Francijas likumdevēji pauž satraukumu par orgānu piespiedu izņemšanu Ķīnā

Forumā par godu Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 70. gadadienai, kas 16. novembrī notika Francijas Senātā, Francijas likumdevēju uzmanību piesaistīja prezentācija par orgānu piespiedu izņemšanu Ķīnā.

Francijas Senātā notiek forums, veltīts Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 70. gadadienai.

Forumu organizēja senators Andrē Gatolā (André Gattolin) kopā ar Cilvēktiesību aizsardzības asociāciju. Pasākumā uzstājās vēstnieks cilvēktiesību jautājumos Fransuā Krokets (François Croquette), kurš pārstāvēja Francijas Ārlietu ministriju, kā arī daudzu citu organizāciju pārstāvji.

Dr. Aleksī Ženā (Alexis Gennin), neirozinātnieks un nevalstiskās organizācijas "Ārsti pret orgānu piespiedu izņemšanu" (Doctors Against Forced Organ Harvestin, DAFOH) zinātniskais konsultants pastāstīja par metodēm, ko izmeklētāji izmantoja, lai savāktu pierādījumus apgalvojumiem par orgānu piespiedu izņemšanu Ķīnā.

Aleksī Ženā (pa kreisi), Marī-Fransuāza Lampertī (Marie-Françoise Lamperti) (vidū), Cilvēktiesību aizsardzības asociācijas prezidents un senators Andrē Gatolā (pa labi).

Dr. Ženā pastāstīja, ka plašā mērogā notiekošo orgānu izņemšanu Faluņgun praktizētājiem, kristiešiem un tibetiešiem ir apstiprinājušas vairākas neatkarīgas starptautiskas izmeklēšanas.

Viņš norādīja, ka deviņdesmitajos gados Ķīnā tika veiktas tikai 300 līdz 600 orgānu transplantācijas operācijas gadā. 1999. gadā tika uzsākta Faluņgun vajāšana, un 2000. gadā Ķīnā tika veikts jau 3000 šādu operāciju. 2001. gadā šis skaitlis sasniedza 10 000, bet 2001. gadā – 30 000. Taču pēc tam, kad 2007. gadā šajās operācijās iesaistīta ķirurga sieva liecināja par sava vīra pastrādātajiem noziegumiem, Ķīnas valdība dzēsa datus par orgānu transplantācijas operācijām.

Dr. Ženā pastāstīja arī par izmeklēšanu, ko veikuši divi ievērojami kanādieši – cilvēktiesību advokāts Deivids Matass un bijušais parlamenta loceklis Deivids Kilgors. Viņi atklāja, ka orgāna gaidīšanas laiks Ķīnā ir aptuveni trīs nedēļas, kas ir krietni mazāk nekā valstīs ar noregulētām orgānu ziedošanas sistēmām. Ķīnā šādas sistēmas nav, un vairākas Ķīnas slimnīcas izmeklētājiem ir atzinušas, ka viņu izmantotie orgāni ir iegūti no Faluņgun praktizētājiem.

Ķīna apgalvo, ka orgāni tiek iegūti no ieslodzītajiem, kas notiesāti uz nāvi, taču Dr. Ženā paskaidroja, ka uz nāvi notiesāto skaits Ķīnā nesakrīt ar transplantācijas operāciju skaitu.

Viņš uzskata, ka šajā situācijā Francijai nevajadzētu klusēt, jo pēdējo divdesmit gadu laikā Francijā tikuši apmācīti daudzi orgānu transplantācijas ķirurgi no Ķīnas. Viņš norādīja, ka Francijā cilvēki orgānu gaida trīs līdz piecus gadus. Katru gadu no gaidītāju saraksta tiek svītroti 300 pacienti, taču Francijā viņiem transplantācijas operācija netika veikta, un viņi nebija arī nomiruši. Viņš teica – nepieciešams runāt par likumu mainīšanu, lai neļautu Francijas pilsoņiem doties uz Ķīnu un neapzināti piedalīties šajos noziegumos.

Noklausījies Dr. Ženā teikto, senators Andrē Gatolā paziņoja, ka orgānu piespiedu izņemšana Ķīnā ir genocīds. Viņš sacīja, ka šis jautājums uztrauc daudzu valstu parlamentus, tostarp arī Francijas un Itālijas valdības. Viņš norādīja, ka likumdevējiem būtu jāpalīdz izstrādāt tiesību aktus, kas nodrošinātu to, ka pilsoņi neiesaistās nelikumīgajā orgānu transplantātu tirdzniecībā Ķīnā.

Francijas Ārlietu ministrijas vēstnieks cilvēktiesību jautājumos Fransuā Krokets.

Francijas Ārlietu ministrijas vēstnieks cilvēktiesību jautājumos Fransuā Krokets intervijā pēc foruma teica – lai gan daudzi cerēja, ka Ķīnas dalība vairākās starptautiskās organizācijās varētu pozitīvi ietekmēt cilvēktiesību situāciju valstī, tas tomēr nav noticis.

Jautāts par Faluņgun vajāšanu, Kroketa kungs teica, ka sarunās ar Ķīnu Francija vairākkārt izvirzījusi apspriešanai šo jautājumu, cerībā, ka Ķīnas valdība cienīs ticības brīvību, tostarp Faluņgun praktizētāju tiesības. Viņš teica, ka Francija nav vienīgā valsts, kas mēģinājusi apspriest vajāšanu ar Ķīnu; daudzas citas valstis ir darījušas to pašu, kas ir ļoti nozīmīgi.

Sam Reinsi, politiķis no Kambodžas.

Politiķis no Kambodžas Sam Reinsi (Sam Rainsy) teica, ka taisnīgums nekad neuzvarēs, ja patiesība netiks atklāta. "Ja mēs sekojam patiesībai un taisnīgumam, mēs nedrīkstam aizmirst upurus." Attiecībā uz Faluņgun vajāšanu viņš sacīja: "Cilvēkiem vajadzētu cienīt ticības brīvību. Ticība un meditācija palīdz mums paaugstināt sevi, pilnveidot sevi un kļūt par labākiem cilvēkiem."

Tiesnesis Žans Fransuā Zmirū.

Tiesnesis Žans Fransuā Zmirū (Jean-François Zmirou) pastāstīja par Faluņgun praktizētāju iesniegtajām prasībām pret bijušo Ķīnas komunistiskās partijas līderi Dzjan Dzemiņu, kurš uzsāka Faluņgun vajāšanu. Viņš teica, ka šie prasību pieteikumi liecina par to, ka cilvēki vēlas kaut ko darīt, lai izbeigtu vajāšanu, piebilstot, ka prasību pieteikumus var iesniegt arī Francijā.

Gijs Orānčs.

Gijs Orānčs (Guy Aurenche) no kristiešu organizācijas pret spīdzināšanu ACAT (Action des Chrétiens pour l’Abolition de la Torture) piedāvāja trīs veidus, kā palīdzēt reliģiskajām grupām, kas Ķīnā tiek vajātas – informēt par šo grupu pastāvēšanu; izskaidrot šos faktus politiķiem, lai viņi sāktu rīkoties, un pieprasīt, lai Ķīnas valdība ievēro attiecīgos likumus un līgumus. "Mums vajadzētu pateikt Ķīnas valdībai, lai tā ievēro līgumus, ko pati parakstījusi," viņš teica.

Avots: French Lawmakers Express Concern About Forced Organ Harvesting in China