Toronto: filma "Vēstule no Masaņdzja" par Ķīnas piespiedu darba nometni tiek demonstrēta dokumentālo filmu festivālā

Dokumentālā filma par piespiedu darba nometni Ķīnā "Vēstule no Masaņdzja" 2018. gada 27. aprīlī tika demonstrēta 25. Kanādas starptautisko dokumentālo filmu festivālā Hot Docs, kas ir lielākais šāda veida pasākums Ziemeļamerikā. Pēc filmas noskatīšanās, skatītāji sniedza daudz pozitīvu atsauksmju.

Festivāls sākās 26. aprīlī un noslēdzās 6. maijā. No vairāk nekā 3 000 dokumentālajām lentēm žūrija izvēlējās 246 filmas. "Vēstule no Masaņdzja" tika demonstrēta 27. un 29. aprīlī, un vēlreiz tika parādīta skatītājiem 4. maijā.

Skatītāji aplaudē filmai "Vēstule no Masaņdzja" Hot Docs festivālā Toronto.

Vēstule, kas šķērsojusi okeānu

Vēstule, paslēpta Ķīnā izgatavotā halovīna svētku rotājumā, tika atrasta Oregonā 2012. gadā.

Vēstule sākas ar vārdiem:

"Godātais: Ja esat iegādājies šo produktu, lūdzu jūs pārsūtīt šo vēstuli Pasaules Cilvēktiesību organizācijai. Tūkstošiem cilvēku, kas atrodas šeit un pakļauti vajāšanai no Ķīnas komunistiskās partijas valdības puses būs pateicīgi un atcerēsies jūs uz visiem laikiem."

Šī vēstule izkrita, kad Oregonas iedzīvotāja Džūlija Keita (Julie Keith) izsaiņoja 2012. gada oktobrī veikalā nopirkto halovīna rotaļlietu. Pēc tam, kad viņa bija ievietojusi vēstules fotogrāfiju sociālajos mēdijos, tā tika pārpublicēta vietējā laikrakstā, par to ziņoja CNN, New York Times un citas ziņu aģentūras. Izmeklēšanu uzsāka arī ASV Imigrācijas un muitas dienests un Iekšzemes drošības departaments.

Vēstules autors bija Faluņgun praktizētājs Suņ Ji, kas bija ieslodzīts Masaņdzja piespiedu darba nometnē. Suņ Ji ne tikai pārcieta ilgstošu un nežēlīgu spīdzināšanu, viņš bija spiests strādāt vergu darbu vidēji 20 stundas dienā. Izgatavojot halovīna rotaļlietas, viņš riskēja ar savu dzīvību un slepus ievietoja ieslodzīto izgatavotajās precēs vairāk nekā 20 šādu vēstuļu. Rotaļlietas tika nosūtītas uz Savienotajām Valstīm, un vienu no tām iegādājās Keita.

Suņ Ji, kas atradās ieslodzījumā Masaņdzja nometnē savas ticības dēļ, uzrakstīja vairāk nekā 20 šādu vēstuļu.

Džūlijai Keitai izdevās uzmeklēt Suņ Ji un parādīt viņam atrasto vēstuli.

Filmas režisors un producents, Pībodija balvas laureāts Leons Lī (Leon Lee) atrada Suņ Ji un uzklausīja viņa stāstu par ieslodzījumā piedzīvoto. Noskaidrojis, ka Suņ Ji ir inženieris, kas par ticību Faluņgun, nelikumīgi ieslodzīts darba nometnē, Lī nolēma uzņemt dokumentālo filmu par šo tēmu.

Videomateriāls slepeni tika filmēts Ķīnā, kur Suņ Ji izdevās dokumentēt savu dzīvi, atrodoties ciešā milicijas uzraudzībā. Viņš apmeklēja arī tos, kas tika ieslodzīti Masaņdzja darba nometnē vēl pirms viņa. Balstoties uz Suņ Ji sniegto informāciju un zīmējumiem, filmā izmantota arī animācija, lai parādītu nežēlību, kādai viņš tika pakļauts darba nometnē.

Filmas režisors un producents Leons Lī un Keita filmu festivālā.

Filma, kurā ielikta sirds un dvēsele

"Suņ Ji nav profesionāls režisors. Citi veido filmas ar tehnikas palīdzību, kamēr Suņ Ji tajā ieliek sirdi un dvēseli," paskaidro Lī. Viņš un viņa komanda ne tikai ieguva no Suņa kunga pirmavota materiālus un informāciju, bet arī tika pastāvīgi iedrošināti un motivēti no viņa puses. "Reizēm mēs bijām apjukuši un nezinājām, ko tālāk darīt. Suņ Ji vienmēr saglabāja optimismu, sakot mums, ka viss būs labi. Tad viņam radās kāda ideja, un viņš sāka pie tās strādāt. Mēs esam viņam parādā par viņa drosmi, neatlaidību un optimismu."

Daudz pūļu tika pielikts, lai parādītu spīdzināšanu, ko Suņ Ji pārcieta darba nometnē. "Mēs izmantojām animāciju, lai attēlotu spīdzināšanas metodes. Gan zīmējumus, gan skices veidoja pats Suņ Ji. Mēs redzējām, ka zīmējot viņš ir ļoti mierīgs, viņš nevēlējās radīt šausminošus attēlus. Drīzāk viņš vienkārši vēlējās parādīt, kas noticis. Mēs pārveidojām viņa skices animācijā, lai padarītu tās reālākas un dzīvākas."

Suņa kungs intervēja arī citus vajāšanā iesaistītos. "Viņš tika ārkārtīgi smagi cietis, tomēr spēja par to runāt mierīgi, bez aizvainojuma. Caur viņa mieru, mēs varējām sajust viņa pacietību," Lī piebilst. Viņš sacīja, ka Suņ Ji ir piedevis tiem, kas viņu vajāja un spīdzināja. Tas atstāja iespaidu uz šiem cilvēkiem, un divi no viņiem sniedza liecības dokumentālajai filmai.

"Liekas, ka Suņ Ji ir ļoti mierīgs un kluss, bet aiz tā visa ir ļoti liels garīgais spēks," stāsta Li. "Es domāju, ka tas un viņa ticība lieliski apvienojas. Kā jau viņš filmā minēja, savas ticības dēļ viņš ir gatavs atteikties no daudzām lietām. Viņš ne tikai tā saka, bet arī dara."

Filmas veidošanas laikā Ķīnā Suņ Ji atkal tika arestēts. Viņam izdevās izlidot uz Indonēziju, kur bija iespēja tikties ar Lī un Keitu. Zinādams, ka Keita veikusi garu ceļojumu, lai tiktos ar viņu, Suņ Ji neskatoties uz slikto finansiālo situāciju, nopirka viņai ziedus.

Labestības spēks

Pirmo reizi lielākais dokumentālo filmu festivāls Ziemeļamerikā Hot Docs notika 1993. gadā, un katru gadu tas pulcē vienkopus vairāk nekā 200 000 apmeklētāju un kritiķu.

Dziļu iespaidu filma atstāja uz Šeinu Smitu (Shane Smith), festivāla Hot Docs programmas direktoru. Viņš atzīmēja, ka "Vēstule no Masaņdzja" patiešām parādījusi labestības spēku.

Kinorežisore Mariama Zeidi (Mariam Zaidi), kas arī piedalījās festivāla organizēšanā, atzīmēja, ka noskatījusies filmu ļoti uzmanīgi, un tā viņu pilnībā pārņēmusi savā varā. Redzot, kas Ķīnā notiek ar sirdsapziņas gūstekņiem, viņa bija satriekta.

Skatītāju atsauksmes

Grāmatvedis Džeisons Dons (Jason Donn) teica, ka šī bijusi labākā filma, ko viņš redzējis daudzu gadu laikā, tā palīdzējusi viņam ieraudzīt patieso Ķīnu.

Daudzi skatītāji atzīmēja, ka filma viņus saviļņojusi ne tikai tādēļ, ka tajā parādīts, ko Suņ Ji nācās pārciest savas ticības dēļ, bet arī tādēļ, ka viņam bija drosme to nofilmēt un parādīt atklātībā. Viņi teica, ka Suņ Ji iekšējais miers un spēja piedot viņus patiešām aizkustināja. Vairāki skatītāji izteica cerību, ka Suņ Ji un citi būs drošībā, un ka apspiešana Ķīnā drīz beigsies.

Būvuzņēmējs Di Menards (Des Maynard) teica, ka šī ir ļoti svarīga filma. "Cilvēkiem tā jāredz. Es ceru, ka arī plašsaziņas līdzekļos par to tiks runāts vairāk," viņš piebilst. Menarda kungs pastāstīja, ka viņam bijuši darījumi ar Ķīnu, bet viņš nav zinājis, cik nopietnas problēmas tur pastāv. Tagad viņš zina, ka patiesā situācija ir daudz ļaunāka, nekā viņam šķitis. "Es domāju par to, kā mēs varētu palīdzēt," viņš teica. "Faluņgun dod veselību un mieru. Vajāšana ir pilnīgi nepareiza."

Režisore Erina Kjokdila (Erin Kökdil) noskatījās filmas reklāmas rullīti, un pēc tam arī pašu filmu. "No reklāmas rullīša es nospriedu, ka filmai būs laimīgas beigas, tas ir, ka Suņ Ji atkal būs kopā ar ģimeni. Acīmredzot komunisttiskā partija ir mainījusi visu," viņa teica.

Braiens no Toronto, kurš veic pētījumus onkoloģijā, sacīja, ka filma ļāva viņam paskatīties uz Ķīnu no citas perspektīvas. "Man šķiet, ka mūsu izpratne par Ķīnu līdzinās akla cilvēka priekšstatam par ziloni — kopējo ainu iztēloties ir diezgan grūti." Viņš sacīja, ka šī dokumentālā filma ir nepārspējama un spēcīga. Viņu pārsteidza tas, ka vēstulei piemitis tik milzīgs spēks ietekmēt notiekošo un, gluži kā katalizators, tā palīdzējusi izbeigt darba nometņu sistēmas pastāvēšanu Ķīnā.

Viņa draudzene Ha-Doana, kas ir uzņēmuma menedžere, pirms dažiem gadiem bija lasījusi par halovīna rotaļlietā atrasto vēstuli. No filmas viņa uzzināja kādu spīdzināšanu Suņ Ji nācies izciest Masaņdzja piespiedu darba nometnē, un kā viņš, par spīti visam, spējis saglabāt pozitīvu attieksmi pret dzīvi.

Meitene atzīmēja, ka viņu dziļi aizkustinājis vēstulē rakstītais. "Viņš [Suņ] ir godīgs un labestīgs, un šķiet, ka viņam nav nekādu negatīvu domu."

Avots: Toronto: Letter from Masanjia on Chinese Forced Labor Camp Screened at Documentary Film Festival