Galvenie fakti par Faluņ Dafa vajāšanu Ķīnā

1992. gada maijā Skolotājs Li Hundži sāka iepazīstināt ar Faluņ Dafa, zināmu arī kā Faluņgun, plašu sabiedrību. Līdz tam paaudžu paaudzēs šo mācību Skolotājs nodeva tālāk tikai vienam vienīgam skolniekam. Pateicoties prakses labvēlīgajai ietekmei uz cilvēka fizisko un garīgo pašsajūtu, tā strauji izplatījās sabiedrībā no sirds uz sirdi. Nepilnu desmit gadu laikā praktizētāju skaits jau bija ~70–100 miljoni cilvēku.

Kolektīva vingrojumu izpildīšana Guandžou.

Sākotnēji Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) ļoti atbalstīja Faluņ Dafa. Taču, laikam ejot, tā laika ĶKP līderi Dzjan Dzemiņu sāka pārņemt bailes zaudēt ideoloģisko kontroli pār tik daudziem cilvēkiem, un viņš apskauda prakses lielo popularitāti un cilvēku pausto cieņu Li Hundži kungam.

Pamazām sāka notikt dažādi incidenti , vērsti pret Faluņ Dafa un tā sekotājiem. Piemēram, presē tika publicēta apmelojoša informācija; atsevišķās vietās praktizētāji tika nepamatoti arestēti un piekauti, parādījās aizliegums publicēt Faluņ Dafa grāmatas u.tml.

1999. gada aprīļa notikumi

Plašu rezonansi guva notikumi 1999. gada aprīlī. Milicijas darbinieki 23. un 24. aprīlī Tiaņdzjiņas pilsētā arestēja desmitiem Faluņgun praktizētāju, kas bija sapulcējušies pie žurnāla redakcijas ēkas, lai apspriestos par pieļautajām kļūdām nesen publicētajā rakstā, kurā tika uzbrukts Faluņgun. Kad informācija par šiem arestiem izplatījās un vēl lielāks skaits Faluņgun praktizētāju vērsās pie varas pārstāvjiem, viņiem tika paskaidrots, ka ar apelāciju šajā jautājumā jādodas uz Pekinu.

25. aprīlī apmēram 10 000 Faluņgun praktizētāju paši pēc savas gribas sapulcējās pie Centrālā apelāciju biroja Pekinā. Viņi vērsās pie valdības ar lūgumu atbrīvot Tiaņdzjiņas pilsētā nelikumīgi arestētos un piekautos praktizētājus, atzīt viņu tiesības nodarboties ar Faluņgun praksi un atcelt aizliegumu publicēt Faluņgun grāmatas. Pulcēšanās noritēja mierīgi, un tā bija likumīga.

1999. gada 25 aprīļa miermīlīgā apelācija.

Daži no Faluņgun praktizētājiem tika uzaicināti tikties ar Ķīnas premjerministru Džu Žundzji. Džu piekrita atbrīvot Tiaņdzjiņā arestētos praktizētājus un apsolīja, ka valdība vairs nenostāsies pret Faluņgun. Tas bija lielākais un miermīlīgākais protests, kāds vien redzēts Pekinā, un tajā pašā dienā demonstranti miermīlīgi izklīda. Starptautiskie plašsaziņas līdzekļi uzslavēja šī incidenta korekto atrisinājumu, nosaucot to par „pirmo piemēru, kad Ķīnas valdība ņem vērā tautas ieteikumus”.

Tomēr toreizējais Ķīnas kompartijas līderis Dzjan Dzemiņs šajā notikumā saskatīja savas varas apdraudējumu. Nākošos trīs mēnešus viņš slepeni gatavoja triecienu, kurā izmantos kompartijas iespējas un visas valsts resursus.

Faluņ Dafa sekotāju vajāšana Ķīnā

1999. gada 20. jūlijā Dzjan Dzemiņs ar vienpersonisku lēmumu uzsāka pret Faluņgun vērstu visaptverošu kampaņu “sagraut [Faluņgun praktizētāju] reputāciju, izputināt finansiāli, iznīcināt fiziski”. Medijos tika izvērsta vērienīga nomelnošanas kampaņa, lai uzkurinātu naidu pret Faluņ Dafa un tā sekotājiem. Vajāšanā iesaistīja visu milzīgo valsts mašinēriju – diplomātiskos dienestus, armiju un miliciju, arī izglītības, tiesu, finanšu u.c. institūcijas. Visā valstī notika praktizētāju masveida aresti.

Praktizētāja arests Tiaņaņmeņas laukumā.

Kā spilgtākais melu safabricēšanas gadījums minams tā saucamais “pašsadedzināšanās” incidents Tiaņaņmeņas laukumā 2001. gadā – ĶKP noorganizēja piecu cilvēku aizdedzināšanos kameru priekšā, lai nomelnotu Faluņ Dafa praktizētājus. Notikums bija pretrunu pilns, neizpratni pauda arī ārvalstu žurnālisti. Analītiskā dokumentālā filma “False Fire” atklāja pārliecinošus pierādījumus tam, ka patiesībā tas bija traģisks ĶKP noorganizēts propagandas iestudējums.

• Video False Fire Internetā angļu valodā pieejams šeit. Krievu valodā – šeit.

Sākotnējais mērķis bija iznīcināt Faluņ Dafa trīs mēnešu laikā, taču faktiski tas izvērsies par nežēlīgu, brutālu un ilgstošu genocīdu, kas turpinās jau 18 gadus. Šīs represijas ir ne tikai morāli nosodāmas, bet arī juridiski nelikumīgas, jo Ķīnā nav neviena juridiskā akta, ka aizliegtu Faluņgun.

• Juridiskā analīze (angļu valodā), ko veicis Jijan Sja, Vispasaules organizācijas pret Faluņgun vērsto vajāšanu izmeklēšanai (WOIPFG) pārstāvis, atrodama šeit.

Vajāšanās daudzi gājuši bojā vai kļuvuši invalīdi. Pirmais nāves gadījums datēts 1999. gada 16. augustā – tā bija 17 gadus jaunā Čeņ Jina. Aizturētie praktizētāji bieži vien neatklāj milicijai savu vārdu, lai pasargātu no vajāšanas savu ģimeni un tuviniekus, darba devējus un kolēģus. Šī iemesla dēļ Ķīnā daudz cilvēku tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts. Oficiāli apstiprināti 4 103 nāves gadījumi, taču īstenībā cietušo skaits ir daudz lielāks.

• Informācija par pierādītajiem nāves gadījumiem angļu valodā pieejama šeit, informācija krievu valodā pieejama šeit.

Orgānu piespiedu izņemšana Faluņ Dafa praktizētājiem Ķīnā

2006. gada sākumā pirmo reizi publiski izskanēja informācija, ka Ķīnā peļņas gūšanas nolūkā tiek īstenota vardarbīga orgānu izņemšana dzīviem Faluņ Dafa praktizētājiem, izmantojot šos orgānus transplantācijas operācijās. Tāds ļaunums šķita neticams, tādēļ tika lūgts veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

Deivids Kilgors un Deivids Matass.

Izmeklēšanu veica Deivids Kilgors (bijušais Kanādas Valsts sekretārs Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs) un Deivids Matass (starptautisko cilvēktiesību advokāts). Izmeklēšanas ziņojumu “Asiņainā raža” publicēja 2006. gada vidū, un tas konstatēja izvirzītā apgalvojuma patiesumu: orgānu piespiedu izņemšana notiek; to organizē Ķīnas valdība, iesaistot šajā procesā tiesu sistēmu, miliciju, slimnīcas, kara hospitāļus.

• Izmeklēšanas ziņojums (papildināts 2007. gadā) latviešu valodā pieejams šeit.

2016. gadā sadarbībā ar Ītanu Gatmenu (žurnālists-pētnieks, eksperts jautājumos par Ķīnu) tika publicēts atjaunināts izmeklēšanas ziņojums “Asiņainā raža/Slaktiņš: Atjauninājums”. Tas sniedz vēl vairāk pierādījumu, un tajā minētie fakti ļauj veikt aplēses par šo noziegumu milzīgajiem apmēriem.

Izmeklēšanas ziņojuma “Asiņainā raža/Slaktiņš: Atjauninājums” autori: Kilgors, Matass un Gatmens.

• Izmeklēšanas ziņojums angļu valodā pieejams šeit.

Par šīs nozīmīgās izmeklēšanas veikšanu Kilgora kungs un Matasa kungs tika nominēti Nobela miera prēmijai 2010. gadā, bet Gatmena kungs – 2017. gadā.

Ķīnas valdība nekad nav oficiāli paziņojusi, ka noraida šajos ziņojumos minētos pierādījumus.

Atbalsts pasaulē

Papildus jau minētajiem izmeklēšanas ziņojumiem pierādījumus par represijām sniedz arī citi uzticami avoti; piemēram, Freedom House 2017. gada pētījumā Faluņ Dafa vajāšanai veltīta atsevišķa sadaļa, kurā atzīts, ka vajāšana vēl arvien turpinās un ir īpaši nežēlīga.

• Freedom House 2017. gadā publicētā pētījuma sadaļa par Faluņ Dafa angļu valodā atrodama šeit.

Līdz ar jauniem pierādījumiem un faktiem starptautiskā sabiedrība arvien aktīvāk pieprasa Ķīnai izbeigt vajāšanas un piespiedu orgānu izņemšanu.

Starptautiskā ārstu organizācija “Ārsti pret piespiedu orgānu izņemšanu” (Doctors Against Forced Organ Harvesting, DAFOH) 2013. gadā iniciēja petīciju, kas adresēta “Apvienoto Nāciju Organizācijas” Augstajam cilvēktiesību komisāram; tā aicina rīkoties, lai izbeigtu piespiedu orgānu izņemšanu Ķīnā un pārtrauktu vajāšanu, kas vērsta pret Faluņ Dafa praktizētājiem, kuri ir galvenā cilvēku grupa, no kuriem piespiedu kārtā tiek izņemti orgāni.

Informācija par DAFOH petīciju, kā arī iespēja parakstīt petīciju tiešsaistē atrodama šeit.

Kā nozīmīgākie valsts un starpvalstu līmeņa dokumenti minami sekojoši tiesiskie akti, kas nosoda orgānu izņemšanu Ķīnā un aicina to izbeigt:

1) Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. decembra rezolūcija par orgānu izņemšanu Ķīnā (2013/2981(RSP));

• Teksts latviešu valodā pieejams šeit.

2) ASV Kongresa rezolūcija H.Res.343 (13.06.2016.);

• Raksts un rezolūcijas teksts latviešu valodā pieejams šeit.

• Rezolūcijas teksts angļu valodā pieejams šeit.

3) Eiropas Parlamenta Rakstiskā deklarācija Nr. 0048/2016 par orgānu ieguves izbeigšanu no pārliecības dēļ ieslodzītajiem Ķīnā.

• Teksts latviešu valodā pieejams šeit.

Valstis, kuras līdz šim ar iekšējās likumdošanas palīdzību centušās atturēt savus pilsoņus no došanās transplantācijas tūrismā, ir Izraēla, Spānija un Taivāna.

• Informācija angļu valodā par Izraēlu šeit.

• Informācija angļu valodā par Spāniju šeit.

• Informācija angļu valodā par Taivānu šeit un šeit.

Atmoda Ķīnā

2004. gadā laikraksts Epoch Times publicēja rakstu sēriju “Deviņi komentāri par komunistisko partiju”, kas atklāja ĶKP ļauno dabu. Publicētie raksti pēc tam tika apkopoti grāmatā, kas tulkota arī latviešu valodā.

Grāmata “Deviņi komentāri par komunistisko partiju” latviešu valodā.

• Grāmatas “Deviņi komentāri par komunistisko partiju” tulkojums latviešu valodā pieejams šeit.

Drīz pēc šo rakstu publikācijas sākās Tuidan kustība (ķīn.val. “izstāties no partijas”). Ķīniešiem tas ir svarīgi – lauzt zvērestu, kas saista viņus ar partiju un padara līdzvainīgus tās pastrādātajās ļaundarībās. Līdz 2017. gada jūnijam jau 275 miljoni cilvēku bija paziņojuši, ka sarauj jebkādas saites ar ĶKP un ar to saistītajām organizācijām.

• Informācija par Tuidan kustību angļu valodā pieejama šeit.