Vašingtona: starptautiskā samitā par reliģijas brīvību apspriež ĶKP īstenoto orgānu piespiedu izņemšanu

2022. gada 28. – 30. jūnijā Vašingtonā notikušajā "Starptautiskās reliģiskās brīvības" (International Religious Freedom, IRF) samitā vairākās sēdēs tika aktīvi apspriesta Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenotā orgānu piespiedu izņemšana.

Paneļdiskusijas dalībnieki apsprieda Ķīnas komunistiskās partijas īstenoto orgānu piespiedu izņemšanu "Starptautiskās reliģiskās brīvības samitā" 2022. gada 28. – 30. jūnijā.

Twitter ieraksts par orgānu piespiedu izņemšanu Faluņgun praktizētājiem Ķīnā.

Konferencē uzstājās arī Faluņ Dafa informācijas centra izpilddirektors Levijs Brouds.

Divās no sēdēm, kas notika 30. jūnijā, uzstājās Faluņ Dafa informācijas centra izpilddirektors Levijs Brouds (Levi Browde). Vienai no tām tēma bija "Toreiz un tagad: Faluņgun vajāšana" un otrai – "Faluņ Dafa asociācija – pandēmija, vajāšana un pretdarbība – tendences un analīze saistībā ar Faluņgun apspiešanu". Brouds sacīja, ka Faluņgun apspiešana Ķīnā ilgst jau 23 gadus, un tā joprojām turpinās.

"Lantosa Cilvēktiesību un taisnīguma fonda" prezidente Katrīna Lantosa Svīta (Katrina Lantos Swett) un Sems Braunbeks (Samuel Brownback), bijušais ASV Starptautiskās reliģiskās brīvības īpašais vēstnieks (no 2018. līdz 2021. gadam), šogad bija ikgadējā samita līdzpriekšsēdētāji.

Konferencē uzstājās arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. "Tāpat kā jums visiem, kas piedalāties šajā sanāksmē, Amerikas Savienotajām Valstīm ir dziļa un nemainīga apņemšanās aizsargāt un veicināt reliģijas brīvību visiem cilvēkiem visur," viņš teica, "atbalsts reliģijas brīvībai ir viena no Amerikas pamatvērtībām."

Hadsona institūts: "Ķīnā turpinās orgānu piespiedu izņemšana"

Hadsona institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece Nina Šeja vadīja divas sēdes par piespiedu orgānu izņemšanu Ķīnā.

Nina Šeja (Nina Shea) ir Hadsona institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece un "Reliģiskās brīvības centra" direktore. Viņa vadīja divas apspriedes par orgānu piespiedu izņemšanu. Viena no tām, kas notika 28. jūnijā bija "Atbaidošā Ķīnas orgānu piespiedu izņemšanas zinātne", bet otra – "Ķīnas īstenotā orgānu piespiedu izņemšana turpinās", kas notika 30. jūnijā.

Šeja atzīmēja, ka piespiedu orgānu izņemšanas noziegums pirmo reizi tika atklāts 2006. gadā, un vēlāk šo faktu apstiprināja īsais orgānu gaidīšanas laiks Ķīnā. Brouds uzsvēra saistību starp Faluņgun praktizētāju masveida ieslodzīšanu un orgānu izņemšanu Ķīnā. Džesika Russo (Jessica Russo) no organizācijas "Ārsti pret orgānu piespiedu izņemšanu" (Doctors Against Forced Organ Harvesting, DAFOH) arī aprakstīja pierādījumus, ko izmeklētāji savākuši vairāku gadu garumā.

2006. gadā Enija Vašingtonā liecināja, ka viņas bijušais vīrs, Sudzjatuņas slimnīcas ķirurgs, ir izņēmis radzenes vairāk nekā 2000 Faluņgun praktizētājiem. "Bijušais vīrs man stāstīja, ka lielākā daļa Faluņgun praktizētāju bija spēcīgi un veseli, un daudzi vēl elpoja, kad viņiem tika izņemti orgāni. Pēc orgānu izņemšanas daudzi no viņiem tika iemesti (slimnīcas) krematorijas krāsnī, lai neatstātu nekādas pēdas," viņa sacīja, "citiem pēc orgānu izņemšanas atvērumi ķermenī tika aizšūti. Dažas ģimenes zināja, ka šeit tiek turēti apcietinājumā praktizētāji, tāpēc viņiem prasīja parakstīt piekrišanu līķu kremēšanai krematorijās ārpus cietuma."

Enija sava bijušā vīra vārdā atvainojās Faluņgun praktizētājiem. "Mans vīrs bija lūdzis neveikt šīs operācijas, bet tolaik viņam nebija nekādas teikšanas. Viņš zināja – ja viņš to nedarīs, sieva, bērns un vecāki var tikt nogalināti. Pat šodien viņš neuzdrošinās runāt," viņa piebilda. Vēlāk viņš saskārās ar sekām – viņam konstatēja vēzi vēlīnā stadijā.

Neilgi pēc Enijas sniegtās liecības Deivids Kilgors un Deivids Matass sāka neatkarīgu izmeklēšanu. 2006. gada 6. jūlijā Otavā, iepazīstinot ar saviem atklājumiem, Matass nosauca orgānu piespiedu izņemšanu par "jaunu ļaunuma formu uz šīs planētas". Pēc grāmatas "Asiņainā raža: Faluņgun sekotāju nogalināšana viņu orgānu dēļ" publicēšanas 2009. gadā abi autori tajā pašā gadā saņēma "Starptautiskās apvienības par cilvēktiesībām" balvu.

2020. gada martā Ķīnas tribunāls Londonā publicēja galīgo spriedumu. "ĶTR ilgstošajā orgānu piespiedu izņemšanas praksē tieši Faluņgun praktizētāji patiešām tika izmantoti kā orgānu avots – iespējams, galvenais avots – orgānu piespiedu izņemšanai," rakstīts secinājumos.

Divu mēnešu laikā nomocīta līdz nāvei

Arhitekts no Manhetenas, Saimons Džans (pa kreisi), stāsta par savu māti.

Saimons Džans, arhitekts no Manhetenas, pastāstīja par to, kā viņa māte Dzji Juņdži zaudēja dzīvību ĶKP veikto vajāšanu dēļ. Trīs mēnešus pēc tam, kad 1996. gadā sāka praktizēt Faluņgun, Dzji kundze konstatēja, ka visas viņas slimības ir izzudušas bez medicīniskas palīdzības. Ievērojot Īstenības, Labestības un Pacietības principus, viņa kļuva par labāku cilvēku un tika atzinīgi novērtēta sabiedrībā.

Tomēr pēc tam, kad 1999. gadā ĶKP sāka Faluņgun vajāšanu, Dzji kundze par savu pārliecību divas reizes tika nosūtīta uz darba nometnēm. Darba nometnē viņa vairākkārt saņēma strāvas triecienus ar elektrošoka stekiem, kā rezultātā viņai attīstījās sirds slimība. Pat pēc atgriešanās mājās viņu vairākkārt vajāja milicija un viņas mājās tika veikta kratīšana.

Pēdējā aizturēšana notika šā gada februārī, un Dzji kundze atradās dzīvībai bīstamā stāvoklī apcietinājumā notikušās vardarbības dēļ. Pēc 48 aizturēšanas un spīdzināšanas dienām viņa nomira 2022. gada 21. martā.

Vīrietis, kurš iespējams, ir orgānu piespiedu izņemšanas upuris

Juja Haņa stāsta par savu tēvu.

Juja Haņa, kura pašlaik dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, pastāstīja par to, kas notika ar viņas tēvu. Haņs Dzjuņcjins dzīvoja Fanšaņas rajonā Pekinā. Agrāk viņš cauru gadu cieta no sirds slimībām un paaugstināta asinsspiediena, abas kājas bija sastrutojušas. Neilgi pēc tam, kad viņš sāka praktizēt Faluņgun, viņa veselība ievērojami uzlabojās. Turklāt viņa sliktie ieradumi, tādi kā smēķēšana, alkohola lietošana un arī sliktais raksturs, bija izzuduši.

Haņa kungs tika arestēts 2004. gada martā un ieslodzīts Fanšaņas aizturēšanas centrā, kur viņu smagi piekāva vairāk nekā desmit miliči. Pēc nepilniem trim mēnešiem viņš nomira, un viņa ķermeni nekavējoties kremēja.

"Es redzēju viņa ķermeni, pirms viņš tika kremēts. Viņš bija briesmīgi vājš un vienos zilumos, bet sākot no rīkles visa ķermeņa garumā bija griezums, kas bija sašūts ar biezu melnu diegu," viņa meita atcerējās, "un vēdera rajonā zem ādas varēja sajust cietu ledus gabalu."

Milicija apgalvoja, ka viņš miris no sirdslēkmes, taču Juja Haņa zināja, ka tā nav taisnība, jo viņas tēvs visu laiku bija vesels. "Tikai pēc trim gadiem es uzzināju patiesību – desmitiem tūkstošu tādu sirdsapziņas gūstekņu, kā mans tēvs, tika nogalināti orgānu dēļ. Tajā naktī es stundām raudāju, līdz zaudēju samaņu...," viņa piebilda. Tāpēc viņa cerēja, ka šo nežēlību izdosies apturēt, lai citām ģimenēm nebūtu jācieš tikpat briesmīgi kā viņai.

Pārmaiņas nāks

Lerijs Liu runā par Faluņgun pašreizējo situāciju Ķīnā.

Faluņgun ieguva lielu popularitāti pēc tam, kad 1992. gadā ar to iepazīstināja sabiedrību. "Gandrīz katrā parkā, katrā pilsētā bija iedzīvotāji, kas praktizēja Faluņgun. Kad 1995. gadā mācījos Cjinhua Universitātē, es redzēju mācībspēkus un studentus, kuri izpildīja vingrojumus universitātes pilsētiņā," viņš atcerējās. Gadu vēlāk viņš pārcēlās uz ASV, un arī viņa māte ieteica viņam šo praksi.

Taču ĶKP ideoloģijas pamats – šķiru cīņa, naids un meli – ir pilnīgā pretrunā ar tradicionālo ķīniešu kultūru, tostarp Faluņgun. Tāpēc toreizējais ĶKP līderis Dzjans Dzemiņs 1999. gadā uzsāka vajāšanas, kuru rezultātā tika arestēti un spīdzināti miljoniem praktizētāju un daudzi tūkstoši cilvēku gāja bojā.

Pēdējo 23 gadu laikā Faluņgun praktizētāji ir nenogurstoši strādājuši, lai informētu par vajāšanām, un Liu cer, ka ASV valdība, kā arī starptautiskā sabiedrība var palīdzēt izbeigt šo nežēlību.

Bijušais ASV Pārstāvju palātas loceklis no Virdžīnijas štata, Frenks Vulfs, sacīja, ka viņš bieži lūdzas par pārmaiņām Ķīnā, lai Faluņgun praktizētāji un citas Ķīnā apspiestās grupas varētu atgūt reliģisko brīvību.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/7/3/202081.html