Pēc Faluņgun praktizētājas nāves Iekšējā Mongolijā ASV senators nosoda Ķīnas komunistiskās partijas nežēlību

Faluņgun praktizētāja Dzji Juņdži no Bairinas Dzuocji (Iekšējā Mongolijā) nomira Bairinas slimnīcā 2022. gada 21. martā, septiņas nedēļas pēc tam, kad ķīniešu Jaunā gada dienā (1. februārī) viņu arestēja par Faluņgun praktizēšanu. Paziņojumā presei 29. martā ASV senators Riks Skots izteica līdzjūtību viņas dēlam, ASV iedzīvotājam Saimonam Džanam, un nosodīja Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) brutalitāti attiecībā uz Faluņgun praktizētājiem, tostarp, Dzji kundzi.

"Mana sirds lūzt par Saimonu un viņa tēvu, kuri piedzīvo šo traģisko un bezjēdzīgo zaudējumu. Pekinas netīrā kampaņa pret Faluņgun praktizētājiem turpinās jau pārāk ilgi, un tās nesenais upuris ir nevainīga sieviete, kura vienkārši dzīvoja saskaņā ar savu pārliecību, par spīti komunistiskās Ķīnas represīvajam, autoritārajam režīmam," viņš rakstīja. "Mēs zinām, ka Ķīnas komunistiskās partijas slepkavas meloja Saimona ģimenei, apgalvojot, ka nav spīdzinājuši viņa māti. Un mēs zinām, ka Ķīnas komunistiskās partijas varas iestādes neļāva šai nevainīgajai sievietei doties mājās, lai pavadītu savas pēdējās dienas kopā ar vīru. Tas ir pretīgi un necilvēcīgi."

ASV senators Riks Skots nosodīja ĶKP īstenoto Faluņgun apspiešanu.

"Nav noslēpums, ka komunistiskajā Ķīnā regulāri notiek šādi nežēlīgi cilvēktiesību pārkāpumi, un Sji Dzjiņpina režīms regulāri iesloga un spīdzina nevainīgus cilvēkus," viņš turpināja, "es ceru, ka tas ir brīdinājuma signāls visiem Amerikas uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību komunistiskajā Ķīnā – tādiem uzņēmumiem kā Intel, Nike, Coca-Cola, Delta, kā arī Volstrītas garantijas fondiem un daudziem citiem. Jebkurš uzņēmums, kas turpina strādāt komunistiskajā Ķīnā, ieskaita naudu režīmam un finansē šīs zvērības."

Minghui.org ziņo, ka Dzji kundze sāka praktizēt Faluņgun 1996. gadā. Trīs mēnešu laikā izzuda visas viņas slimības. Sekojot "Īstenības Labestības Pacietības" principiem, viņa kļuva arī par labāku cilvēku, kuru slavēja kaimiņi un kolēģi.

Tomēr 1999. gadā, kad sākās vajāšanas, savas pārliecības dēļ viņa divreiz tika nosūtīta uz darba nometnēm. Uzraugi viņu vairākkārt pakļāva elektrošoka steku triecieniem, kā rezultātā viņai vēlāk attīstījās sirds slimība. Pēc atbrīvošanas amatpersonas viņu atkal vajāja un 2021. gada 9. septembrī pārmeklēja viņas māju.

Pēc atkārtota aresta šā gada februārī Dzji kundze spīdzināšanas dēļ vairākas reizes nonāca kritiskā stāvoklī. Taču Iekšējās drošības biroja (viena no milicijas pārvaldes nodaļām) priekšnieks Sjujs Dzjaņfens atteicās viņu atbrīvot. Galu galā Dzji kundze, pēc 48 dienu aizturēšanas un vardarbības, neizturēja un atstāja šo pasauli.

7. februārī, vairākas dienas pēc Dzji kundzes aresta 1. februārī, senators Skots nāca klajā ar paziņojumu, kritizējot ĶKP cilvēktiesību pārkāpumus. "Mēs zinām, ka komunistiskā Ķīna izmanto miliciju un militāros spēkus pret tiem, no kuriem tā baidās. Viņi ir ieslodzījuši vairāk nekā miljonu uiguru. Honkongā tiek apcietināti demokrātijas aktīvisti. Viņi gadu desmitiem ir vajājuši Faluņgun un pusgadsimtu vajājuši tibetiešus. Šie pēdējie aresti ir nesenais piemērs Pekinas gatavībai apklusināt un ieslodzīt reliģiskās minoritātes un politiskos disidentus," viņš rakstīja.

"Tas ir atbaidoši un pelnījis katras brīvību mīlošas tautas nicinājumu. Fakts, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja klusē, padara to līdzvainīgu cilvēktiesību pārkāpumos, ko Ķīnas iedzīvotāji katru dienu piedzīvo no Ķīnas komunistiskās partijas puses," viņš turpināja, piebilstot, ka "katrai brīvību mīlošai valstij ir jārunā skaidri" un jāsauc ĶKP pie atbildības par tās cilvēktiesību pārkāpumiem.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/4/5/199802.html