Plašsaziņas līdzekļi atmasko Ķīnas režīma izdarīto spiedienu uz Faluņgun Kanādā

Laikraksta National Post 2018. gada 5. janvāra numurā publicēts raksts „Nepārkāpt robežu: konfidenciāls ziņojums atklāj, kā Ķīnas amatpersonas izdara spiedienu uz cilvēktiesību aktīvistiem Kanādā”. Rakstā runāts par to, kā Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) izmanto savus ārvalstu aģentus, lai iebiedētu Kanādas cilvēktiesību aktīvistus, disidentus un jo īpaši Faluņgun praktizētājus.

Rakstā minēts piemērs, kad ĶKP centās iebaidīt Kanādas aktīvistu, par ko tiek runāts konfidenciālā ziņojumā, ko federālajai valdībai iesniedza Kanādas Amnesty International vadītā koalīcija. Ziņojumā uzskaitīti konkrēti spiediena izdarīšanas gadījumi, sākot ar digitālās dezinformācijas kampaņām un beidzot ar tiešiem draudiem.

„Šeit nav runa par nejaušību vai atsevišķiem gadījumiem,” saka Kanādas Amnesty International ģenerālsekretārs Alekss Neve. Amnesty International ir viena no organizācijām, kas kopā ar citu ķīniešu reliģisko, cilvēktiesību un etnisko minoritāšu grupu pārstāvjiem iesniedza šo ziņojumu. „Šeit vērojama konsekvence... satraucošs piemērs tam, kā ārvalstu valdība Kanādā ļoti aktīvi pielieto metodes, kas apdraud cilvēktiesības.”

Rakstā norādīts, ka Faluņgun ir viena no tām nedaudzajām grupām, kas neraugoties uz iebiedēšanu, turpina par to runāt. Vēl pagājušajā mēnesī parlamenta locekļiem uz e-pastu tika nosūtītas vēstules ar nepatiesu informāciju par Faluņgun. Šajās vēstulēs tika arī apgalvots, ka uz Faluņgun grupas plakātiem tikuši attēloti parlamenta locekļi, piemēram, Liberāļu partijas pārstāve Džūdija Sgro.

„Šīs e-pasta vēstules bijušas it kā no Faluņgun praktizētājiem, bet saskaņā ar [Faluņgun grupas] koordinatores Greisas Volensakas teikto, tām vēstulēm nav nekāda sakara ar šo grupu, un šeit skaidri atbalsojas Pekinas propagandas kampaņa pret to... Kad pirms dažiem gadiem sāka pienākt šādas viltus e-pasta vēstules, saka Volensaka, nav bijis grūti izsekot to nosūtītājus Ķīnā. Tagad tos izsekot ir grūtāk, un daži politiķi pat nenojauš, ka tās nav no Faluņgun.”

Raksta autori izskaidro arī Faluņgun vajāšanu priekšvēsturi: „Uzskatot to par draudu komunistiskās partijas kontroles saglabāšanai, 1999. gadā Ķīnā Faluņgun tika aizliegts, un tiek apgalvots, ka kopš tā laika neskaitāmi praktizētāji tikuši ieslodzīti, spīdzināti un nogalināti... Kanādas eksperti apraksta Faluņgun, kā jaunu, brīvi organizētu reliģiju, kurā uzsvars tiek likts uz meditāciju un dziļi morālu mācību.”
„Tas patiešām ir mēģinājums diskreditēt Faluņgun sekotājus,” atzīmē Sgro kundze, kas vada parlamentāro grupu „Faluņgun draugi” (un turpina saņemt e-pastus).

„Pēdējos desmit gadus vai arī vairāk, pilsētu padomju locekļi, mēri un citi politiķi, protams, ir centušies atcelt Faluņgun piemiņas pasākumus vai protesta akcijas, un bieži vien tas ir noticis vietējā Ķīnas konsulāta spiediena rezultātā. Piemēram, 2006. gadā bijušais Vankūveras mērs publiski pavēlēja grupai pārtraukt protesta akciju pie vietējā konsulāta …”

Rakstā stāstīts arī par gadījumu ar bijušo „Mis Pasaule” pārstāvi no Kanādas Anastasiju Liņu. „Pēc tam, kad viņa pastāstīja Kanādas mēdijiem par Faluņgun apspiešanu Ķīnā, viņai tika liegta iespēja piedalīties 2015. gada konkursā „Mis Pasaule”, kas notika Saņjā, bet viņas tēvs, kas joprojām dzīvo Ķīnā, vairākkārt tika iebiedēts no milicijas darbinieku puses. Laikrakstam National Post Liņa arī atklāja, ka cilvēks, kurš sponsorēja viņas dalību konkursā (ķīniešu izcelsmes kanādietis, apģērbu veikala īpašnieks Toronto) pārtrauca viņu atbalstīt pēc tam, kad bija saņēmis brīdinājuma vēstuli no vietējā konsulāta.”

Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2018/1/13/167579.html