Mūsdienu zinātnes ierobežojumi: no evolūcijas līdz aizvēsturiskajai civilizācijai un vēl tālāk

Bērnībā man bija daudz jautājumu. Atceros, reiz, kad man bija trīs vai četri gadi, es pēc vakariņām biju izgājis ārā. Skatījos uz zvaigznēm debesīs un brīnījos: "Vai jūs skatāties uz mani tā, kā es skatos uz jums?" Tā bija pirmā reize, kad es sāku domāt par to, no kurienes nāk cilvēki.

Kad kļuvu vecāks, mani joprojām interesēja, no kurienes nāk cilvēce un kurp mēs ejam.

Evolūcijas koks un gēnu mutācijas

Saskaņā ar pašreizējām mācību grāmatām visu dzīvo var izsekot līdz kopīgai izcelsmei filoģenētiskajā kokā, ko dēvē arī par evolūcijas koku (koks, kas atspoguļo evolūcijas attiecības starp dažādām sugām vai citām būtnem, kurām ir kopīgs priekštecis). Zemākie organismi ir kā saknes, un no tām attīstās augstākie organismi kā zari. Bet vai tā ir taisnība?

Īsumā, evolūcijas koka hipotēze apgalvo, ka visas dzīvības ir cēlušās no kopēja priekšteča mutāciju un dabiskās atlases ceļā. Taču ar šo hipotēzi ir vairākas problēmas. Pirmkārt, nav nekādu pierādījumu, kas pamatotu pieņēmumu par kopīgu izcelsmi. Faktiski "problēma bija tā, ka dažādi gēni stāstīja pretrunīgus evolūcijas stāstus," rakstīja evolūcijas biologs Ēriks Bapteste (Eric Bapteste) no Pjēra un Marijas Kirī universitātes 2009. gadā New Scientist publicētajā rakstā ar nosaukumu "Kāpēc Darvins kļūdījās attiecībā uz dzīvības koku" (Why Darwin was wrong about the tree of life).

Otrkārt, biologi uzskata, ka jaunas sugas radās nejaušu mutāciju rezultātā, taču daudzi zinātnieki ir atklājuši, ka patiesībā tā nav. "Mēs vienmēr uzskatījām, ka mutācijas genomā notiek pēc nejaušības principa," norādīja Kalifornijas Universitātes Deivisā docents Grejs Monro (Grey Monroe).
"Izrādās, ka mutācijas it nemaz nav nejaušas, un ir nejaušas tādā veidā, ka nes labumu augam. Tas ir pilnīgi jauns veids, kā aplūkot mutāciju."

Monro savus atklājumus publicēja kopā ar Maksa Planka institūta zinātnisko direktoru Detlefu Veigelu (Detlef Weigel) 2022. gadā Nature rakstā "Mutāciju novirze atspoguļo tāla sīkplikstiņa dabisko atlasi" (Mutation bias reflects natural selection in Arabidopsis thaliana). Viņi rakstīja: "Mēs secinām, ka ar epigenomu saistītā mutāciju tendence samazina kaitīgo mutāciju rašanos sīkplikstiņos (Arabidopsis), tādējādi apstrīdot dominējošo paradigmu, ka mutācijas ir bezvirziena spēks evolūcijā."

Aizvēsturiskā civilizācija

Ir arī citi evolūcijas teorijai neatbilstoši pierādījumi, piemēram, aizvēsturiski atradumi visā pasaulē.

Viens no piemēriem ir Harapas civilizācija, kas kādreiz uzplaukusi mūsdienu Indijā un netālajā Mohendžodaro (pilsēta Pakistānā) aptuveni 3300 gadu pirms mūsu ēras. Arheologus pārsteidza attīstītā arhitektūra, būtiskākās komunālās inženierkomunikācijas un izsmalcinātie artefakti. Civilizācijas pēkšņā lejupslīde atbilda briesmīgajam karam, kas aprakstīts sankrita eposā "Mahābhārata". Sprādzieni, kas bija "spožāki par tūkstoš saulēm", ilustrē to, kā pēc postošā kara cilvēki zaudēja matus un nagus, lietojot piesārņotu pārtiku, – teikts laikraksta The Times of India 2019. gada martā publicētajā rakstā "Pētnieki atrod pierādījumus par seno "atomkaru", kas noticis pirms ārkārtīgi daudziem gadiem". Šie apraksti atbilst kodolkara sekām.

Ir daudzi citi līdzīgi atklājumi. Gabonā, Āfrikā, atklāti divus miljardus gadus veci kodolreaktori, ziņo Scientific American un citi žurnāli. Cilvēka apavu nospiedums tika atrasts aptuveni 500 miljonus gadu vecās trilobīta fosilijās. Tas nozīmē, ka mums ir jābūt atvērtam prātam, nevis jāpieņem darvinisms tāds, kāds tas ir. Maiju stēla no Kviriguas norāda uz Saules atrašanās vietu pirms 400 miljoniem gadu. Argentīnas līcī tika atrasti 3,5 miljonus gadu seni krami un pavarda ugunskuri. Masačūsetsā atrasts Dorčesteras pods – 6 miljonus gadu sens metāla vāzei līdzīgs priekšmets.

Šie atklājumi apšauba evolūcijas teoriju un liek domāt, ka senas civilizācijas varēja pastāvēt jau ļoti tālā pagātnē. Galu galā primitīvie alu cilvēki vai viņu senči nebūtu varējuši apgūt tik progresīvas tehnoloģijas. Tas nozīmē, ka mums ir jāatbrīvojas no aizspriedumiem, jābūt objektīviem un racionāliem, nevis jāpieņem darvinisms tāds, kāds tas ir.

Matērija un gars

Mūsdienu zinātne koncentrējas uz materiālo pasauli un tikai retos gadījumos aplūko garīgās pasaules pastāvēšanu. Zemāk minēti daži pētījumi, kas kas ļauj labāk izprast šo jomu.

Klīvs Baksters, bijušais CIP nopratināšanas speciālists, kurš apmācīts melu detektoru lietošanā, 1966. gadā veica eksperimentu. Viņš savienoja melu detektora elektrodus ar auga lapām un reģistrēja auga reakciju, kad tas tika laistīts. Melu detektors reģistrēja mērījumus, kas cilvēkiem liecina par laimi. Kad viņš padomāja par lapas dedzināšanu, melu detektors reģistrēja bailes. Viņa komanda pārbaudīja 25 dažādus augus un ieguva līdzīgus rezultātus.

Veicot eksperimentus ar ūdens molekulāro struktūru, Masaru Emoto Japānā pierādīja, ka vārdi, attēli un mūzika var mainīt ūdens struktūru. Herberts Gasers un Džozefs Erlangers, kopīgi Nobela prēmijas laureāti 1944. gadā, uzskatīja, ka cilvēka domas pastāv kā sava veida enerģija, līdzīgi elektromagnētiskajiem viļņiem šajā dimensijā. Padomju fiziķis I. M. Kogans uzskatīja, ka domai ir garš viļņa garums ar aptuveni 10 džoulu enerģiju.

Dzīvības pastāvēšana

Papildus mūsu redzamajai pasaulei zinātnieki ir atklājuši, ka pastāv arī citas dimensijas. Superstīgu teorija paredz, ka Visums eksistē 10 dažādās dimensijās.

Avi Lēbs (Avi Loeb), ilggadējais Hārvarda Universitātes Astronomijas katedras vadītājs (2011.-2020. g.), izvirzīja hipotēzi, ka mūsu Visums varētu būt radies kādas attīstītas tehnoloģiskas civilizācijas laboratorijā. "Tā kā mūsu Visumam ir plakana ģeometrija ar nulles tīro enerģiju, attīstīta civilizācija varētu būt izstrādājusi tehnoloģiju, kas, izmantojot kvantu tuneļošanu, no nekā radīja mazu Visumu," viņš rakstīja 2021. gada Scientific American rakstā ar nosaukumu "Vai mūsu Visums ir radīts laboratorijā?" (Was our universe created in a laboratory? ) "Šis iespējamais izcelsmes stāsts apvieno reliģisko priekšstatu par radītāju ar sekulāro priekšstatu par kvantu gravitāciju. Mums nav prognozējošas teorijas, kas apvienotu divus mūsdienu fizikas pīlārus – kvantu mehāniku un gravitāciju," viņš raksta. "Bet kāda attīstītāka civilizācija, iespējams, ir paveikusi šo varoņdarbu un apguvusi maza Visumu radīšanas tehnoloģiju."

***
Piezīme: Esmu Faluņ Dafa praktizētājs, man vēl nav 30 gadu. Faluņ Dafa ir dvēseles un ķermeņa pilnveidošanas prakse, kas balstās uz "Īstenības, Labestības, Pacietības" principiem. Prakse ir ne tikai uzlabojusi manu veselību, bet arī padarījusi par labāku un gudrāku cilvēku, kam tagad ir jauns pasaules redzējums.

Atskatoties vēsturē, var teikt, ka lieli atklājumi kļuva iespējami tāpēc, ka cilvēki akli neturējās pie līdzšinējiem priekšstatiem. Drīzāk, pētot pasauli, viņu prāts bija atvērts. Es ticu, ka ar šādu domāšanas veidu mēs varam atklāt, ka pasaule patiesībā ir daudz interesantāka, nekā mums šķiet.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/11/3/204576.html