Cilvēki Rīgā uzzina par vajāšanu Ķīnā un paraksta petīciju ar prasību saukt pie atbildības Faluņgun vajāšanu iniciatoru

Februārī Rīgā notika vairāki parakstu vākšanas pasākumi, lai atbalstītu ķīniešus, kuri iesniedz tiesā kriminālsūdzības pret Dzjan Dzemiņu, kurš 1999. gadā pavēlēja uzsākt Faluņgun vajāšanu. Jau vairāk nekā gadu šādi pasākumi tiek rīkoti regulāri, lai dotu iespēju Latvijas iedzīvotājiem un viesiem sniegt savu ieguldījumu taisnīguma un cilvēcības atjaunošanā, tādējādi veicinot to, ka nevainīgu cilvēku vajāšana un nogalināšana Ķīnā tiek pēc iespējas ātrāk izbeigta.

Šajā sakarā kāda cienījama vecuma kundze, kura bija parakstījusi petīciju jau agrāk, atzīmēja: „Ja mēs vienkārši stāvēsim malā un skatīsimies, tad tas [ļaunums] kļūs par normu, un galu galā atnāks arī pie mums.”

Pasākuma laikā tiek demonstrēti Faluņgun vingrojumi.

Viens no pasākuma brīvprātīgajiem dalībniekiem pastāstīja, ka šajās dienās vismaz trīs cilvēki viņu ļoti uzmanīgi iztaujājuši, lai iegūtu skaidru priekšstatu par represijām Ķīnā, un pēc tam jautājuši, kā viņi var palīdzēt, lai izbeigtu nevainīgu cilvēku vajāšanu un nogalināšanu Ķīnā. Cilvēki bija ļoti priecīgi, kad uzzināja, ka pastāv iespēja parakstīt petīciju, lai mudinātu Ķīnu uzsākt šo noziegumu izmeklēšanu, pieprasītu tos nekavējoties apturēt un saukt pie atbildības personas, kas atbildīgas genocīda īstenošanā pret savu tautu.

Vienā pasākumā kāds vecāks vīrs un jauns cilvēks apstājās, lai izpētītu aicinājumu uz plakāta atbalstīt ķīniešus, kuri iesniedz kriminālsūdzības pret Dzjan Demiņu. Praktizētājs piedāvāja viņiem pastāstīt vairāk, un abi piekrita, piebilstot, ka ir atbraukuši no Polijas un nedaudz saprot krievu valodu. Praktizētājs viņiem krievu valodā pastāstīja par vajāšanu un orgānu izņemšanu. Uzzinājuši, ka, parakstot petīciju, arī viņiem ir iespēja palīdzēt apturēt šīs represijas, gados vecākais kungs teica: „Noteikti jāparakstās, tāds ļaunums nedrīkst turpināties.”

Cilvēki uzzina par vajāšanām Ķīnā.

Pasākuma norises vietai garām gāja trīs vecāko klašu skolnieces. Viņas apstājās, lai uzzinātu, kas šeit notiek, un praktizētājs piedāvāja viņām materiālus, kuros izskaidrots šā pasākuma mērķis, kā arī pastāstīja par ilgstošo Faluņgun vajāšanu Ķīnā un orgānu izņemšanu pārliecības dēļ ieslodzītajiem. Meitenes uzreiz kļuva nopietnas un teica, ka šī informācija ir likusi viņām palūkoties uz notiekošo pasaulē no cita skatupunkta, jo līdz šim viņām pat prātā nebija ienācis, ka tamlīdzīgas lietas vispār varētu notikt. Viena no meitenēm apsolīja, ka noteikti pastāstīs par to saviem draugiem un radiem, lai viņi būtu informēti un varētu rīkoties, balstoties uz šo informāciju. Pirms došanās prom, meitenes pateicās praktizētājam par sarunu.

Netālu no pasākuma norises vietas apstājās skolnieku grupa, kuri bija ieradušies ekskursijā. Divas meitenes nolēma pienākt pie praktizētājiem un parunāt, neraugoties uz draugu centieniem pierunāt viņas doties prom. Praktizētājs pastāstīja viņām, ka Ķīnā visas valsts mērogā tiek vajāti tieši tie cilvēki, kuri, sekojot savai garīgajai mācībai, cenšas iet labestības ceļu un uzlabot savu raksturu. Pret šiem cilvēkiem vērstā vajāšana ir nonākusi jau tiktāl, ka viņu orgāni tiek iztirgoti transplantācijas vajadzībām. „Tas patiešām ir ļoti nopietni un briesmīgi,” teica viena no meitenēm. Otra ar cerību balsī jautāja: „Un jūs cenšaties to apturēt?” „Tieši tā,” atbildēja praktizētājs un paskaidroja, ka arvien vairāk cilvēku visā pasaulē paraksta petīciju ar prasību saukt pie atbildības vainīgos šajās ļaundarībās, un pirmkārt jau bijušo Ķīnas kompartijas vadītāju Dzjan Dzemiņu, kurš, ļaunprātīgi izmantojot savu varu, iedarbināja vajāšanu mehānismu gandrīz pret katru desmito Ķīnas pilsoni. Meitenes pateicās praktizētājiem, ka viņi nodarbojas ar tik svarīgu un vajadzīgu lietu, un aizsteidzās pie saviem draugiem un skolotājiem, lai pastāstītu tiem par dzirdēto un parādītu saņemtos informatīvos materiālus.

Citā pasākumā parakstu vākšanas vietai garām gāja trīs ķīnieši. Praktizētāja viņus uzrunāja, un ķīniešu sieviete viņai atbildēja. Sarunas gaitā noskaidrojās, ka viņa jau zina par nelikumīgo, pret Faluņgun vērsto vajāšanu savā dzimtenē, un par orgānu piespiedu izņemšanu Faluņgun praktizētājiem. Sarunas laikā viņa vairākas reizes stingri nosodīja Dzjanu un ĶKP par ķīniešu tautas vajāšanu. Kad praktizētāja pastāstīja viņai par iespēju parakstīt petīciju ar aicinājumu saukt Dzjanu pie atbildības, viņa uzreiz izteica vēlmi to izdarīt un pēc tam nofotografējās pie praktizētāju plakāta.

Ķīniete nosoda Faluņgun vajāšanu.

Kādā citā pasākumā pie praktizētājiem pienāca jauns cilvēks un sāka interesēties par to, kas šeit notiek. Praktizētājs izskaidroja viņam, kā Ķīnā cilvēki tiek vajāti savas ticības dēļ, un jaunais cilvēks atzīmēja, ka šīs vajāšanas ir necilvēcīgas, un bija priecīgs par iespēju parakstīt petīciju un paust savu atbalstu vajāšanu apturēšanai. Tajā brīdī viņiem klāt pienāca jaunā cilvēka draugs un arī parakstījās, sakot: „Es arī nolēmu parakstīties, jo domāju, ka tā būs pareizi.” Kā atklājās turpmākajā sarunā, jaunie cilvēki jau agrāk vairākas reizes ir runājuši ar praktizētājiem, kas viņiem ir skaidrojuši faktus par vajāšanu Ķīnā, un viņu attieksme ar laiku ir mainījusies no pilnīgas skepses līdz solījumam izlasīt informāciju un izpētīt šo jautājumu. Atvadoties viņi novēlēja praktizētājiem, lai represijas pēc iespējas ātrāk tiktu izbeigtas, un uzmundrināja viņus, sakot: „ Jūs darāt labu lietu!”

Petīcijas parakstīšana.

Pēc pasākumiem kāda praktizētāja dalījās iespaidos, ka visi Rīgas viesi no Rietumeiropas un Ziemeļamerikas, ar kuriem viņai pasākumu laikā ir nācies runāt, lielākā vai mazākā mērā jau zināja par Faluņgun, bija tikušies ar Faluņgun praktizētājiem vai Ķīnas tradicionālās kultūras skaistumu, ar kuru praktizētāji cenšas iepazīstināt cilvēkus visā pasaulē. Viesi bieži vien ļoti labi atsaucās par Faluņgun, tāpēc, ilgi nedomājot, atbalstīja praktizētāju centienus izbeigt Faluņgun vajāšanu Ķīnā. Praktizētāja uzskata, ka tas ir visas pasaules Faluņgun praktizētāju kopējs nopelns.