Faluņgun praktizētāji 29 valstu valdībām iesniedz cilvēktiesību pārkāpēju sarakstu, aicinot noteikt pret tiem sankcijas

Neilgi pirms Cilvēktiesību dienas, kas tika atzīmēta 10. decembrī, Faluņgun praktizētāji 29 valstīs iesniedza savu valstu valdībām cilvēktiesību pārkāpēju sarakstu, aicinot piemērot sankcijas pret sarakstā iekļautajiem noziedzniekiem un viņu ģimenes locekļiem, piemēram, neizsniedzot vīzas un iesaldējot aktīvus, jo viņi ir bijuši iesaistīti Faluņgun vajāšanā Ķīnā.

Starp šīm valstīm ir "Piecu acu" alianses dalībvalstis (Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande, Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis), 18 Eiropas Savienības valstis (Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Nīderlande, Polija, Beļģija, Zviedrija, Austrija, Īrija, Dānija, Somija, Čehija, Rumānija, Portugāle, Ungārija, Slovākija, Slovēnija) un vēl sešas citas valstis (Japāna, Dienvidkoreja, Šveice, Norvēģija, Lihtenšteina, Meksika).

Sarakstā iekļautas vairākas Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) Centrālās komitejas amatpersonas, tostarp Haņ Džens (ĶKP CK Politbiroja pastāvīgās komitejas loceklis), Guo Šenkuņs (Politiski-juridisko lietu centrālās komitejas sekretārs), Džou Cjans (Augstākās tiesas priekšsēdētājs), Liu Dzjiņguo (Centrālās disciplinārās inspekcijas komisijas sekretāra vietnieks) un Fu Dženhua (ĶTR Politiski konsultatīvās konferences Sociālo un juridisko lietu komitejas sekretāra vietnieks).

Tāpat kā iepriekš iesniegtajos sarakstos, tajos iekļautie vainīgie ir no visām valdības struktūrām un dažādu profesiju pārstāvji no visas Ķīnas. Starp viņiem ir dažādu līmeņu Politiski-juridisko lietu komiteju sekretāri, "ofisu 610" vadītāji, milicijas priekšnieki, valsts drošības pārvaldes darbinieki, tiesneši, tiesnešu palīgi, cietumu direktori, darba nometņu vadītāji un tā tālāk.

Šī ir pirmā reize, kad praktizētāji šādus sarakstus iesniedz ne tikai "Piecu acu" alianses dalībvalstu, bet arī citu valstu valdībām. Šīm valstīm iesniegtajos sarakstos tika iekļauti arī iepriekšējo gadu saraksti.

Eiropas Savienības Ministru padome 7. decembrī apstiprināja rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Magņitska likuma ES versija dos 27 ES dalībvalstīm tiesības piemērot sankcijas pret personām un organizācijām par cilvēktiesību pārkāpumiem jebkur pasaulē. Sankcijas ietver aizliegumu ieceļot ES valstīs un aktīvu iesaldēšanu.

Papildus jau iepriekš minētajām 18 ES valstīm, Faluņgun praktizētāji tuvākajā laikā plāno iesniegt sarakstus vēl vairākām citām ES valstīm.

Efektīva pieeja, kas biedē cilvēktiesību pārkāpējus

Dažādu valstu juridiskās procedūras var atšķirties. Piemēram, savulaik ASV Valsts departamenta amatpersona mudināja reliģiskās un ticīgo grupas iesniegt vainīgo sarakstus, nepievēršot pārāk lielu uzmanību juridiskajām detaļām. Viņš teica – ja vien ir skaidri pierādījumi par cilvēktiesību pārkāpumiem, nevilcinieties iesniegt sarakstu. Vairāki likumi ir potenciāli piemērojami, un Valsts departaments atradīs piemērotu.

Vēl viens Valsts departamenta ierēdnis sacīja, ka daži likumi prasa, lai sankcijām pakļauto personu vārdi tiktu publiskoti un tādēļ ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi. Šo iemeslu dēļ sabiedrībai nav zināmi daudzu pārkāpēju vārdi. Savukārt dažus citus tiesību aktus, piemēram, tos, kas attiecas uz vīzu ierobežojumiem, piemērot ir mazāk grūti. Piemēram saistībā ar ieceļošanas aizliegumu, kamēr vīzas izsniedzējam ir pamatotas šaubas, vīzu var atteikt, nepaziņojot atteikuma iemeslu. Taču pašiem vainīgajiem būtu jāzina atteikuma iemesls.

Šī amatpersona pastāstīja Faluņgun praktizējiem, ka viņam nav tiesību izpaust informāciju par vīzu atteikumiem, jo pieteikuma iesniedzēju privātums tiek aizsargāts, bet vienu viņš var skaidri pateikt: ir bijuši gadījumi, kad ĶKP amatpersonu vīzu pieprasījumi tika atteikti tādēļ, ka viņi ir bijuši iesaistīti Faluņgun vajāšanā. Valsts amatpersona atzina Minghui.org vietni par uzticamu informācijas avotu un uzslavēja praktizētājus par detalizētas un skaidras informācijas iesniegšanu.

Liegums ieceļot valstī tiek uzskatīts par ļoti efektīvu pieeju. Pat ja šīs personas aktīvi netiktu iesaldēti, tas atturētu viņu no naudas pārsūtīšanas uz šo valsti.

Pārkāpēju saraksta iesniegšana un sankciju pieprasīšana Rietumu valstīm ir izraisījusi lielu rezonansi kontinentālajā Ķīnā. Dažas valdības amatpersonas noņēma no sienām savas fotogrāfijas, lai izvairītos, ka par tām tiek ziņots. "Es jūs nesitu, neziņojiet par mani," sacīja kāda amatpersona, atbrīvojot aizturēto Faluņgun praktizētāju, "mans bērns gatavojas studēt ārzemēs." Arī daži milicijas priekšnieki sāka uztraukties. "Kāpēc jūs ziņojat par mani? Manam bērnam arī būs jādodas uz ārzemēm," sacīja viens no viņiem.

Globāla tendence

Kopš ASV 2016. gadā pieņēma Pasaules Magņitska cilvēktiesību atbildības aktu, daudzi likumdevēji un cilvēktiesību aizstāvji ir centušies panākt, lai līdzīgi likumi tiek pieņemti arī citās valstīs.

Nīderlande jau kopš 2011. gada ir rosinājusi pieņemt šādus likumus arī Eiropas Savienībā. Kad 2019. gadā ES valstis apsprieda šo jautājumu, Nīderlande norādīja – ja ES šai jautājumā nepanāks vienprātību, tā pieņems pati savus tiesību aktus. Tāda pati nostāja bija arī Ziemeļvalstu padomes valstīm, piemēram, Dānijai, Somijai, Islandei, Zviedrijai un Norvēģijai. Ja ES nepieņemtu Magņitska likumu, viņi pieņemtu līdzīgu likumu Padomē.

Oficiāli Magņitska likumu ES pieņēma 2020. gada 7. decembrī Briselē. "Šodienas lēmums uzsver, ka cilvēktiesību veicināšana un aizsardzība joprojām ir ES ārējās darbības stūrakmens un prioritāte, un atspoguļo ES apņēmību vērsties pret nopietniem pārkāpumiem un ļaunprātībām cilvēktiesību jomā," bija rakstīts tajā pašā dienā publicētajā ES paziņojumā.

Kopš 2019. gada Austrālijas parlaments ir pieprasījis atzinumus par sankcijām attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem gan iekšzemē, gan ārzemēs. Pozitīvas atbildes tika saņemtas no 160 organizācijām un privātpersonām. "Mēs nevaram kontrolēt, vai vainīgie tiek saukti pie atbildības viņu mītnes zemē, bet mērķtiecīga sankciju likumu pieņemšana padarīs Austrālijas pludmales, skolas, medicīnisko aprūpi un finanšu iestādes nepieejamas cilvēkiem, kas guvuši labumu no negodīgas rīcības," 7. decembra paziņojumā presei rakstīja Austrālijas Parlamenta loceklis, Apvienotās Ārlietu, aizsardzības un tirdzniecības pastāvīgās komitejas Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētājs Kevins Endrjūss.

Tiek prognozēts, ka 2021. gadā Austrālijas parlaments pieņems papildu likumus, kas liegs valstij kļūt par drošu patvērumu ļaundariem. Tas tiek uzskatīts par lielāko progresu Austrālijas likumdošanā saistībā ar cilvēktiesību jomu pēdējo gadu desmitu laikā.

Reaģējot uz jauno nacionālās drošības likumu, ko Honkongai uzspieda Pekina, šā gada sākumā Japānā tika izveidota visu partiju pārstāvēta likumdevēju grupa. Tās atklāšanas sanāksmē 29. jūlijā dalībnieki plānoja pieņemt Magņitska likumam līdzīgus tiesību aktus, lai ierobežotu cilvēktiesību pārkāpējus. 30. jūnijā pieņemtais Honkongas nacionālās drošības likums ir paātrinājis diskusijas par sankciju ieviešanu Japānas Parlamentā.

Šā gada sākumā Faluņgun praktizētāji Kanādā uzsāka parakstu vākšanas kampaņu, aicinot īstenot dzīvē 2017. gada oktobrī pieņemto Magņitska likumu, kas Kanādā pazīstams ar nosaukumu "Likums par taisnīgumu korumpētu ārvalstu amatpersonu upuriem". Praktizētāji prasīja pakļaut sankcijām ĶKP amatpersonas, kas piedalījušās Faluņgun vajāšanā. Viena mēneša laikā petīciju parakstīja vairāk nekā 20 000 cilvēku.

Apturēt ļaundarības

Jau vairākus gadus Faluņgun praktizētāji ir iesnieguši vainīgo sarakstus Amerikas un Kanādas valdībām, vēlāk arī Apvienotās Karalistes, Austrālijas un Jaunzēlandes valdībām. Šoreiz saraksti tika iesniegti Japānā, lielākajā daļā ES valstu un pat tādā mazā valstī kā Lihtenšteina. Tas ir atstājis cilvēktiesību pārkāpējiem pavisam maz iespēju izvairīties no savu ļaundarību sekām. Tā kā visa pasaule turpina noraidīt ĶKP, šie vainīgie Ķīnā kādu dienu tiks saukti pie atbildības.

Faluņgun praktizētāji saka, ka turpinās apkopot informāciju par vajāšanā iesaistītajiem, kas tiek publicēta Minghui.org mājaslapā. Informācijas vākšana turpinās, tāpēc tiks veidoti papildu saraksti, un tos saņems vēl vairāku valstu valdības.

Daži cilvēktiesību pārkāpēji var nezināt, vai viņu vārdi ir iekļauti šajos sarakstos. Sarakstus ķīniešu valodā var pārbaudīt šeit, kur uzskaitītas vairāk nekā 100 000 personas, pret kurām agrāk vai vēlāk tiks piemērotas sankcijas.

Mēs patiesi ceram, ka ĶKP amatpersonas nopietni apsvērs to, vai ir vērts iesaistīties ĶKP izvērstajās vajāšanās. Neiestājoties pret "Īstenības Labestības Pacietības" principiem un neiesaistoties nevainīgu praktizētāju vajāšanā, viņi izvairīsies no tā, ka viņiem pašiem un viņu ģimenēm tiek liegts doties uz Rietumu valstīm, lai apmestos tur uz dzīvi, mācītos, nodarbotos ar uzņēmējdarbību vai ceļotu.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2020/12/9/188679.html