Mana māsa un svainis atkopās no koronavīrusa, klausoties Skolotāja Li Hundži lekcijas

Mana māsa strādā Vuhaņas pilsētas slimnīcā. Tā kā Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) cenzēja ziņas par epidēmiju, vairums cilvēku, arī mana ģimene, nezināja, cik tā ir nopietna. 17. janvārī, kad māsa viesojās pie mums, viņa pieminēja pneimoniju, kas izplatās visapkārt. Vēlāk mums bija ģimenes vakariņas. Līdz tam, māsas vīru jau trīs dienas mocīja drudzis un klepus. Mēs nepievērsām tam nekādu uzmanību, un māsa turpināja strādāt slimnīcā.

23. janvārī viņa man piezvanīja un teica, ka, iespējams, ir inficējusies. Viņa jutās slima un nespēcīga, viņai sāpēja kakls, bija klepus un drudzis. Es viņai teicu, ka Skolotājs Li (Faluņ Dafa dibinātājs) viņu pasargās, un lūdzu viņai veikt koronavīrusa testu. Vēlāk uzzināju, ka vairāki ārsti un medmāsas viņas nodaļā arī ir inficēti. Nebija skaidrs, vai viņa inficējās no saviem pacientiem vai no vīra.

Viņa pastāstīja, ka pārbaudes rezultāts bija negatīvs (patiesībā tas bija pozitīvs, bet viņa uzskatīja, ka tas bija negatīvs). Viņa nolēma palikt mājās izolācijā. Taču 29. janvārī māsa atkal man piezvanīja, jo viņai bija kļuvis sliktāk. Datortomogrāfijas rezultāts parādīja, ka viņa ir inficēta, un tas bija nopietni.

Es lūdzu, lai viņa paliek pie manis un klausās Skolotāja lekcijas. Es teicu: "Tev viss būs labi, ja ņemsi vērā manu ieteikumu." Viņa zināja, ka šī slimība netiek ārstēta, tāpēc rīkojās tā, kā es ieteicu. Es viņai atskaņoju audioierakstus ar Skolotāja Li Hundži lekcijām Guandžou pilsētā.

Kamēr māsa palika pie manis, viņa katru dienu saņēma neskaitāmus telefona zvanus. Viņas draugi vēlējās, lai viņa palīdzētu tiem veikt pārbaudes slimnīcā. Viņi teica, ka ir inficēti, bet slimnīcas bija pārāk pilnas, lai viņus uzņemtu. Māsa stāstīja, ka arī pati ir slima, un viņai nav iespējas ārstēties savā slimnīcā. Viņa teica – pat tad, ja viņas slimnīcā būtu brīvas gultas, viņi uzņems tikai savus darbiniekus, tāpēc viņa nevar viņiem palīdzēt.

Viņa saņēma vairākus telefona zvanus par to, ka daži no viņas draugiem bija miruši. Viņa baidījās, ka arī viņa nomirs.

Mēs zinājām, ka ĶKP izolē cilvēkus tikai tāpēc, lai turētu viņus karantīnā, nevis ārstētu. Cilvēki, kas tur bija bijuši, teica, ka nav sagaidījuši nekādu īpašu attieksmi; atrašanās karantīnā nozīmēja gaidīt nāvi. Kad mana māsa to dzirdēja, viņa nolēma pilnībā paļauties uz Faluņ Dafa.

Es par viņu rūpējos, un man viss bija kārtībā. Es zināju, ka Skolotājs mani aizsargā. Mums bija dziļas sarunas par Faluņ Dafa un to, kas patiesībā izraisījis šo epidēmiju. Es teicu: "Skaties, pārējiem ģimenes locekļiem viss ir labi, jo mēs visi ticam Faluņ Dafa un mums ir drosme skaidrot patiesību cilvēkiem. Ja tu patiesi uzticies Dafa, tu arī būsi pasargāta." Viņa piekrita.

Kā es viņai ieteicu, viņa atkārtoja: "Faluņ Dafa ir brīnišķīgs!” un "Īstenība, Labestība, Pacietība ir brīnišķīgi principi!" Viņa arī ļāva man pastāstīt par Dafa draugiem, kas viņai zvanīja.

Skolotājs viņu aizsargāja. Februāra pirmajā nedēļā viņai bija vēl viens datortomogrāfijas izmeklējums, kas parādīja, ka slimība tiek kontrolēta un viņa atveseļojas. Kad viņa veica koronavīrusa testu, tā rezultāts bija negatīvs. Tagad mana māsa ir vesela.

Arī viņas vīrs atbrauca, lai paliktu pie manis. Sākumā viņš nevarēja ne ēst, ne dzert, un viņam bija drudzis. Pēc dažām dienām, noklausījies Skolotāja lekcijas, viņš jau varēja ēst un drudzis bija mitējies. Tagad viņš arī ir pilnībā atveseļojies.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2020/2/20/183323.html