Četrus gadus pēc sievietes nāves Hunaņas milicijas iecirknī viņas dēls saņem kompensāciju

Kad 47 gadus vecā Sjui Čeņšena pamodās 2012. gada 16. maija rītā, nevienam pat prātā nevarēja ienākt, ka šī būs pēdējā diena viņas dzīvē.

18. maijā viņas bijušajam vīram Janam no milicijas pienāca paziņojums par to, ka pirms divām dienām Sjujas kundze ir mirusi. Uzzinājis par traģēdiju, viņas dēls Jan Sjuidzjuņs, kas tolaik mācījās koledžā, atbrauca uz mājām.

Apbedīšanas birojā Sjuidzjuņs ieraudzīja, ka viņa reiz veselās un skaistās mātes vietā guļ auksts un sastindzis ķermenis. Cauri baltajiem tvaikiem, kas cēlās no saldējamās iekārtas, viņš redzēja, ka mātes acis joprojām ir atvērtas.

Bēdu mākts Sjuidzjuņs deva sev solījumu atklāt mātes netaisnīgās nāves cēloņus, un uzsāka taisnības meklējumus savas mātes dēļ, kura pēc vairākiem arestiem dēļ savas ticības Faluņgun, tik pēkšņi bija zaudējusi dzīvību.

47 gadus vecā Sjui Čeņšena, kas tika arestēta 2012. gada 16. maijā.

Aresta dienā mirušās Sjui Čeņšenas kundzes mirstīgās atliekas.

Daudzas reizes arestēta savas ticības dēļ

Tāpat kā daudziem citiem Faluņgun praktizētājiem Ķīnā, arī Sjujas kundzei nācās smagi ciest par to, ka nevēlējās atteikties no garīgās prakses, kuru 1999. gadā komunistiskais režīms nelikumīgi aizliedza.

2000. gadā Sjujas kundzi aizturēja Čeņdžou pilsētas milicija par to, ka viņa vērsās pie valdības amatpersonām, lai aizstāvētu Faluņgun. Tam sekoja ieslodzījums un naudas sods. Gadu vēlāk viņa tika nogādāta Beihu rajona partijas skolas smadzeņu skalošanas centrā.

2005. gada martā vietējais „ofiss 610” deva rīkojumu Sjujas kundzes darba devējam – Čeņdžou tabakas fabrikai – vēlreiz nosūtīt viņu uz smadzeņu skalošanu. Lai paglābtos no vajāšanas, Sjujas kundze bija spiesta atstāt savas mājas un pārcelties uz citu pilsētu. Pēc mēneša atgriežoties mājās, viņa atklāja, ka ir atlaista no darba [ne jau tāpēc, ka viņas nebija darbā, tas bija vajāšanu rezultāts].

Par to, ka izplatīja Faluņgun informatīvos bukletus, Sjujas kundze tika ieslodzīta vēl uz 15 dienām. Pēc viņas atbrīvošanas „ofiss 610” lika milicijai viņu atkal apcietināt. Nespēdami atrast Sjujas kundzi, milicijas darbinieki ievietoja viņu meklējamo personu sarakstā.

2008. gada augustā miliči arestēja Sjujas kundzi, kad viņa atjaunoja savu identifikācijas karti Susjaņas rajona milicijas iecirknī. Varas pārstāvji ieslodzīja viņu uz vairākiem mēnešiem un gatavojās nosūtīt uz piespiedu darba nometni. Baimalunas darba nometnē atteicās viņu uzņemt, un Sjujas kundze atgriezās mājās.

Kad 2011. gada jūnijā Sjujas kundze brauca vilcienā no Guandžou uz Čeņdžou, biļešu pārbaudes laikā kontrolieris atklāja, ka viņai nav identifikācijas kartes. Pārbaudījis viņas somas saturu, kontrolieris atrada tajā Faluņgun grāmatu un dažus Faluņgun bukletus. Varas pārstāvji Sjujas kundzi arestēja un izdarīja kratīšanu viņas mājās. Lai protestētu pret šādu patvaļu, Sjujas kundze pieteica bada streiku, kurš ilga 45 dienas, līdz viņa tika atbrīvota. Amatpersonas divreiz centās nosūtīt viņu Baimalunas darba nometni, taču abas reizes viņa tika atgādāta atpakaļ sliktā veselības stāvokļa dēļ.

Galu galā Sjujas kundzes vīrs vairs nespēja paciest nepārtraukto spiedienu no varas iestāžu puses un izšķīrās no viņas.

Nopratināšana un nāve

Sjujas kundze tika arestēta 10 no rīta, kad viņa gāja garām Dundzjaņdidzjinas viesnīcai Čeņdžou pilsētā. Drošības dienesta veiktajā video ierakstā Sjuijas kundzes dēls redzēja, kā piebrauc miliči no Žeņmiņsjilu milicijas iecirkņa un iegrūž viņa māti milicijas mašīnā.

Milicijas iecirknī Sjujas kundzei pirms nopratināšanas saslēdza rokas aiz muguras un pieķēdēja tās pie metāla krēsla. Nopratināšana ilga 12 stundas, kuru laikā viņa nedrīkstēja ne ēst, ne dzert, ne arī apmeklēt labierīcības. Aptuveni 10 vakarā Sjujas kundzei paziņoja, ka viņa tiks ieslodzīta uz 10 dienām.

Video ieraksti liecina, ka trīs amatpersonas iesēdināja viņu milicijas mašīnā, kas pulksten 22:39 aizbrauca no milicijas iecirkņa. Pulksten 23:15 ārsts netālu esošajā Čeņdžou Pirmajā slimnīcā konstatēja Sjujas kundzes nāvi.

Atsakās veikt autopsiju

Saskaņā ar Sjuidzjuņa un citu ģimenes locekļu teikto, Sjujas kundzes seja bijusi stipri sasista. Tuvinieki pieprasīja veikt autopsiju, taču viņu prasību noraidīja.

21. maijā Čeņdžou Politisko un juridisko lietu komitejas locekļi, „ofisa 610” un milicijas pārstāvji tikās ar Sjujas kundzes ģimenes locekļiem. Šajā tikšanās reizē, kā arī turpmāko 10 tikšanās reižu laikā, varas pārstāvji centās izvairīties no atbildības un draudēja Sjujas tuviniekiem.

Kad ģimene turpināja neatlaidīgi pieprasīt autopsiju, viņi saskārās ar vēl lielāku pretestību un spiedienu no varas pārstāvju puses, tai skaitā no Politisko un juridisko lietu komitejas, prokuratūras, tiesas un milicijas. Ģimenes nolīgtais advokāts Tana kungs bija sašutis: „Tas ir nelikumīgi, ka milicija, prokuratūra un tiesa iejaucas, lai traucētu izmeklēšanai!”

Turklāt, attiecīgās amatpersonas neļāva ģimenei nolīgt neatkarīgu mediķi autopsijas veikšanai, un neļāva Sjujas kundzes vecākajam brālim palīdzēt šajā lietā, piedraudot tam ar atlaišanu no darba.
Tomēr ģimene joprojām neatkāpās un atteicās parakstīt dokumentu par piekrišanu kremēšanai.

Sabiedrības reakcija

Sjujas kundzes pēkšņā nāve milicjas iecirknī piesaistīja arī sabiedrības uzmanību. Daudzi cilvēki bija satriekti to uzzinot, un aicināja veikt izmeklēšanu.

Sjujas kundzes kaimiņš sazinājās ar vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, mudinot viņus uzrakstīt par šo notikumu. Laikraksta Hunan Metropolitan redaktors uz to atbildēja: „Mēs nevaram sūtīt reportierus iepazīties ar šo lietu, jo tā saistīta ar Faluņgun. Pat ja mēs par to uzrakstītu, raksts netiktu publicēts.”

Čeņdžou pilsētā cilvēki lasa par Sjujas kundzes nāvi.

Drīz pēc šī notikuma Čeņdžou ielās parādījās daudzi plakāti ar informāciju par notikušo un aicinājumu veikt neatkarīgu autopsiju. Reģionā izplatījās arī brošūras un teksta īsziņas.

Daudzi cilvēki apstājās, lai izlasītu šos plakātus. Kāds cilvēks teica: „Šajā sabiedrībā valda haoss. Faluņgun praktizētāji ir nevainīgi cilvēki, un viņiem pienākas ticības brīvība. Komunistiskā partija ir ļauna, ja nogalina šādus cilvēkus.”

Valsts izmaksā kompensāciju četrus gadus pēc nāves

Sjujas kundzes mirstīgās atliekas tika turētas Čeņdžou apbedīšanas birojā.

2014. gada 26. augustā Sjujas kundzes dēls Sjuidzjuņs pieprasīja no Beihu milicijas pārvaldes valsts kompensāciju. 24. oktobrī viņš saņēma paziņojumu, ka viņa prasība ir noraidīta. Tad Sjuidzjuņs iesniedza prasību Beihu tiesā. Prasībā tika teikts: „Manai mātei bija laba veselība. Atbildētāji ir atbildīgi par viņas pēkšņo nāvi pēc apcietināšanas un nopratināšanas.”

Visbeidzot, 2016. gada 19. decembrī, Beihu tiesā tika panākta vienošanās. Sjujas kundzes dēlam tika piešķirta kompensācija 325 000 juaņu apmērā. Piecu dienu laikā Sjujas kundzes ķermenis tika kremēts.

Avots: Four Years After Her Death in Police Custody, Hunan Woman's Son Granted Compensation