Ķīniešu tradicionālā mūzika un tās labvēlīgā ietekme uz cilvēku

Erhu spēles soliste Cji Sjaočuņa saka, ka senā ķīniešu kultūra un ķīniešu mūzika, kā šīs kultūras sastāvdaļa, uzturēja harmonijā Debesis un Zemi, cieņu pret dzīvi, cilvēku un dabu. Foto: The Epoch Times.

Jau sākotnēji tradicionālā ķīniešu mūzika bija paredzēta cilvēka organisma ārstēšanai. Tikai vēlāk atklājās, ka arī noteikti augi spēj ārstēt slimības. Tā radās hieroglifs – “zāles” (yào) – kad hieroglifa “mūzika” (yuè) augšpusē tika novietots vārds “augi”.

Ne tikai medicīna var atbrīvot cilvēku no slimības. Diezgan bieži arī sports, ja ar to nenodarbojas pārāk intensīvi, mūzikas klausīšanās vai mākslas darbu vērošana var izdziedināt cilvēku.

Piemēram, skatoties labu koncertuzvedumu, mūsu organisms nonāk labvēlīgākā stāvoklī, mūzika un dejas dod iespēju ķermenim atpūsties un aktivizē pašatjaunošanās un pašatveseļošanās procesus.

Agrāk pieredzējuši ķīniešu ārsti pēc labākās sirdsapziņas piemeklēja katrai kaitei īpašu muzikālo kompozīciju. Klasiskā ķīniešu mūzika iedalās “skaidrajā mūzikā” un “ortodoksālajā mūzikā”. “Skaidrā mūzika” ir piepildīta ar dziļu saturu, katra skaņa pauž Debesu un Zemes harmoniju.

Klasiskā ķīniešu mūzika atmodina cilvēkā pozitīvas emocijas, un tas atstāj labvēlīgu iespaidu uz veselību. “Ortodoksālā mūzika” tika izpildīta ceremoniju un svētku laikā. Mūzika spēj mainīt mūsu jūtas, attīrīt dvēseli un dāvāt mums brīnišķīgus mirkļus.

Zinātniskie pētījumi jau ir pierādījuši, ka mūsdienu mūzika, tāda kā rokenrols un disko, “smagais metāls” kaitē cilvēku veselībai. Jaunieši, kuri ar to aizraujas, bieži vien sliktāk mācās, viņiem ir zemākas koncentrēšanās spējas, viņi biežāk ir pakļauti saslimšanām un depresijai.

Tiem, kuriem patīk klasiskā mūzika, parasti ir ar stabilu psihi, labām koncentrēšanās spējām un augstu morāles līmeni.

Tradicionālā ķīniešu mūzika savieno cilvēka apziņu, ķermeni un garu ar Visumu.

Mūzikas terapija rod savas saknes senajā dievišķajā kultūrā. Ķīnieši vienmēr ir izmantojuši klasisko ķīniešu mūziku slimību ārstēšanai, un agrāk teica tā: “Mūzika – tās ir labas zāles. Mūzika pārspēj medicīnu.” Ķīniešu hieroglifs, kas nozīmē “medicīna” ir radies no hieroglifa “mūzika”, kuram vēl pievienota daļa ar nosaukumu “augi”. Tā izveidojās hieroglifs “medicīna”. Debesu mūzika un zemes augi – cilvēka veselības avots.

Tradicionālā ķīniešu mūzika, īpaši imperatora pils mūzika, prasa sabalansētu jiņ un jan, kā arī harmoniju starp pieciem elementiem. Tās pamatā ir Visuma princips par debesu, zemes un cilvēka vienotību. Pieci visa pastāvošā pirmatnējie elementi (metāls, koks, ūdens, zeme un uguns) un piecas notis, ar kurām tiek pierakstīta visa ķīniešu mūzika, atbilst pieciem orgāniem un piecām emocijām.

Patiesībā, klasiskā ķīniešu mūzika ir Debesu mūzika. Speciālisti, kuri pēta mūzikas iedarbību uz cilvēka organismu un veselību uzskata, ka rietumu klasiskā mūzika arī ir apveltīta ar augstu māksliniecisku vērtību un var paaugstināt cilvēka garīguma līmeni.

Agrāk rietumu klasiskā mūzika tika izpildīta baznīcās Dieva slavināšanai. Arī mūsdienās cilvēki, to klausoties, jūt svētlaimi un tiešu saikni ar Dievu.

Pēdējo gadu laikā īpašu popularitāti guvuši tradicionālās ķīniešu mūzikas un tradicionālās ķīniešu dejas koncerti plaši pazīstamā kolektīva Shen Yun izpildījumā. Šo koncertu skatītāji ir atzīmējuši, ka, ienirstot šajā cildenajā, brīnišķīgajā mākslā, vispār ir aizmirsuši par savām slimībām.

Labs koncerts – tā ir unikāla fiziska terapija un garīgs lādiņš. Spilgto tēlu aizrauts, cilvēks aizmirst par savām problēmām un ciešanām, un šajā mirklī viņa ķermenis un prāts atpūšas, pazūd sasprindzinājums, nedrošības sajūta, un tādā stāvoklī cilvēka organisms var tikt galā ar kaitēm.

Pieci ķīniešu mūzikas elementi un veselība

Ķīniešu mūzika balstās senajā ķīniešu pentatonikas skaņu sistēmā, kuru veido piecas notis.

Pieci toņi tiek klasificēti kā: Kung, Shang, Chiao, Chih un Yue.

Saskaņā ar teoriju par pieciem elementiem, kuriem ir saikne arī ar ķīniešu mūziku, šie toņi ir saistīti ar neskaitāmu daudzumu kosmoloģisku koncepciju, kā arī ar paša cilvēka iekšējiem procesiem. Ķīnieši neuzskata par nejaušību to, ka cilvēkam ir pieci iekšējie orgāni: sirds, aknas, plaušas, nieres un liesa; un pieci maņu orgāni: mute, deguns, acis, ausis un mēle; un pieci pirksti uz katras rokas.

Saskaņā ar ķīniešu tradīcijām, katrs no pieciem toņiem var iedarboties uz cilvēka iekšējiem orgāniem un darboties kā regulējošs mehānisms. Mūzika var stimulēt vielmaiņu, iniciēt domāšanas procesus un regulēt sirdsdarbību. Tāpat kā katram cilvēkam ir savas īpatnības, iekšējie orgāni darbojas atšķirīgi, arī mūzika iedarbojas uz cilvēkiem dažādi.

Ir iespējams atklāt, ka katrs no pieciem pamattoņiem iedarbojas uz cilvēka ķermeni atšķirīgi.

Piemēram, Kung melodija tiek raksturota kā cēla, tā ir saistīta ar zemi, un iedarbojas uz liesu. Bieži klausoties tādu mūziku cilvēks paliek iecietīgāks un labestīgāks.

Shang melodijas ir smagnējas, kā metāls, stingras. Šī mūzika skar plaušas, un, bieži tās klausoties, cilvēks kļūst taisnīgs un draudzīgs.

Mūzika, kas radusies balstoties uz Chiao, ataino pavasara iestāšanos un jaunas dzīvības mošanos. Šis mūzikas veids atstāj iespaidu uz aknām. Tās klausīšanās padara laipnāku un saticīgāku.

Chih mūzika ir ļoti emocionāla, kā uguns. Tā skar sirdi un tās klausīšanās padara cilvēku dāsnāku.

Melodijas, kas balstās Yue, ir melanholiskas, līdzīgas mierīgi plūstošam ūdenim. Tām ir saistība ar nierēm. Šo melodiju klausīšanās dara prātu līdzsvarotu un sekmē maiguma izpausmes, “skumjas, bet ne ciešanas”, un “apmierinājumu, bet ne pārmērību” – tā vēsta sens ķīniešu sakāmvārds. Tas arī ir tas, ko ķīniešu mūzikas kultūra vēlas izpaust.

Toņi: Shang, Chiao, Yue, Chih, Kung

Tiem atbilstošie:

Elementi: metāls, koks, ūdens, uguns, zeme.

Debespuses: Rietumi, Austrumi, Ziemeļi, Dienvidi, centrs.

Gadalaiki: rudens, pavasaris, ziema, vasara, starpsezonas.

Planētas: Venēra, Jupiters, Merkūrs, Marss, Saturns.

Jūtas: bēdas, dusmas, bailes, pārmērīgs jūtīgums, nemiers.

Neatkarīgi no tā, kādas emocijas pauž mūzika, ja tās ir novestas līdz galējībām, mūzika var kaitēt ķermenim un Cji enerģijas plūsmai tajā.

Ķīniešu mūzika un mūzikas instrumenti

Senā ķīniešu mūzika balstās piecos elementos. Foto: New Tang Dynasty Television.

Pasaules mūzikas kultūrā ķīniešu mūzika ir vissenākā. Jau no saviem pirmsākumiem tā ir cieši saistīta ar ķīniešu filosofiju un medicīnu. Ķīniešu mūzika ir saglabājusies līdz mūsdienām kā vienota estētiska parādība.

Ķīniešu mūzika ir ne mazāk sena kā pati 5000 gadus senā Ķīnas civilizācija. Iesākumā tā nebija paredzēta tam, lai izklaidētos, bet gan lai attīrītu domas. Tradicionāli tika uzskatīts, ka brīnišķīgas skaņas var iedarboties uz Visumu un harmonizēt to.

Tajā laikā vārds jue (mūzika) apzīmēja visu organizēto, svinīgo ķīniešu sabiedrības dzīves sfēru. Šis jēdziens ietvēra sevī poēziju, dejas, glezniecību, arhitektūru un pat galda klāšanas principus. Mūzika bija nesaraujami saistīta ar visdažādākajām cilvēka dzīves jomām.

Dižciltīgu ģimeņu dēliem Ķīnā mūzika bija viens no četriem obligātajiem mācību priekšmetiem. Un tas, kurš nodarbojās ar mūziku tikai, lai izklaidētos, sabiedrībā netika pārāk cienīts.

Mūsdienās viens no vispopulārākajiem tradicionālajiem ķīniešu mūzikas instrumentiem ir erhu. Ar savu skumjo skanējumu tas spēj attēlot ķīniešu mūzikas īpatnības un pat lielu traģēdiju. Neskatoties uz to, kāds mūzikas temps ir izvēlēts – erhu rada neatkārtojami skaistu skaņu.

Salīdzinot to ar citiem ķīniešu muzikālajiem instrumentiem, erhu ir salīdzinoši jauns instruments, tam ir aptuveni 1000 gadu sena vēsture. Ķīnas ziemeļu rajonos to ieveda nezināmas ciltis. Burtiski tā nosaukumu var tulkot kā “barbaru instruments ar divām stīgām”, jo tas cēlies no mazākumtautībām.

Laika gaitā erhu sāka izmantot ķīniešu tradicionālās mūzikas skaņdarbu izpildīšanai un pat Pekinas operas orķestrī, taču līdz zināmam laikam tam nebija īpašas popularitātes mūziķu un klausītāju vidū.

Par vienu no populārākajiem un pazīstamākajiem nacionālajiem ķīniešu instrumentiem erhu kļuva pavisam nesen. Daudzi ķīniešu mūzikas cienītāji Rietumos izjuta tā pievilcību Pirmā vispasaules Galā koncerta translēšanas laikā NTD TV, kas bija veltīts ķīniešu Jaunajam gadam 2004. gadā.

Erhu, kas ar maigu un izteiksmīgu skaņu apbur klausītājus, ir iekarojis lielu popularitāti ne tikai savā dzimtenē, bet arī Rietumos. Ievērojamā erhu soliste Cji Sjaočuņa pēdējo piecu gadu laikā uzstājas kā soliste ķīniešu Jaunā gada koncertos, un ir iemācījusies spēlēt šo instrumentu no sava tēva.

“Mans tēvs gribēja, lai es mantoju ķīniešu mākslas sirdi un dvēseli, un ar tradicionālās ķīniešu mūzikas palīdzību nestu cerību, prieku un iekšēju spēku tiem, kuri, neskatoties uz nelabvēlīgajiem apstākļiem, tiecas pēc gaismas un skaistuma.”

Cji Sjaočuņa saka, ka senā ķīniešu kultūra un ķīniešu mūzika, kā šīs kultūras sastāvdaļa, uztur harmoniju starp Debesīm un Zemi, cieņu pret cilvēku, dzīvi un dabu. Viņa saka, ka viņas darbs – tā ir dāvana cilvēkiem Ķīnā, kuriem arī ir mīļa mūzika, tāpat kā tā bija mīļa viņas tēvam.

Mūzika palīdz viņai īstenot tēva sapni. “Es šodien atrodos uz skatuves tāpēc, ka mans tēvs uzskatīja to par savas dzīves misiju: saglabāt tradicionālās ķīniešu kultūras būtību un skaistumu nākamajām paaudzēm.”

Avots: https://www.epochtimes.ru/content/view/29499/76/