ES, Apvienotā Karaliste, ASV un Kanāda apvienojas, lai piemērotu sankcijas cilvēktiesību pārkāpējiem Siņdzjanā, Ķīnā

2021. gada 22. martā tika uzsākti koordinēti centieni sodīt vairākus cilvēktiesību pārkāpējus Siņdzjanas provincē, Ķīnā.

Sankciju sarakstos iekļauti Džu Hailuņs (Siņdzjanas partijas sekretāra vietnieks), Čeņ Minguo (Siņdzjanas Sabiedriskās drošības pārvaldes priekšnieks), Van Mingšaņs (Siņdzjanas Politiski-juridisko lietu komitejas sekretārs, PJKL) un Van Dzjuņdžens (bijušais PJKL partijas sekretārs Siņdzjanā, pašreizējais Siņdzjanas partijas sekretāra vietnieks).

Šī ir pirmā reize, kad ES un Apvienotā Karaliste ir apvienojušas spēkus, lai noteiktu sankcijas Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) amatpersonām par cilvēktiesību pārkāpumiem. Gan ES, gan Apvienotā Karaliste, kā arī Kanāda ir nolēmušas piemērot sankcijas visām četrām iepriekš minētajām amatpersonām. ASV paziņoja, ka piemēros sankcijas Čeņ Minguo un Van Dzjuņdženam.

Sankcijas ietver ieceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu. Tas ir turpinājums pasākumiem, kas vērsti pret ĶKP īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. 2020. gada 9. jūlijā iepriekšējā ASV administrācija paziņoja, ka piemēros sankcijas Siņdzjanas Sabiedriskās drošības pārvaldei un četrām ĶKP amatpersonām, tostarp Siņdzjanas partijas sekretāram Čeņ Cjuaņguo.

Papildus uiguru minoritātes apspiešanai, Čens vadīja arī Faluņgun vajāšanu Siņdzjanā, kopš viņš 2016. gada augustā tika iecelts pašreizējā amatā. Agrākie Minghui.org ziņojumi liecina, ka Čeņs pēdējos gados ir pastiprinājis cilvēktiesību pārkāpumus, kas tiek izdarīti attiecībā uz Faluņgun praktizētājiem Siņdzjanā.

Cilvēktiesību pārkāpumu uzskaite

Nevalstiskā organizācija (NVO) Human Rights Watch 2021. gada 13. janvārī publicēja "Pasaules ziņojumu, 2021". "Ķīnas valdības autoritārisms pilnībā izpaudās 2020. gadā, kad tā cīnījās ar nāvējošā koronavīrusa uzliesmojumu, par kuru pirmo reizi tika ziņots Vuhaņas provincē. Sākotnēji varas iestādes slēpa informāciju par vīrusu, pēc tam īstenoja stingrus karantīnas pasākumus Vuhaņā un citās Ķīnas daļās," rakstīts ziņojumā. "Valdība noraidīja starptautiskos aicinājumus atļaut veikt neatkarīgu, neierobežotu izmeklēšanu par to, kā Ķīnas iestādes rīkojās vīrusa uzliesmojuma laikā un kā uzraudzīja un vajāja ģimenes, kurās kāds bija miris no vīrusa."

ĶKP īstenotā cilvēku apspiešana bija vērojama arī citās jomās, piemēram, Honkongai uzspiestais Nacionālās drošības likums, uiguru aizturēšana un "smadzeņu skalošana" Siņdzjanā un reliģiskā vajāšana Tibetā.

Arī citas valdības aģentūras, NVO un cilvēktiesību organizācijas ir atzinušas represiju esamību Ķīnā. Piemēram, Freedom House (Brīvības nams) pagājušā gada martā publicēja ziņojumu "Brīvība pasaulē, 2020". No 100 punktiem Ķīna ieguva tikai 10 punktus, un tā joprojām tiek uzskatīta par vienu no valstīm, kuras iedzīvotājiem ir vismazāk brīvību.

Mēnesi vēlāk ASV "Starptautiskās reliģijas brīvības komisija" (International Religious Freedom, USCIRF) publicēja savu ikgadējo ziņojumu. "2019. gadā reliģiskās brīvības situācija Ķīnā turpināja pasliktināties," rakstīts ziņojumā. Tā rezultātā Ķīna jau 21. gadu pēc kārtas ir tikusi iekļauta "īpašas bažas izraisošo valstu" (Country of Particular Concern, CPC) sarakstā.

2020. gada 9. septembrī vairāk nekā 300 NVO iesniedza vēstuli Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram Antoniu Guterrešam (Antonio Guterres) un ANO Augstai komisārei cilvēktiesību jautājumos Mišelai Bašelē (Michelle Bachelet). Vēstule saturēja aicinājumu veikt starptautisku izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā un mudinājumu uz "izlēmīgu rīcību".

2020. gada 26. oktobrī ASV Valsts departaments publicēja ziņojumu par cilvēktiesību situāciju 2019. gadā. "Uz nozīmīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem attiecināmas: valdības sankcionētas patvaļīgas vai nelikumīgas slepkavības; piespiedu pazušanas, spīdzināšanas un patvaļīgas aizturēšanas gadījumi; skarbi un dzīvībai bīstami apstākļi cietumos un apcietinājumā; politieslodzītie; patvaļīga iejaukšanās privātajā dzīvē; būtiskas problēmas ar tiesu varas neatkarību; kriminālvajāšana un fiziski uzbrukumi žurnālistiem, advokātiem, rakstniekiem, blogeriem, disidentiem, petīciju iesniedzējiem un citiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem; cenzūra un interneta vietņu bloķēšana; iejaukšanās tiesībās uz miermīlīgu pulcēšanās un biedrošanās brīvību, tostarp pārāk ierobežojoši likumi attiecībā uz ārvalstu un vietējām nevalstiskajām organizācijām; stingri reliģiskās brīvības ierobežojumi; būtiski pārvietošanās brīvības ierobežojumi (ceļošanai valsts teritorijā un ārvalstīs)..." rakstīts ziņojumā.

Cilvēktiesību situāciju Ķīnā pēdējo gadu desmitu laikā ir plaši kritizējušas tādas organizācijas kā Apvienoto Nāciju Organizācija, ASV Valsts departaments, Amnesty International, Human Rights Watch un citas. Cilvēktiesību pārkāpumi Ķīnā vienmēr ir bijuši uzmanības centrā. Tomēr ĶKP tos ir ignorējusi un nav izrādījusi vēlmi uzlabot situāciju.

Sankcijas pret cilvēktiesību pārkāpējiem

Cilvēka pamattiesību aizsardzība ir demokrātisko valstu vienprātīgs lēmums. 2016. gadā Amerikas Savienotās Valstis pieņēma "Pasaules Magņitska cilvēktiesību atbildības aktu", lai sodītu cilvēktiesību pārkāpējus un korumpētas amatpersonas. ASV Valsts departaments 2019. gada 20. decembrī izdeva paziņojumu presei, kurā pavēstīja, ka saskaņā ar 1998. gada Starptautiskās reliģiskās brīvības likumu, Ķīna un vairākas citas valstis ir atkārtoti iekļautas "īpašas bažas izraisošo valstu" sarakstā par to, ka veikušas vai pieļāvušas "sistemātiskus, joprojām notiekošus, kliedzošus reliģiskās brīvības pārkāpumus".

Valsts departamenta amatpersonas ir panākušas noteiktu progresu. "Oktobrī mēs noteicām vīzu ierobežojumus Ķīnas valdības un komunistiskās partijas amatpersonām, kas saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem. Decembrī ASV valdība paziņoja, ka saskaņā ar "Pasaules Magņitska cilvēktiesību atbildības aktu", par korupciju un cilvēktiesību pārkāpumiem sarakstā ir iekļautas 68 fiziskas un juridiskas personas deviņās valstīs."

Pēc tam, kad Minghui.org 2019. gada maijā publicēja paziņojumu, pārkāpēju sarakstā ir tikuši iekļauti vairāk nekā 100 000 cilvēku, kas iesaistīti Faluņgun vajāšanā Ķīnā. ASV valdība skaidroja, ka šo pārkāpēju sarakstu var iesniegt ASV amatpersonām, kamēr vien pastāv vajāšanas gadījumi. Pat ja cilvēktiesību pārkāpēji un viņu ģimenes locekļi jau ir ieceļojuši ASV, var tikt veikta viņu vīzu anulēšana vai šo personu deportēšana. Šādi pasākumi neļautu cilvēktiesību pārkāpējiem rast ASV sev drošu patvērumu, lai izvairītos no soda par pastrādātajiem noziegumiem.

Eiropadome 2020. gada 7. decembrī pieņēma lēmumu un regulu, ar ko izveido globālu cilvēktiesību sankciju režīmu. "Mērķtiecīgu, ierobežojošu pasākumu sistēmas piemērošana attiecas uz tādām darbībām kā genocīds, noziegumi pret cilvēci un citiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem vai ļaunprātībām (piemēram, spīdzināšana, verdzība, ārpustiesas slepkavības, patvaļīgi aresti vai aizturēšana)," teikts paziņojumā presei, kas publicēts Eiropadomes tīmekļa vietnē.

"Šādi ierobežojoši pasākumi paredzēs ieceļošanas aizliegumu, kas attieksies uz fiziskām personām, un līdzekļu iesaldēšanu, kas attieksies gan uz fiziskām, gan juridiskām personām. Turklāt personām un organizācijām ES būs aizliegts tieši vai netieši nodrošināt līdzekļu pieejamību sarakstā iekļautajām personām," teikts paziņojumā presei.

Pamatojoties uz to, Faluņgun praktizētāji 2020. gada decembra sākumā iesniedza cilvēktiesību pārkāpēju sarakstu 29 valdībām, aicinot tās veikt pasākumus attiecībā uz Faluņgun vajāšanu Ķīnā. Starp šīm valstīm ir "Piecu acu" alianses dalībvalstis (Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande, Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis), 18 Eiropas Savienības valstis (Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Nīderlande, Polija, Beļģija, Zviedrija, Austrija, Īrija, Dānija, Somija, Čehija, Rumānija, Portugāle, Ungārija, Slovākija, Slovēnija) un vēl sešas citas valstis (Japāna, Dienvidkoreja, Šveice, Norvēģija, Lihtenšteina, Meksika).

Faluņgun praktizētāji Kanādā arī ir iniciējuši petīciju, ar kuru Kanādas valdība tiek aicināta piemērot sankcijas Ķīnas amatpersonām, pamatojoties uz Magņitska likumu. Mēneša laikā tika savākti vairāk nekā 20 000 parakstu. 2020. gada jūlijā Kanādas Faluņgun praktizētāji iesniedza pārkāpēju sarakstu ārlietu ministram. Šajā 300 lappušu biezajā dokumentā ir uzskaitītas 14 personas, kas iesaistītas noziegumā pret cilvēci, tostarp Dzjan Dzemiņs (bijušais ĶKP līderis, kurš 1999. gadā uzsāka Faluņgun vajāšanu), Luo Gaņs (bijušais Politiski-juridisko lietu komitejas sekretārs), Liu Dzjins (bijušais galvenā "ofisa 610" vadītājs) un Džou Junkans (bijušais Sabiedriskās drošības ministrs).

28 valstis pasaulē jau ir ieviesušas vai plāno ieviest Magņitska likumam līdzīgus tiesību aktus, paredzot ieceļošanas aizliegumu cilvēktiesību pārkāpējiem un viņu līdzekļu iesaldēšanu.

Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2021/3/29/191633.html