Freedom House ziņojums: „Ļaunākais ticības vajāšanas gadījums"

Nesen publicētajā Freedom House ziņojumā tika uzsvērta un detalizēti analizēta Faluņgun vajāšana Ķīnā. No 142 lappušu garā dokumenta 22 lappuses bija veltītas šiem nopietnajiem un plašā mērogā notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā.

„Faluņgun apspiešana ir ļaunākais [Komunistiskās partijas iniciētais] ticības vajāšanas gadījums kopš Kultūras revolūcijas laikiem,” ziņojuma piezīmēs tiek citēts Andrē Lalibertē (Otavas Universitātes vadošais zinātnieks reliģijas jautājumos Ķīnā) teiktais.

Šo ziņojumu ar virsrakstu „Cīņa par Ķīnas garu" Freedom House publicēja 2017. gada 28. februārī. Tās pašas dienas rītā notika preses konference, kuru vadīja ASV - Ķīnas sadarbības uzraudzības komisijas priekšsēdētāja Kerolaina Bartolomjū. Freedom House ir ASV valdības finansēta nevalstiskā organizācija, kura dibināta 1941. gadā ar misiju paust skaidru viedokli par demokrātiju un brīvību visā pasaulē.

Pilns ziņojuma teksts un 40 lappušu garais pārskats pieejams lejupielādei organizācijas mājaslapā. Tas tiek uzskatīts par vienu no plašākajiem ziņojumiem, ko sagatavojusi lielākā cilvēktiesību organizācija.

2017. gada 28. februārī Freedom House publicētajā ziņojumā „Cīņa par Ķīnas garu" ir 22 lappušu gara sadaļa par Faluņgun ar 118 atsaucēm.

Septiņpadsmit gadus ilgs aizliegums

Ziņojuma sākumā publicēta fotogrāfija no Minghui.org mājaslapas, kurā redzama kolektīva vingrojumu izpilde, tālāk tiek stāstīts par Faluņgun popularitāti 90. gados, kā arī ciešo saikni starp mācības principiem „Īstenība, Labestība, Pacietība” un ķīniešu tradīcijām. „1990. gadā ķīnieši no ikkatra sabiedrības slāņa, ieskaitot komunistiskās partijas biedrus, sāka nodarboties ar Faluņgun,” rakstīts ziņojumā.

„Tomēr toreizējais Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) ģenerālsekretārs un valsts prezidents Dzjan Dzemiņs 1999. gadā nolēma aizliegt Faluņgun.” „ (..) tiklīdz Dzjans pieņēma patvaļīgu un, iespējams, nelikumīgu lēmumu aizliegt Faluņgun un uzspieda savu gribu citiem Politbiroja pastāvīgās komitejas locekļiem – atlika pavisam maz institucionālo vai juridisko šķēršļu, kas varētu apturētu to, kas notika pēc tam.” Tika arī izveidots „ofiss 610”, kas pēc tam vadīja Faluņgun apspiešanu un demonizācijas propagandu valsts mērogā.

Neskatoties uz 17 gadus ilgo aizliegumu, desmitiem miljoni cilvēku Ķīnā līdz pat šai dienai joprojām praktizē Faluņgun.

Jaunas tendences

Ziņojumā tiek aplūkoti divi apstākļi, kas saistīti ar vajāšanu. Viens no tiem ir bargās sankcijas pret aizturētajiem praktizētājiem saskaņā ar Kriminālkodeksa 300. pantu. Ziņojumā teikts, ka no 2013. gada janvāra līdz 2016. gada jūnijam tikuši ieslodzīti vismaz 933 praktizētāji. „ (..) 45 gadus vecais Gao Jisji nomira milicijas apcietinājumā 2016. gada aprīlī, tikai desmit dienas pēc tam, kad viņš un viņa sieva uz aizdomu pamata par Faluņgun praktizēšanu tika aizvesti no mājām.” Turklāt praktizētāji tika turēti nelikumīgos „juridiskās izglītošanas centros”, „melnajos cietumos” un pirmstiesas aizturēšanas centros. Daudziem no viņiem tika piespriests cietumsods.

Otrs apstāklis ir cilvēktiesību advokātu, kuri aizstāv Faluņgun praktizētājus, apspiešana. Piemēram: „2015. gada jūlijā Ķīnas drošības aģentūras uzsāka agresīvu uzbrukumu valsts cilvēktiesību advokātiem un plašajai „tiesību aizstāvju" kustībai, aizturot vairāk nekā 300 advokātus un viņu palīgus.”

No otras puses, ir parādījušies pierādījumi, ka sistēmiskajās vajāšanās ir novērojamas „plaisas". Ziņojumā uz to norāda vairāki faktori, piemēram, tīrīšanas, kas sākušās vajāšanā iesaistīto galveno amatpersonu rindās, gandrīz 20 gadus ilgie praktizētāju centieni palielināt informētību par šo nežēlību u.c. Faktiski pēc tam, kad 2015. gada maijā Ķīnas Augstākā tiesa atviegloja prasības pieteikumu iesniegšanas procedūru, praktizētāji Ķīnā un ārpus tās ir iesnieguši lielu skaitu kriminālsūdzību pret Dzjan Dzemiņu, lai sauktu viņu pie atbildības par izdarītajiem noziegumiem.

Visaptverošās represijas

Papildus aizturēšanai, ieslodzījumam un spīdzināšanai amatpersonas izmanto dažādas metodes un paņēmienus, lai neliktu mierā praktizētājus. Viens piemērs ir elektroniskā novērošana. „Faluņgun praktizētāji tikuši apcietināti par to, ka atstājuši balss ierakstus, nosūtījuši ziņas WeChat vai QQ, kā arī apgājuši cenzūru, lai piekļūtu bloķētām interneta vietnēm.”

Vēl viena stratēģija, ko izmanto amatpersonas, lai „iznīcinātu” Faluņgun, ir praktizētāju piespiešana atteikties no savas ticības. Atsaucoties uz ASV Kongresa Izpildu komisijas Ķīnas jautājumos (U.S. Congressional-Executive Commission on China, CECC) 2008. gada ziņojumu, tas tika īstenots, izmantojot „pārveidošanu” – „ideoloģiskās pārprogrammēšanas procesu, kurā praktizētāji tiek pakļauti dažādām fiziskām un psiholoģiskām ietekmēšanas metodēm, līdz viņi atsakās no ticības Faluņgun”.

Lai kontrolētu informācijas plūsmu, Ķīnas amatpersonas ievērojami ierobežo interneta lietošanas noteikumus saistībā ar Faluņgun, sodot par šādas informācijas pārraidīšanu tiešsaistē vai bezsaistē, kā arī konfiscējot drukātos materiālus. Turklāt amatpersonas izstrādājušas daudzas stratēģijas, lai atturētu potenciālos atbalstītājus no palīdzības sniegšanas praktizētājiem.

„Kopumā šie represīvie pasākumi iespiežas katrā dzīves un sabiedrības jomā - izglītības iestādēs un darba vietās, lielveikalos un sabiedriskajā transportā, iestādēs, kas izsniedz pases, un hukou – dzīvesvietas reģistrācijas sistēmā, klēpjdatoros un viedtālruņos,” rakstīts ziņojumā.

Vajāšanu uzturēšanai tiek tērēti lieli līdzekļi. „(..) paredzamais gada budžets visām „ofisa 610” nodaļām valstī ir 879 miljoni juaņu (135 miljoni ASV dolāru). Un tas ir tikai vienai partijas-valsts aparāta vienībai, kas iesaistīta Faluņgun apspiešanā.”

Orgānu piespiedu izņemšana

Dehumanizējošās propagandas kontekstā šīs nelikumīgās brīvības atņemšanas ļaunprātības un ekonomiskie stimuli vēlāk pārtapa jaunā formā – aizturēto Faluņgun praktizētāju nogalināšanā, lai, pārdodot viņu orgānus, gūtu peļņu. Izskatot pierādījumus, kas iegūti no citiem izmeklētājiem, ārstiem, slimnīcu darbiniekiem un no ieslodzījuma atbrīvotajiem praktizētājiem, Freedom House konstatēja ticamus pierādījumus tam, ka, sākot no 2000. gada, aizturētie Faluņgun praktizētāji orgānu dēļ tikuši nogalināti plašā mērogā.”

Un šādas zvērības turpinās. Balstoties uz 2016. gadā publicētajiem Deivida Kilgora, Ītana Gatmena un Deivida Matasa izmeklēšanas rezultātiem: „ (..) publiski pieejamie dati par to, cik transplantāciju tiek veiktas ārstniecības iestādēs Ķīnā, parāda, ka to skaits ir daudzas reizes lielāks nekā 10 000 transplantāciju gadā, kā to bieži min amatpersonas.” Tas norāda uz arvien pieaugošo risku Faluņgun praktizētājiem un citiem sirdsapziņas gūstekņiem.

Turpmākais ceļš

„Tas vienkāršais fakts, ka Faluņgun ir izdzīvojis ĶKP uzbrukumā, iespaido, un atspoguļo partijas represīvā aparāta reālo neveiksmi,” teikts ziņojumā.

Pateicoties Faluņgun praktizētāju konsekventajiem un nevardarbīgajiem centieniem palielināt informētību un pretoties vajāšanām, liels skaits cilvēku ir izvēlējušies atbalstīt praktizētājus. „Augsta līmeņa varasiestādes turpina izdot rīkojumus par arestiem, bet dažreiz Sabiedriskās drošības biroja aģenti saka: „Nē, viņi tikai vingro, lai būtu veseli”,” ziņojumā citēts kāda Ķīnas cilvēktiesību advokāta 2013. gadā teiktais.

Pēc tam, kad 2004. gadā tika publicēti „Deviņi komentāri par komunistisko partiju”, daudzi cilvēki pievienojās „Izstāšanās no ĶKP kustībai”. „Ārzemju mājaslapa, kas seko Tuidang (Izstāšanās no Ķīnas komunistiskās partijas) kustībai, apgalvo, ka uz 2016. gada novembri vairāk nekā 255 miljoni cilvēku Ķīnā un ārpus tās bija publicējuši paziņojumus par izstāšanos no ĶKP,” rakstīts ziņojumā.

Tomēr, kamēr paliek spēkā vajāšanu politika, „Faluņgun praktizētāji visā Ķīnā masveida reliģiskās vajāšanas kampaņas ietvaros joprojām tiek aizturēti, ieslodzīti, spīdzināti un dažkārt nogalināti,” secināts ziņojumā.

Avots: Freedom House Report: “The Worst Instance of Religious Persecution”