Sportists, pasaules rekorda ieguvējs, iesniedz prasības pieteikumu pret Dzjan Dzemiņu

Bijušais sportists, 48 gadus vecais Faluņgun praktizētājs Džan Cjinjuaņs no Vuhaņas pilsētas, 1994. gadā piedalījās Ceturtajās Tālo Austrumu un Dienvidu Klusā okeāna sporta spēlēs cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem, kur uzstādīja pasaules rekordu un izcīnīja zeltu trīssoļlēkšanā vīriešiem.

Nesen Džana kungs iesniedza prasības pieteikumu pret bijušo Ķīnas diktatoru Dzjan Dzemiņu par to, ka tas uzsāka Faluņgun vajāšanu, kuras rezultātā Džana kungs vairākkārt ticis ieslodzīts. Viņš tika arestēts septiņas reizes, notiesāts uz četriem gadiem cietumā un sešus mēnešus turēts smadzeņu skalošanas centrā.

Ieslodzījuma laikā Džana kungs tika pakļauts dažāda veida spīdzināšanai: piekaušanai, miega liegumam, viņš bija spiests ilgstoši stāvēt pie sienas, pakļauts piespiedu barošanai caur degunu, kā arī mutiski izteiktiem apvainojumiem.

Turpinājumā fragments no viņa prasības pieteikuma.

„2001. gada 1. janvārī es devos uz Tiaņaņmeņas laukumu, lai, turot rokās plakātu, protestētu pret Faluņgun vajāšanu. Mani arestēja, piekāva un aizveda uz Huansunjui milicijas iecirkni. Tur mani pratināja, draudēja un fiziski ietekmēja, bet es atteicos sadarboties ar miliciju. Nākamajā dienā mani aizveda uz Tiaņdzjiņas pilsētu un atbrīvoja.

2001. gada 5. novembrī mani atkal arestēja Vuhaņas pilsētas milicijas Iekšējās drošības nodaļas darbinieki par to, ka es izsūtīju vēstules, kurās skaidroju patiesību par Faluņgun.

Mani aizveda uz Vuhaņas pilsētas Otro aizturēšanas centru un vēlāk pārcēla uz Erdaopenas smadzeņu skalošanas centru Dzjanhaņas rajonā. Sešus mēnešus es biju spiests apmeklēt smadzeņu skalošanas sesijas. Kad es nebiju ar mieru atteikties no ticības Faluņgun, man neļāva gulēt un es biju spiests ilgstoši stāvēt ar seju pret sienu.

Pēc tam es tiku nosūtīts uz Hundzjadavaņas aizturēšanas centru Dzjanhaņas rajonā, kur, protestējot pret vajāšanu, es pieteicu bada streiku. Bada streika 18. dienā es tiku atbrīvots.

2003. gada janvārī es jau otro reizi devos uz Pekinu, lai apelētu par tiesībām praktizēt Faluņgun. Mani arestēja un nogādāja Dunfenas milicijas iecirknī.

Miliči mani spīdzināja un centās piespiest atklāt tiem manu vārdu un adresi. Es ar viņiem nesadarbojos, tāpēc viņi pieslēdza mani pie tīģera sola (1) un piekāva. Es tiku spīdzināts līdz pusnaktij. Viņi neļāva man gulēt un aizvērt acis.

Nākamajā dienā mani pārveda uz Fanšaņas milicijas pārvaldes Otro aizturēšanas centru. Es pieteicu bada streiku un daudzas reizes tiku pakļauts piespiedu barošanai, līdz barošana caurule bija pārklāta ar asinīm. Pēc 37 dienām mani izlaida. Miliči izsēdināja mani pie autoostas un aizbrauca.

2005. gada jūlijā Vuhaņas pilsētas milicijas pārvaldes un Iekšējās drošības nodaļas darbinieki mani arestēja jau ceturto reizi. Viņi konfiscēja manu datoru, printeri un citas personīgās mantas.

Mani ievietoja Vuhaņas pilsētas Otrajā ieslodzījuma centrā. Es pieteicu bada streiku, tādēļ tiku pakļauts brutālai piespiedu barošanai caur pirksta platuma cauruli, kas tika ievadīta caur nāsi.

Vēlāk mani aiz plaukstām un potītēm pieslēdza pie koka gultas un atstāja ar ievadītu barošanas cauruli. Es nevarēju pakustēties, tāpēc biju spiests nokārtot dabiskās vajadzības drēbēs. Tāda spīdzināšana turpinājās vairāk nekā 20 dienas. Pēc tam es tiku atbrīvots pret drošības naudu.

2005. gada decembrī miliči atkal centās mani arestēt, bet viņiem tas neizdevās.

2006. gada aprīlī Cjinmin svētku laikā, kad devos uz dzimto ciematu apmeklēt savu senču kapu, mani nelikumīgi arestēja. Vuhaņas pilsētas milicijas pārvaldes Iekšējās drošības nodaļas darbinieki aizveda mani uz Vuhaņas pilsētas Otro aizturēšanas centru, kur man tika noformēts apcietināšanas orderis.

2006. gada 7. aprīlī Vuhaņas pilsētas vidējās instances tiesā mani nelikumīgi tiesāja. Es atkal pieteicu bada streiku, lai protestētu pret nežēlīgu izturēšanos. Pēc vairāk nekā 20 dienām es tiku atbrīvots pret drošības naudu.

2006. gada 1. jūnijā Iekšējās drošības nodaļas un Vuhaņas pilsētas tiesas darbinieki nosūtīja man uz mājām tiesas dokumentu. Tas bija paziņojums par to, ka man ir piespriesti četri gadi cietumā. Lai izvairītos no turpmākas vajāšanas, es biju spiests pamest mājas.

2008. gadā „ofisa 610” un Iekšējās drošības nodaļas darbinieki izdarīja spiedienu uz maniem darba devējiem, pieprasot, lai mani atlaiž un ietur manu invaliditātes pabalstu, kā arī pabalstu, kas man bija piešķirts kā labākajam darbiniekam provincē. Man tika atņemti pilnīgi visi ienākumu avoti.

Pirms Pekinas Olimpiskajām spēlēm 2008. gadā Iekšējās drošības nodaļas darbinieki centās mani arestēt. Viņi veica kratīšanu visu manu tuvinieku un draugu mājās un arestēja vienu no maniem radiniekiem.

Es nolēmu uzrakstīt atmaskojošu rakstu par vajāšanām, ko esmu izcietis, un tas tika publicēts Minghui.org mājaslapā. Pēc tam milicija manu vārdu iekļāva vajāšanai pakļauto Faluņgun praktizētāju sarakstā. Es atkal aizbraucu no mājām, lai izvairītos no aresta.

Mani arestēja 2011. gada februārī, kad es lauku apvidū izplatīju informatīvos materiālus par Faluņgun, un aizveda uz vietējo aizturēšanas centru. Es nesadarbojos ar apsargiem un atteicos nosaukt savu vārdu un adresi. Protestējot pret arestu, es pieteicu bada streiku, un dažas dienas vēlāk es tiku izlaists.

Situācijas vēsture

1999. gadā Ķīnas komunistiskās partijas vadītājs Dzjan Dzemiņs, ignorējot citu Politbiroja pastāvīgās komitejas locekļu viedokli, uzsāka nežēlīgu vajāšanu pret Faluņgun.

Šo 16 gadus ilgo vajāšanu laikā bojā gājuši desmitiem tūkstoši Faluņgun praktizētāju. Vēl lielāks skaits praktizētāju par savu ticību tikuši spīdzināti vai pat nogalināti orgānu dēļ. Tieši Dzjan Dzemiņs ir atbildīgs par šo nežēlīgo vajāšanu uzsākšanu un turpināšanu.

1999. gada 10. jūnijā – tiešā viņa vadībā – Ķīnas komunistiskā partija izveidoja ārpus likuma ietvariem pastāvošu drošības orgānu „ofiss 610”. Īstenojot Dzjana direktīvu „nomelnot [Faluņgun praktizētāju] reputāciju, izputināt finansiāli un iznīcināt fiziski”, šīs organizācijas pilnvaras pārsniedz milicijas un tiesu sistēmas pilnvaras.

Tagad Ķīnas likumi ļauj pilsoņiem būt prasītājiem krimināllietās, un daudzi praktizētāji izmanto šīs tiesības, lai iesniegtu prasību pieteikumus pret bijušo diktatoru.

Paskaidrojumi:

1. „Tīģera sols” – ieslodzītajiem ar kopā sasietiem ceļiem liek sēdēt uz maza dzelzs sola, kas ir apmēram 20 cm augsts. Rokas tiek sasietas aiz muguras, bet dažreiz tiek novietotas uz ceļiem. Viņiem ilgstoši liek sēdēt taisni, skatīties taisni uz priekšu un nekustēties.

Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2017/1/16/161154.html