Kā Ķīnas komunistiskā partija rada sabiedrībā nepatiesu viedokli par Faluņgun

1992. gadā svētā Ķīnas zeme tika iepazīstināta ar Faluņgun garīgo praksi. Tās pārsteidzošais efekts izdziedināšanā no slimībām un brīnišķīgais princips „Īstenība Labestība Pacietība” ātri iekaroja cilvēku sirdis. Pēc dažiem gadiem šī prakse jau plaši izplatījās visā pasaulē, nesot mieru un harmoniju desmitiem miljonu tās sekotāju un viņu ģimenēm.

Un gluži pretēji, – represijas pret Faluņgun praktizētājiem, kas Ķīnā sākās 1999. gadā, neguva cilvēku atbalstu un piekrišanu, lai gan valdošā komunistiskā partija ieguldīja ne mazums pūļu, iedarbinot spēcīgu propagandu un visiem tai pieejamiem līdzekļiem cenšoties izraisīt naidu pret šo praksi.

Pirmajos represiju gados ģenerālsekretārs Dzjan Dzemiņs neguva tautas cerēto atbalstu savai rīcībai. Turpināt vajāšanas kļuva arvien grūtāk, jo tās vajadzēja kaut kādā veidā izskaidrot gan Ķīnas, gan starptautiskajai sabiedrībai.

Komunistiskajai partijai nebija adekvāta pamatojuma šīs mierīgās un efektīvās garīgi atveseļojošās prakses aizliegumam, un tad tā sāka tos fabricēt, radot sabiedrībā nepatiesu viedokli, kas tai bija jo īpaši svarīgi, lai turpinātu pret Faluņgun vērsto represīvo politiku.

„Parakstu vākšana”

Pēc tam, kad 2001. gada janvārī Pekinas centrālajā Tiaņaņmeņas laukumā partija iestudēja pašsadedzināšanās incidentu ar mērķi dēmonizēt Faluņgun, partijas kontrolē esošā Ķīnas Asociācija cīņai pret ķecerīgiem kultiem uzsāka kampaņu ar nosaukumu „miljons parakstu”, kas tika organizēta galvenokārt lielajās pilsētās.

Sākot ar skolniekiem, studentiem, skolotājiem un beidzot ar strādniekiem, uzņēmējiem, militāristiem un ierēdņiem, – it visus piespieda parakstīties pret Faluņgun. Daudzi cilvēki labprāt to darīja ne tikai tāpēc, ka baidījās paši tikt represēti, bet arī tāpēc, ka visa informācija par Faluņgun, kas tiem bija pieejama, nāca no komunistiskās partijas, jebkādus alternatīvus avotus rūpīgi bloķēja partijas cenzori.

Šīs kampaņas rezultātā tika izveidots „sabiedrības viedoklis”, kuru Dzjan Dzemiņs izmantoja kā ieganstu represiju pastiprināšanai.

Atmaskošanas un kritikas sanāksmes

Sekojot vecajai un daudzās politiskās kampaņās pārbaudītajai metodei, komunistiskā partija pastiprināja ideoloģisko apstrādi Faluņgun jautājumā. Par pirmajiem šīs apstrādes mērķiem kļuva amatpersonas un partijas biedri. Pēc Dzjana rīkojuma tiem tika rīkotas biežas „atmaskošanas un kritikas sanāksmes”, kuru laikā viedoklī par Faluņgun bija nepieciešams panākt absolūtu vienotību ar partiju.

Pēc tam šī apstrāde sāka aktīvi izplatīties dažādos kolektīvos, tādos kā sieviešu asociācijas, studentu asociācijas, jaunatnes asociācijas, uzņēmēju asociācijas, arodbiedrības, dažādās reliģiskās un zinātniskās asociācijas. Ķīnā šīs organizācijas nav neatkarīgas un atrodas pilnīgā komunistiskās partijas pakļautībā, to vadītājus ieceļ partijas amatpersonas, un visa viņu darbība ir pilnībā saskaņota ar partijas ieturēto līniju. Uzstājoties sanāksmēs ar runām, kas veltītas Faluņgun jautājumam, šo organizāciju biedri pauda nevis savas domas, bet gan teica to, kas no viņiem tika prasīts, turklāt tas viss tika pasniegts kā „sabiedrības viedoklis”.

Piemēram, vienā no šādām reliģisko organizāciju sanāksmēm, kas notika 2001. gada 27. martā Juņnaņas provincē, reģionālās budistu asociācijas priekšsēdētājs Šao Mins nolasīja „Juņnaņas provinces budistu asociācijas atklāto vēstuli”. Vēstulē bija aicinājums visu reliģiju pārstāvjiem „aktīvi iesaistīties cīņā pret Faluņgun”. Sanāksmē klātesošie budistu tempļu un klosteru, kā arī islāmistu un kristiešu kopienu priekšnieki uzstājās ar runām, kurās zvērēja „cīnīties ar Faluņgun līdz pašām beigām”. Komunistiskās partijas melnās rokas izstiepās līdz reliģiozajiem ticīgajiem ar mērķi izveidot „sabiedrības viedokli”.

Lojalitātes kartes

Aptuveni 2003. gadā komunistiskā partija uzsāka jaunu kampaņu ar nosaukumu „anti-kulta lojalitātes kartes”. Attiecīgo iestāžu darbinieki personīgi apmeklēja miljoniem ģimeņu visā valstī, pieprasot, lai to locekļi uzliktu savus parakstus un pirkstu nospiedumus uz kartiņas ar apmelojumiem pret Faluņgun. Šī kampaņa bija vērsta uz ģimenēm, kurās neviens nepraktizēja Faluņgun, kā arī uz ģimenēm, kurās bija šīs prakses piekritēji.

Lai panāktu, ka cilvēki atstāj uz tām savus parakstus, komunistiskā partija izmantoja iebiedēšanu, kā arī pievilināšanu ar dažādiem labumiem. Ja ģimenē kāds atteicās parakstīt šādu kartiņu, tad gan viņš, gan viņa ģimenes locekļi varēja zaudēt darbu, iespēju mācīties, karjeras izaugsmes iespējas vai arī varēja tikt izslēgti no partijas. Ja paši Faluņgun praktizētāji atteicās parakstīties, tad viņus tūlīt pat varēja arestēt un pakļaut represijām.

Kad šī kampaņa bija beigusies, partija plaši izreklamēja tās rezultātus, informējot, ka Faluņgun jautājumā sabiedriskais viedoklis ir valdības pusē.

Konkursi

2001. gada novembrī Juņnaņas provinces komunistiskās partijas propagandas departaments – sadarbībā ar kultūras departamentu, sabiedriskās drošības biroju, asociāciju cīņai pret ķecerīgiem kultiem un citām organizācijām – rīkoja labāko rakstu konkursu par tēmu „stāšanās pretī kultiem un civilizētības cienīšana”, kā arī sacensības zināšanu jomā par šo tēmu. Konkursā piedalījās 200 tūkstoši cilvēku, aptuveni tikpat piedalījās arī sacensībās. Lielākoties tie bija studenti, bet bija arī dažādu uzņēmumu darbinieki. Galvenā tēma lielākajā daļā rakstu bija „Faluņgun atmaskošana”.

Ar līdzīgu pasākumu palīdzību, kas tika plaši atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, komunistiskā partija parādīja, ka dažāda vecuma un sociālo slāņu cilvēki atbalsta Faluņgun vajāšanas politiku, – tātad partija izpilda tautas gribu.

Ideoloģiskās pārveidošanas pastiprināšana
Faluņgun praktizētāju ideoloģiskās pārveidošanas kampaņa, kuras mērķis ir piespiest praktizētājus atteikties no Faluņgun, kļuva par vienu no komunistiskās partijas galvenajiem represīvajiem instrumentiem. Cietumos, pāraudzināšanas nometnēs, aizturēšanas centros, kā arī visā valstī speciāli organizētās „smadzeņu skalošanas klasēs” dažādos veidos aktīvi „pāraudzina” Faluņgun praktizētājus. Šim nolūkam izmanto ieslodzītos noziedzniekus, speciāli apmācītus darbiniekus vai arī tos, kurus jau ir izdevies pārveidot. Šajos nolūkos nodarbinātajiem noziedzniekiem par labu darbu uzlabo uzturēšanās apstākļus vai arī samazina cietumsoda termiņus, bet labošanas iestāžu darbiniekiem piešķir prēmijas vai paaugstina amatā.

Pārveidošanai izmanto gan nežēlīgas fiziskās spīdzināšanas, gan psiholoģiskās ietekmēšanas metodes. Lai palielinātu „pārveidošanas” koeficientu, tiek noteiktas kvotas uz spīdzināšanā mirušo skaitu. Šīs kvotas ļauj norakstīt noteiktu skaitu nāves gadījumu, nesaucot vainīgos pie atbildības, līdz ar to tas atraisa rokas izpildītājiem.

Veiksmīgi „pārveidots” skaitās tas, kurš uzraksta piecus paziņojumus: „atmaskošanas un kritikas paziņojumu”, „garantijas vēstuli par atteikšanos no Faluņgun”, „nožēlas vēstuli”, „mēneša rezultātus”, „gada rezultātus”.

Ķīnas plašsaziņas līdzekļos šī kampaņa tiek pasniegta tā, ka „partija un valdība palīdz noklīdušiem pilsoņiem atgriezties uz pareizā ceļa”. Tajā pašā laikā informācija par „pārveidoto personu augsto procentu” tiek pasniegta kā pierādījums šādas „palīdzības” efektivitātei.

Tāpat ir ne mazums citu metožu, ar kuru palīdzību komunistiskā partija veido nepatiesu sabiedrības viedokli, izmisīgi cenšoties sabiedrības acīs attaisnot Faluņgun aizliegumu. Tomēr neatkarīgi no tā, cik daudz melu partija ir safabricējusi, patiesība vienmēr ir viena, un tā noteikti atklāsies. Nepārtraukti radot melus, komunistiskā partija pati sevi dzen stūrī. Agrāk vai vēlāk visa pasaule ieraudzīs šo represiju zemiskumu un nežēlību un nosodīs tās.

Raksts krievu valodā: http://ru.minghui.org/html/articles/2017/4/3/1139428.html