Ķīniešu arhitektūra – kosmoss miniatūrā

Mūsdienu arhitektūra ieduras debesīs, norādot uz tās dominējošo stāvokli pār mums, vienkārši cilvēkiem. Tā nevieno mūs ar debesīm, bet, šķiet, izaicina debesis uz cīņu.

Vairāku tūkstošu gadu laikā ķīnieši ir attīstījuši savu arhitektūras stilu. Balstoties uz daoisma un budisma principiem, tas atspoguļo ķīniešu izpratni par to, ka debesis, zeme un cilvēki ir cieši saistīti. Vēlāk šo stilu pārņēma arī Japāna, Koreja un liela daļa Āzijas.

Stūra tornis Aizliegtajā pilsētā Pekinā (CC BY-SA 3.0).

Harmonija starp debesīm un zemi

"Pārmaiņu grāmatā" (Džouji) un citos tekstos teikts, ka senās tautas rīkojās saskaņā ar debesu, zemes, dabas un gadalaiku likumiem. Daoistu filozofijas pamatā bija centrālais elements, kurš radījis debesis, zemi un cilvēkus.

Konfūcisma mācība atbilda harmonijas principam starp debesīm un zemi. Daba ir liels kosmoss, bet cilvēks ir mazs kosmoss. Kā dabai miniatūrā, cilvēkam ir jādzīvo un jārīkojas saskaņā ar dabas un kosmosa likumiem.

Šis tradicionālais skatījums attiecās uz visām ķīniešu dzīves jomām, tostarp arhitektūru. Ēkas atrašanās vieta un praktiskais pielietojums bija mazāk svarīgs par tās saskaņu ar dabu gan iekšpusē, gan ārpusē.

Ķīniešu arhitekti katrā celtnē iekļāva kosmosa elementus. No primitīvām alām un vienkāršām ēkām līdz sarežģītām būvēm – ķīniešu arhitektūrā vienmēr var atrast tajā iekļautos kosmosa elementus. Arhitektūra ļoti reālā veidā bija kosmosa miniatūra.

Punkti uz kompasa

Visa ķīniešu arhitektūra sākās ar punktiem uz kompasa – Ziemeļiem, Dienvidiem, Austrumiem un Rietumiem. Arhitekti izmantoja kartes, kuras astrologi jau iepriekš bija īpaši sagatavojuši. Atšķirībā no mūsdienu kartēm, Dienvidi bija augšā, Ziemeļi bija apakšā, Rietumi pa labi un Austrumi pa kreisi.

Ņemot vērā Ķīnas atrašanās vietu Ziemeļu puslodē, ķīnieši ticēja, ka patīkamais klimats – siltākas ziemas un patīkamās vēja brīzes vasarās – nāca no debesīm. Tāpēc Dienvidi bija atskaites punkts visām būvēm.

Parasti arhitekts izolēja sienas uz Ziemeļiem, Rietumiem un Austrumiem, bet ēkas ieeja bija vērsta uz Dienvidiem. Tas neļāva ziemeļu vējiem vai citiem nelabvēlīgiem apstākļiem ietekmēt temperatūru mājā.

Lai aizsargātos pret dažādām stihijām, uz māju jumtiem novietoja četru mītisku radību figūras, kā četrus galvenos punktus aizsargājošos garus. Melnais bruņurupucis tika novietots ziemeļpusē, sarkanais putns dienvidpusē, baltais tīģeris rietumu un zaļais pūķis austrumu pusē.

Jumta dakstiņi

Pirmie jumta dakstiņi tika izgatavoti no māla apmēram pirms 3000 gadiem. Vēlāk māju jumtus sedza ar ilang-ilang zaļās masas un māla-akmens maisījumu. Drīz jumti tika uzlaboti ar dažādu nokrāsu glazūrām un spīdumiem.

Jumta dakstiņus kopā saturēja naglas un tos bieži vien izrotāja ar dzīvnieku vai augu motīviem, kas bija paredzēti aizsardzībai pret dabas stihijām.

Imperatora mājoklim bija paredzēts īpašs dizains, piemēram krāšņi jumta dakstiņi dzeltenā krāsā, kurus vēl šodien var redzēt uz Pekinas Aizliegtās pilsētas ēku jumtiem. Jumta dakstiņi Pekinas Debesu templī ir zilā krāsā.

Koks – galvenais būvniecības materiāls

Koks bija galvenais būvniecības materiāls, kuru izmantoja ķīniešu arhitekti. Tas bija viegli iegūstams daudzajos Ķīnas mežos. Koksnei tika dota priekšroka kā dabiskam būvniecības materiālam, jo tas patīkami smaržoja celtnes iekšpusē. Arī tās šķiedras raksts un spīdums radīja mājā dabisku un dzīvu atmosfēru. Arhitektiem koks bija dzīvs būvmateriāls, kas elpoja, absorbēja un atvairīja mitrumu. Taču tam bija arī savi trūkumi, jo vairums māju viegli aizdegās.

Karkass

Ceļot māju, ķīniešu arhitekti vispirms uzbūvēja karkasu, jo tas deva celtniekiem vairākas priekšrocības. Pretstatā cietai konstrukcijai (no akmens), karkasa būvei ir sijas un balsti, kas pārnes smagumu uz noteiktiem slodzes punktiem. Šī būvniecības metode ļauj veidot plašas un atvērtas telpas.

Ķīniešu arhitektūra nodrošināja plūstošu pāreju uz apkārtējo vidi un patiesi saskaņoja cilvēkus ar viņu pasauli un debesīm.

Avots: https://www.theepochtimes.com/chinese-architecture-miniature-cosmos_1529839.html