daoieši veido aptuveni pusi pasaules iedzīvotāju. Arvien vairāk cilvēku visā pasaulē ir atraduši dzīves jēgu, pateicoties savai ticības sistēmai.

Taču ne visas valstis ir vienādas. Piemēram, komunistiskajā Ķīnā tikai 7 % iedzīvotāju ir ticīgie. Kā teicis Konfūcijs: "Tiem, kam nav ilgtermiņa redzējuma, tuvākajā laikā nāksies piedzīvot problēmas." Arī Rietumu filozofi apzinājās šo situāciju. "Pirmkārt, neviens cilvēks nav laimīgs, bet ikviens visu mūžu tiecas pēc šķietamas laimes, kas reti tiek sasniegta, un pat tad sagādā vien vilšanos," rakstīja vācu filozofs Artūrs Šopenhauers.

Rezultātā mūsdienu Ķīnā daudziem cilvēkiem nav ticības, un tā vietā viņi tiecas pēc naudas un baudas, bieži vien kaitējot citiem. Tas ne tikai kaitē Ķīnai, bet arī apdraud pasauli.

Tradīciju ievērošana

Starp tiem 7 % Ķīnas iedzīvotāju, kas pieder pie kādas reliģisko uzskatu sistēmas, ir cilvēki, kas praktizē Faluņ Dafa – meditācijas sistēmu, kas pazīstama arī kā Faluņgun un kuras pamatā ir "Īstenības-Labestības- Pacietības" principi. Plašāku sabiedrību ar to 1992. gadā iepazīstināja Li Hundži kungs, un kopš tā laika šī prakse ir piesaistījusi aptuveni 100 miljonus praktizētāju no visiem sabiedrības slāņiem. Faluņgun praktizētāji cenšas būt labi pilsoņi, sekojot "Īstenības-Labestības-Pacietības" principiem. Pat pēc tam, kad Faluņgun popularitātes dēļ Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) visā valstī uzsāka vajāšanas kampaņu pret to, praktizētāji ir saglabājuši mieru un apņēmību savā taisnajā ticībā.

Vienā no šī gada "Pasaules Faluņ Dafa dienas svinības" sērijas ietvaros publicētajiem rakstiem aprakstīts, kā Faluņ Dafa pārvērta dumpīgu meiteni un vēlāk kašķīgu sievu par cilvēku, kas vienmēr ir uzmanīgs pret citiem. Tā kā viņa kļuva labestīga pret visiem, tostarp ģimenes locekļiem, kolēģiem un kaimiņiem, apkārtējie cilvēki bija dziļi aizkustināti par pārmaiņām, kas ar viņu notikušas. Viņas brāļadēls teica: "Es lepojos ar savu tanti kā Faluņgun praktizētāju. Viņa pret ikvienu izturas labi. Faluņgun praktizētāji ir paši labākie."

Franču filozofs, matemātiķis un ekonomists Antuāns Ogistēns Kurno, kurš uzskatīja, ka mūsu zinātkāre par pārdabisko un brīnumaino dod dzīvību, un ir tā, kas liek mums dzīvot. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies dzīvot saskaņā ar patiesību.

Tas izskaidro, kāpēc Faluņgun praktizētāji ir apņēmības pilni savā ticībā, neraugoties uz ĶKP īstenotajām nežēlīgajām vajāšanām 23 gadu garumā. Galu galā mūsu pasaulei ir vajadzīga "Īstenība-Labestība-Pacietība".

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/10/19/204372.html