Eiropas Parlamentā demonstrē dokumentālo filmu "Vēstule no Masaņdzja"

Dokumentālās filmas "Vēstule no Masaņdzja" demonstrācija Eiropas Parlamentā notika 4. decembrī. Pasākumu, kuru organizēja Eiropas Parlamenta deputāts no Čehijas Republikas Tomass Ždečovskis (Tomas Zdechovsky) apmeklēja starptautisko cilvēktiesību organizāciju, Apvienoto Nāciju Asociāciju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Filma ir dokumentāls stāsts par vēstuli, ko pirms vairākiem gadiem Oregonas iedzīvotāja Džūlija Keita atrada Kmart veikalā nopirktā Halovīna rotaļietu kastē. Tā bija nākusi no bēdīgi slavenās Masaņdzja darba nometnes Ķīnā. Vēstuli bija uzrakstījis spīdzināšanai pakļautais rotaļļietu izgatavotājs Suņ Ji . Suņ Ji "noziegums" bija tas, ka viņš praktizēja Faluņgun garīgo praksi, kuru Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) aizliedza 1999. gadā.

Suņ Ji un vēstule, ko viņš uzrakstīja Masaņdzja darba nometnē.

2018. gada 4. decembrī EP loceklis Tomass Ždečovskis organizēja filmas "Vēstule no Masaņdzja" demonstrāciju. Diskusijas dalībnieki (no kreisās uz labo): filmas režisors Leons Lī, EP loceklis Tomass Ždečovskis un organizācijas Human Rights Without Frontiers līdzdibinātājs un direktors Villijs Fotrē.

EP loceklis Tomass Ždečovskis: "Filma mums atklāj daudz precīzāku ainu Ķīnā"

Tomass Ždečovskis Eiropas Parlamentā pārstāv Čehijas Republiku. Savulaik viņa vectēvs bija ieslodzīts koncentrācijas nometnē, turpat arī tika nogalināti vairāki viņa ģimenes locekli. Tomass Ždečovskis bija redzējis filmu "Vēstule no Masaņdzja" jau agrāk, un organizēja šo pasākumu, lai palīdzētu cilvēkiem ieraudzīt situāciju Ķīnā daudz skaidrāk.

Viņš atzīmēja, ka filma spilgti un vispusīgi atklāj Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) pārvaldītās sabiedrības tumšo pusi un parāda, kā kompartija apspiež daudzus Ķīnas iedzīvotājus, jo īpaši tos, kuri praktizē Faluņgun un citas reliģijas.

Viņš teica, ka apbrīno Suņ Ji drosmi un viņu ļoti aizkustinājis tas, kā Suņ Ji sieva atbalstīja savu vajāšanai pakļauto vīru. Ždečovska kungs pastāstīja, ka viņu ļoti aizkustinājusi arī tā daļa, kur Suņ kungs tiekas ar amerikāņu sievieti (Džūliju Keitu), kura atrada viņa vēstuli Halovīna rotaļlietu kastē.

Tomass Ždečovskis bija viens no 2013. gada decembrī pieņemtās Eiropas Parlamenta rezolūcijas pret orgānu piespiedu izņemšanu Ķīnā iniciatoriem.

"Mums jāuzsāk ar Ķīnu atklāts dialogs par šīm problēmām. Viena no problēmām, kas joprojām pastāv, ir orgānu [piespiedu] izņemšana. Mēs nevaram pārtraukt mūsu atklātos dialogus. Mēs nevaram teikt, ka šī problēma neeksistē.

Es domāju, ka komunismam vairs nav nākotnes. Mēs to redzējām Eiropā. Postkomunistiskajās valstīs komunisma ietekme arvien vairāk un vairāk mazinās... Kad es redzu, ko viņi nodarījuši katoļiem, Faluņgun praktizētājiem un citām reliģiskām grupām – tas ir pilnīgi nepieņemami!"

Villijs Fotrē: "Mums ir jārīkojas, lai atmaskotu vajāšanas"

Organizācijas "Cilvēktiesības bez robežām" (Human Rights Without Frontiers) līdzdibinātājs un direktors Villijs Fotrē (Willy Fautré) teica, ka filma bijusi ļoti aizkustinoša. Viņš norādīja, ka šāda informācija būtu jāatspoguļo daudz plašākā mērogā.

"Es uzskatu, ka ir svarīgi stāstīt par realitāti Ķīnā šādā institūcijā, kur tiek pārstāvētas 28 dalībvalstis, apkopot informāciju, kurai mēs vēlamies pievērst uzmanību, un padarīt to redzamāku, jo noteikti jāveic pasākumi, lai mēģinātu atrisināt šo ar represijām un diktatorisko režīmu saistīto problēmu Ķīnā."

Apvienoto Nāciju Asociācijas biedrs: "Teikt "nē" vajāšanai"

Kurts Nilsens (Kurt Nielsen) ir Apvienoto Nāciju Dānijas Asociācijas biedrs. Viņš bija ieradies uz konferenci pilsētā un izmantoja iespēju noskatīties filmu. Viņš pastāstīja, ka pirms šī pasākuma zinājis par Faluņgun pavisam nedaudz. Viņu ļoti aizkustināja Suņ Ji ticības spēks.

"Man patika filma, bet tas ir briesmīgs stāsts! Mums ir jārunā, jo mums ir sirdsapziņa. Cilvēktiesības Eiropā ir ļoti nozīmīgas," teica Nilsena kungs. "Eiropas Padomē mums ir Cilvēktiesību tiesa. Eiropas pilsoņi var iesūdzēt tiesā valdības, kas pārkāpj šos noteikumus."

Nilsena kungs sacīja, ka pastāstīs šo stāstu cilvēkiem savā dzimtajā pilsētā un asociācijās, ar kurām viņš ir saistīts.

Avots: “Letter from Masanjia” Screened at European Parliament