17 gadus pēc SARS uzliesmojuma, ĶKP turpina slēpt informāciju par jauno nāvējošo koronavīrusa epidēmiju

17 gadus pēc traģiskā SARS uzliesmojuma, Ķīnas komunistiskais režīms turpina slēpt informāciju – šoreiz par jauno koronavīrusa epidēmiju, kas izcēlās pagājušajā gadā un līdz 2020. gada 26. janvārim nogalināja 80 cilvēkus.

Kopš 2019. gada 8. decembrī Vuhaņā, Hubejas provincē, tika reģistrēts pirmais inficēšanās gadījums, Ķīnas varas iestādes ir cītīgi strādājušas pie informācijas cenzēšanas.

2020. gada 1. janvārī tika arestēti astoņi interneta lietotāji, kas internetā dalījās ar informāciju par vīrusu, un viņiem tika izvirzītas apsūdzības par "baumu izplatīšanu."

No 2020. gada 6. līdz 10. janvārim valdība ziņoja, ka jauni inficēšanās gadījumi nav konstatēti. Šajos datumos notika divi lieli politiski notikumi – pilsētas Tautas Kongresa ikgadējā sanāksme un Tautas politiskā konsultatīvā konference.

Pēc dažām dienām, kad Honkongā un citās Āzijas valstīs, tādās kā Taizemē un Japānā, viens pēc otra tika reģistrēti infekcijas gadījumi, Vuhaņa joprojām bija vienīgā pilsēta Ķīnā, kurā bija koronavīrusa slimnieki, kā dēļ ķīnieši to nodēvējuši par "patriotisko vīrusu."

Pat četras dienas pirms Vuhaņas slēgšanas, 2020. gada 23. janvārī, Vuhaņas Slimību kontroles un profilakses centra direktors un galvenais ārsts Li Gans Ķīnas Centrālajā televīzijā (CCTV) sacīja, ka "risks nodot vīrusu no cilvēka cilvēkam ir zems," un ka "īstenojot dažādus profilakses un kontroles pasākumus, epidēmiju var novērst un kontrolēt."

Kamēr medicīnas personāls nepagurstoši ārstēja pacientus, slimnīcās trūka testēšanas komplektu un aizsargtērpu, trūka gultu un pacientiem nācās pašiem nodrošināt sev "karantīnu" mājās. Savukārt Hubejas provinces ierēdņi baudīja dziesmu un deju priekšnesumus sarīkojumā, kurā piedalījās vairāk nekā 40 000 ģimeņu, lai svinētu ķīniešu Jauno gadu.

Interneta lietotāji bija saniknoti; pat provinces partijas rupora Hubei Daily vecākais reportieris Džans Ouja izdarīja sev netipisku gājienu un atklāti kritizēja valdību.

Tā kā situācija pasliktinājās un inficēto pacientu skaits strauji palielinājās, varasiestādes beidzot nāca klajā ar paziņojumu par Vuhaņas un vēl citu 12 Hubejas provinces pilsētu slēgšanu.

Taču par vēlu – vīruss jau bija izplatījies uz citām Ķīnas daļām, pateicoties tam, ka ķīnieši devās brīvdienu ceļojumos, izmantojot valsts centrālo – Vuhaņas – transportlīdzekļu mezglu. Tikai divas dienas pēc pilsētu slēgšanas, 30 Ķīnas provinces paziņoja par inficēšanās gadījumiem un izsludināja "I pakāpes ārkārtas stāvokli."

Neviens no valsts propagandas medijiem virsrakstos nepieminēja krīzi, bet tā vietā pārraidīja Sji Dzjiņpina uzrunu Jaunajā gadā un ziņas par svētku pasākumiem. CCTV skatītāko vakara ziņu laikā tika pārraidīts tikai minūti ilgs sižets par Vuhaņas slēgšanu.

Arī šodien Ķīnas valdība turpina traucēt plašsaziņas līdzekļiem veidot reportāžas par koronavīrusa izplatību un neļauj ārstiem sniegt intervijas. Cilvēki, kuri dalījušies ar informāciju komunikāciju sistēmā WeChat un citos sociālajos medijos, joprojām tiek arestēti un tiem draud cietumsods par "baumu izplatīšanu un negatīvas ietekmes radīšanu sabiedrībā."

Izmantojot ķīniešu valodas homonīmus, cilvēki internetā komentē, ka pneimonija ir "tautas balss izgarošanas" rezultāts, epidēmija ir karmiska atmaksa par sabiedriskās domas kontroli, un pilsētas slēgšana ir cena par "tautas mutes aizzīmogošanu."

Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2020/1/30/183015.html