Lielbritānijas premjerministrs cīnās ar koronavīrusu, deputāti aicina distancēties no Ķīnas komunistiskās partijas

Dienu pirms stāšanās Lielbritānijas premjerministra amatā, 2019. gada 24. jūlijā, Boriss Džonsons intervijā ziņu kanālam Honkongā teica, ka viņa valdība būs liela Ķīnas piekritēja. Viņš arī atbalstīja Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) Jostas un ceļa iniciatīvu (BRI), kuru daudzi vērtē, kā Ķīnas centienus paplašināt savu varu Eiropā.

Turklāt Džonsons atzīmēja, ka plāno saglabāt Lielbritāniju kā "visatvērtāko ekonomiku Eiropā" Ķīnas investīcijām.

2020. gada 27. martā Džonsons paziņoja, ka viņam ir pozitīvs koronavīrusa tests, tādējādi kļūstot par pirmo lielas Rietumu valsts vadītāju, kurš inficējies ar COVID-19. 6. aprīlī kļuva zināms, ka Džonsona pašsajūta ir pasliktinājusies un viņš ticis pārvietots uz intensīvās terapijas nodaļu.

Koronavīrusu pirmo reizi atklāja medicīnas speciālistu grupa Vuhaņā 2019. gada beigās, taču ĶKP apklusināja ārstus, kuri centās par to brīdināt sabiedrību. Komunistiskā režīma piekoptā informācijas slēpšana un dezinformācija izraisīja globālu pandēmiju, pamudinot dažus ekspertus nosaukt to par "ĶKP vīrusu." Uz 2019. gada 6. aprīli gandrīz 1,3 miljoni cilvēku vairāk nekā 200 valstīs ir tikuši inficēti un vairāk nekā 70 000 miruši.

Daži parlamenta locekļi Lielbritānijā uzskata, ka Džonsona ciešās attiecības ar ĶKP, tostarp viņa labvēlība pret Huawei, rada lielu risku valsts nākotnei. Daudzi no viņiem ir izteikušies, lai atmaskotu ĶKP izplatītos melus.

Zaļā gaisma Huawei

Džonsona vadītā Lielbritānijas Nacionālās drošības padome (National Security Council, NSC) 2020. gada 28. janvārī apstiprināja Huawei kā 5G iekārtu piegādātāju, lai gan šis tehnoloģiju uzņēmums tiek uzskatīts par "ļoti riskantu partneri".

Šajā sakarā vairāki deputāti pauda savas bažas. "Ņemot vērā to, ka savā ziņā, mēs šobrīd atrodamies kara stāvoklī – turpinās kiberkarš, kurā Ķīna ir viena no lielākajām dalībniecēm – mums vajadzētu apdomāt pasūtījuma nodošanu uzņēmumam, kuru lielā mērā subsidē Ķīna – valsts, kura nepārtraukti zog datus, kā arī tehnoloģijas. Ja mēs domājam dot viņiem tiesības piekļūt būtībā ļoti, ļoti jutīgai mūsu tehnoloģiju jomai, tad šāda ideja man šķiet pilnīgi dīvaina," sacīja deputāts Īans Dankans Smits.

Tā kā uzņēmumam ir saistība ar Ķīnas militārajiem spēkiem, kā arī intelektuālā īpašuma zādzību, ASV valdība 2020. gada 13. februārī ir izvirzījusi apsūdzību Huawei un diviem tās meitasuzņēmumiem par federālo reketu un sazvērestību, lai zagtu komercnoslēpumus Amerikas uzņēmumiem.

ASV senators Toms Kotons norādīja, ka Lielbritānijas lēmums ir "tāds pats, kā atļaut KGB izveidot telefonu tīklu" Lielbritānijā aukstā kara laikā. Deputāts un Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Toms Tugenhets tam piekrīt. "Mēs nekad nepadarīsim Huawei par "drošu". Pēc iespējas ātrāk ir jāslēdz Huawei pieeja Lielbritānijas tīkliem," 9. februārī viņš rakstīja Tviterī.

Brexit partijas līderis Naidžels Farāžs atzīmēja, ka šāda rīcība, visticamāk, apdraudēs citas valstis, kā arī "Piecu acu" izlūkošanas aliansi. Bez Lielbritānijas "Piecu acu" aliansē ietilpst arī Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande un Amerikas Savienotās Valstis.

Dankans Smits un citi konservatīvās partijas locekļi ierosināja Džonsonam ieviest grozījumus, lai noteiktu grafiku Huawei izslēgšanai no 5G tīkliem nākotnē. Taču Parlamenta apakšpalāta 2020. gada 10. martā ar 306 balsīm "pret" un 282 balsīm "par" noraidīja šo priekšlikumu.

Amerikāņu medijs Politico 28. februārī ziņoja, ka saskāries ar sankcijām, Huawei uzņēmums vairākās valstīs ir piedāvājis dažādus stimulus. "Aizvadītajā gadā uzņēmums ir iepludinājis vairākus miljonus eiro lielas investīcijas pētniecības un ražošanas centros tādās valstīs, kā Nīderlande, Francija, Vācija, Lielbritānija un Polija," norādīts rakstā. "Investīcijas bieži tika piedāvātas sanāksmēs, kurās Huawei vadītāji iebilda pret mēģinājumiem ierobežot viņu aprīkojuma izmantošanu 5G tīklos."

Ziņu vietnē Business Insider 2019. gada 24. septembrī bija publicēts rakts, kurā teikts, ka, Huawei Londonā atvēris mākslīgā intelekta laboratoriju. Tā kā uzņēmums strādā pie mākslīgā intelekta "datorredzes" tehnoloģijām, tas iecerējis palielināt savu inženieru skaitu Londonā līdz diviem simtiem. Kopš tā laika uzņēmums ir rīkojis daudzus pasākumus, lai popularizētu savas 5G tehnoloģijas.

"Ja tādam uzņēmumam, kā Huawei, tiek lūgts sadarboties ar Ķīnas Valsts drošības iestāžu spiegiem, tā vadītāji vienkārši nevar pateikt nē," rakstīja New York Times žurnālists Nikolass Kristofs 2019. gada 3. aprīlī.

Ciešās attiecības ar ĶKP

Pagājušā gada intervijā Phoenix TV (ĶKP atbalstošs medijs Honkongā), Džonsons paziņoja, ka viņš ar "lielu entuziasmu" attiecas pret "jostas un ceļa" iniciatīvu. "Mēs esam ļoti ieinteresēti tajā, ko dara prezidents Sji [šī plāna realizācijai]," viņš sacīja.

Viņš arī atzīmēja, ka Lielbritānija ir pirmā rietumvalsts, kas pievienojās Ķīnas vadītajai Āzijas infrastruktūru investīciju bankai (AIIB). "Neaizmirstiet, [mēs esam] visatvērtākie starptautiskajām investīcijām, jo īpaši Ķīnas investīcijām. Piemēram, mums ir Ķīnas uzņēmumi, kas strādā lielajā Hinklijas atomelektrostacijā," viņš sacīja.

Vēl 2012. gada aprīlī, kad Džonsons kandidēja uz atkārtotu ievēlēšanu Londonas mēra amatā, viņš atvēra kontu populārajā Ķīnas sociālo mediju platformā Weibo. 2013. gada oktobrī, kad Džonsons, kā Londonas mērs, apmeklēja Ķīnu, savas vizītes pirmajā dienā viņš palaida Londonas pārvaldes oficiālās tīmekļa vietnes versiju ķīniešu valodā.

2019. gada 17. jūnijā tika uzsākta Shanghai-London Stock Connect iniciatīva (investīciju kanāls, kas savieno Šanhajas fondu biržu un Londonas fondu biržu). Tā ļauj Londonas un Šanhajas biržām izlaist un tirgot savus vērtspapīrus darījuma partnera biržā.

Lai arī Džonsons atbalstīja demokrātisko kustību Honkongā, iepriekš minētās aktivitātes, tostarp Shanghai-London Stock Connect iniciatīva, nodrošināja milzīgus finansiālus ieguvumus komunistiskajam režīmam Ķīnā.

Partnerība ar Ķīnu pēc Brexit

Saglabājot savas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm pēc Brexit, Lielbritānija ir arī stiprinājusi biznesa saites ar Ķīnu. 2018. gadā Ķīna kļuva par Lielbritānijas sesto lielāko eksporta tirgu (22.6 miljardi sterliņu mārciņu) un ceturto lielāko importa avotu (44.7 miljardi sterliņu mārciņu).

No 2019. gada janvāra līdz augustam Ķīnas uzņēmumi nopirka 15 Lielbritānijas uzņēmumus, kuru kopējā vērtība bija 8,3 miljardi ASV dolāru. Tā piemēram, uzņēmums Ant Financial (Alibaba meitasuzņēmums) februārī iegādājās naudas pārskaitīšanas pakalpojumu sniegdzēju World First, bet kapitālsabiedrība Hillhouse Capital jūnijā nopirka Loch Lomond Group.

Rakstā, kas 2019. gada 13. novembrī tika publicēts BBC mājaslapā, teikts, ka Ķīnas tērauda ražotājs Jingye, pārsolot citus pircējus, iegādājies uzņēmumu British Steel. Raksta autors norāda: "Patiešām, tieši tērauda pārprodukcija no Ķīnas, noveda pie tā, ka Lielbritānijas tērauda ražošanas nozare 2016. gadā atradās uz sabrukuma sliekšņa – pirms stingrie ES antidempinga pasākumi, nosakot lielus tarifus Ķīnas tērauda importam, sniedza nozarei zināmu aizsardzību."

2019. gada septembrī Honkongas birža izteica pārsteidzošu piedāvājumu – pārņemt Londonas fondu biržu par 37 miljardiem dolāru. Pēdējā noraidīja piedāvājumu, nosaucot to par vienkārši neticamu un neapspriežamu. Market Watch ziņoja – saskaņā ar analītiķu teikto, par atteikuma iemeslu kļuva Honkongas biržas saikne ar valdošo komunistisko partiju Pekinā.

Plašsaziņas līdzekļi 2020. gada 2. janvārī ziņoja, ka Pekina plāno apturēt Shanghai-London Stock Connect programmu, jo tai nepatīk Lielbritānijas nostāja attiecībā uz Honkongas demokrātisko kustību. Tomēr pēc saceltās kņadas, programma jau nākamajā dienā turpināja strādāt normālā režīmā.

Distancēšanās no ĶKP

Ciešās saites ar komunistisko Ķīnu rada daudzus riskus. "Jautājums ir šāds: vai mums jāturpina sadarboties ar Rietumu demokrātiskajām valstīm, kuras vienmēr ir bijušas mūsu sabiedrotās, vai arī mēs veidosim savu sadarbību ar Ķīnas komunistisko partiju?" rakstīja Naidžels Farāžs žurnālā Newsweek 2020. gada 22. februārī par Huawei apstiprināšanu 5G programmai, "šeit nav vietas kompromisam."

Viņš norādīja, ka daudzi bijušie valdības ierēdņi tagad strādā Huawei. "Nepatīkamā patiesība ir tāda, ka Ķīna ir nopirkusi un algo Lielbritānijas politisko eliti," viņš turpināja. "Palīdzība un atbalsts Huawei bīdīšanai Lielbritānijas 5G tīklu programmā ir Londonas sabiedrisko attiecību industrijas nopelns."

Turklāt Borisa Džonsona tēvam Stenlijam pirms dažām nedēļām bija 90 minūšu ilga tikšanās ar Ķīnas vēstnieku Londonā Liu Sjaominu. "Džonsons vecākais nosūtīja Lielbritānijas amatpersonām e-pasta vēstuli, kurā izklāstīja Sjaomina bažas par to, ka viņa dēls Boriss nav personiski paudis savu atbalstu attiecībā uz koronavīrusa uzliesmojumu. Šī interesantā atklāsme kļuva publiski zināma tikai tāpēc, ka Džonsons vecākais nejauši pievienoja saņēmēju sarakstam BBC adresi," rakstīja Farāžs, piebilstot, ka Borisa brālim un pusbrālim arī ir sakari ar Ķīnu.

Diezgan daudzas valdības amatpersonas un nevalstisko organizāciju vadītāji Lielbritānijā ir pauduši bažas par Džonsona ciešajām attiecībām ar ĶKP.

Pēc Honkongā notikušajiem demokrātijas aizstāvju arestiem Parlamenta deputāts Deivids Altons 2020. gada 2. aprīlī publicēja Lielbritānijas Ārlietu ministra Dominika Rāba atbildi: "Vakar notikušie aresti Honkongā atgādina "klauvēšanu pie durvīm nakts melnumā" un opozīcijas balsu apspiešanu ar NKVD/KGB, Gestapo metodēm... Kultūras revolūcijas metodika un prakse, kā arī totalitārisms un autoritāro valstu neiecietība ir jāatstāj vēsturē, nevis jāatdarina, kā tas notika Honkongā." Altons arī mudināja Rābu rīkoties, lai aizsargātu Honkongas brīvību.

Ņemot vērā Ķīnas koronavīrusa radīto kaitējumu, deputāts Dankans Smits brīdināja turpmāk vairs nepiekāpties ĶKP. "Atcerieties, kā Džordžs Osborns padarīja mūsu attiecības ar Ķīnu par Lielbritānijas valdības politikas nozīmīgāko elementu? Ministri bija tā apņēmušies palielināt tirdzniecības apjomus, ka bija gatavi darīt visu iespējamo," viņš rakstīja Daily Mail 28. martā. "Patiesībā, man ir zināms, ka privātajās sarunās tas tika saukts par projektu Kow-Tow –Kolinsa vārdnīcā šis jēdziens formulēts, kā "būt verdziskam vai padevīgam". Raksta nosaukums ir "Mums jāpārtrauc zemoties šiem despotiem."

Cilvēktiesību aizstāvis un žurnālists Benedikts Rodžers Tviterī rakstīja: "Sauksim to par komunistiskās partijas koronavīrusu." "Koalīcijas pret genocīdu" dibinātājs un Lielbritānijas Konservatīvās partijas Cilvēktiesību komisijas loceklis Lūks de Pulfords Tviterī rakstīja: "Ķīnas komunistiskā partija ir vienīgais lielākais verdzības īstenotājs mūsdienās."

"Mēs esam nogājuši tikai šī ārkārtas stāvokļa maratona pirmās jūdzes, bet jau varam redzēt dažas ilgtermiņa izvēles, kuras valdībai nāksies izdarīt, kad tas būs beidzies," rakstīja parlamenta loceklis Damians Grīns 2020. gada 31. martā. "Diemžēl, var gadīties tā, ka Lielbritānijas nostāja pret Ķīnu var kļūt līdzīga mūsu attieksmei pret Krieviju Aukstā kara mierīgākajos posmos. Sadarbosimies, kur mēs to varam, bet būsim piesardzīgi, kad tas ir nepieciešams."


Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2020/4/9/183965.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.