Rīga, Latvija: Nobela Miera prēmijas kandidāti Deivids Kilgors un Deivids Matass uzstājas ar vieslekcijām un tiekas ar politiķiem, pārrunājot iespējas, kā palīdzēt izbeigt orgānu piespiedu izņemšanu Ķīnā

No 2017. gada 11. janvāra līdz 15. janvārim Latvijas galvaspilsētā Rīgā notika virkne pasākumu, kuros ar vieslekcijām un intervijām uzstājās augsti godājami viesi no Kanādas – bijušais Kanādas valdības valsts sekretārs Āzijas-Klusā okeāna reģiona valstīs Deivids Kilgors un starptautisko cilvēktiesību advokāts Deivids Matass. Pasākumu mērķis bija padziļināti informēt Latvijas sabiedrību par Ķīnā notiekošo piespiedu orgānu izņemšanu sirdsapziņas gūstekņiem, it īpaši Faluņgun praktizētājiem; tiekoties ar politiķiem, tika runāts arī par to, kā ar likumdošanas palīdzību iespējams palīdzēt izbeigt šo Ķīnā notiekošo vardarbību.

Kilgora kungs un Matasa kungs jau desmit gadus izmeklē Ķīnā notiekošo piespiedu orgānu izņemšanu savas pārliecības dēļ ieslodzītajiem. 2006. gadā viņi izdeva pirmo izmeklēšanas ziņojumu „Asiņainā raža”; par šo darbu viņi tika nominēti Nobela Miera prēmijai. 2016. gada vasarā, sadarbībā ar Ķīnas ekspertu un žurnālistu Ītanu Gatmenu, tika izdots papildināts izmeklēšanas ziņojums „Asiņainā raža / Slaktiņš: Atjauninājums” (Bloody Harvest/ The Slaughter: An Update), kurš satur vēl vairāk pierādījumu par šīm Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) pastrādātajām zvērībām.

Saeimas ēkā notiek prezentācija „Par orgānu izņemšanu Ķīnā un tās saistību ar pārējo pasauli”

11. janvārī Deivids Kilgors un Deivids Matass Saeimas ēkā uzstājās ar prezentāciju „Par orgānu izņemšanu Ķīnā un tās saistību ar pārējo pasauli”. To apmeklēja Saeimas deputāti un cilvēktiesību aizstāvji. Papildus tam notika tikšanās Ārlietu ministrijā un Tieslietu ministrijā, kā arī individuālas tikšanās ar profesionāļiem, kuri savā ikdienas darbā var palīdzēt veicināt pozitīvas izmaiņas šajā jautājumā. Ikviena valsts ar savas likumdošanas palīdzību var veicināt to, ka orgānu piespiedu izņemšana Ķīnā tiek izbeigta, kā to jau ir izdarījušas Izraēla, Taivāna un Spānija.

Saeimas ēkā notiek prezentācija „Par orgānu izņemšanu Ķīnā un tās saistību ar pārējo pasauli”.

Prezentācijas laikā Kilgora kungs norādīja, ka Ķīnā katru dienu orgānu dēļ tiek nogalināti apmēram 250 cilvēki, kuri ir ieslodzīti savas pārliecības dēļ un nav noziedznieki. Lielākoties tie ir Faluņgun praktizētāji, kā arī tibetieši, uiguri un kristieši. Viņš arī piebilda, ka ne viņš pats, ne Deivids Matass nav Faluņgun praktizētāji. Viņš pastāstīja, ka ir ticies ar Faluņgun praktizētājiem 50 valstīs un viennozīmīgi var apgalvot, ka viņi visi ir labi un likumpaklausīgi cilvēki, pilnīgs pretstats tam, kā Faluņgun praktizētājus demonizē Ķīnas komunistiskā valdība.

Matasa kungs atgādināja, ka 2013. gada Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ES dalībvalstis pievērsties orgānu izņemšanas jautājumam Ķīnā, atklāti nosodīt to, kā arī informēt par to savus pilsoņus, kas ceļo uz Ķīnu. Tāpat viņš norādīja, ka Latvijas Konstitūcijas [Satversmes] preambulā rakstīts, ka Latvijas tauta nosoda komunistiskā režīma noziegumus. Viņš aicināja klātesošos apzināties, ka arī šodien runa ir par komunistiskā režīma noziegumiem, un izteica domu, ka diez vai kādam no klātesošajiem ir zināms, vai cilvēki no Latvijas dodas uz Ķīnu transplantācijas tūrismā, un cik daudz tādu cilvēku ir. Viņš norādīja, ka saistībā ar Latvijas valdības paziņojumu pievienoties Eiropas Padomes konvencijai pret nelegālu tirdzniecību ar cilvēku orgāniem, priekšā gaidāms nopietns darbs, lai konvencijai pielāgotu arī nacionālos likumus.

Matasa kungs teica, ka negatīvā publicitāte ārzemēs Ķīnas valdībai liek justies neērti, un, ja pat tāda maza valsts kā Latvija nosodītu Ķīnā notiekošo orgānu izņemšanu Faluņgun praktizētājiem, tad Ķīnas valdība saprastu, ka tā patiešām vairs nedrīkst turpināt. Tas noteikti varētu veicināt arī ātrāku nepareizas orgānu transplantācijas prakses pārtraukšanu. Viņš uzsvēra, ka Latvija to var patiešām izdarīt, jo savā vēsturiskajā pieredzē šī valsts ir saskārusies ar komunistiskā režīma noziegumiem.

Uz Saeimas deputāta bažām, ka negatīva publicitāte par orgānu izņemšanu Ķīnā varētu negatīvi ietekmēt brīvprātīgu orgānu ziedošanu Latvijā, Kanādas viesi atbildēja, ka, jo vairāk Latvijā tiks attīstīta orgānu ziedošanas prakse, jo lielāka būs orgānu pieejamība šeit uz vietas. Tādējādi Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešams doties transplantācijas tūrismā uz Ķīnu. Arī Konvencija, kurai Latvija vēlas pievienoties, paredz preventīvu sabiedrības informēšanas kampaņu organizēšanu, lai sabiedrība apzinātos ļaunumu, ko nes cilvēku orgānu nelikumīga tirdzniecība.

Lekcija „Asiņainā raža – Ķīnas lielais noslēpums”

11. janvāra vakarā „Žaņa Lipkes memoriālā” notika vieslekcija „Asiņainā raža – Ķīnas lielais noslēpums”, kam sekoja arī atbildes uz klausītāju jautājumiem. Šo pasākumu apmeklēja vēstniecību pārstāvji, Saeimas deputāti, valsts amatpersonas, transplantologi un citi mediķi, turklāt transplantoloģijas speciālisti bija ieradušies arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas.

Saeimas deputāts un ārsts reanimatologs Mārtiņš Šics noklausījās lekciju „Asiņainā raža – Ķīnas lielais noslēpums”.

Saeimas deputāts un ārsts reanimatologs Mārtiņš Šics, kurš arī bija lekcijas klausītāju vidū, sacīja, ka EP rezolūcija, kas nosoda orgānu izņemšanu, viņam kā ārstam reanimatologam ir ļoti tuva tēma. Sākotnēji viņam bijis zināms par orgānu izņemšanu ieslodzītajiem Ķīnā, bez cilvēka paša piekrišanas. Tie Ķīnas mediķi, ar kuriem viņam kongresos ir nācies tikties, ir teikuši, ka tas ir racionāli – izmantot tos, kas ir notiesāti uz nāvi. Bet, kad kļuva zināmi šie cilvēktiesību pārkāpumu šausminošie stāsti un tas, ka nāvessodi tiek piespriesti cilvēkiem, kas neatbilst politiskajiem motīviem, ka attiecībā uz viņiem netiek ievēroti nekādi tiesvedības procesi, un ka cilvēki tiek vienkārši turēti ieslodzījumā, lai no viņiem izņemtu visu, kas vien iespējams, Šica kungs atzina, ka šie nodarījumi nav mazāk šausmīgi par tiem, kurus savulaik paveica nacisti. Viņš uzskata, ka ikkatra cilvēka rīcība, nosodot šādu praksi un cenšoties to nepieļaut, būs kā neliels papildus svars, kas palīdzēs lielo svaru kausu pavērst uz demokrātijas pusi.

Pēc lekcijas noklausīšanās biedrības „Latvija Tibetai” valdes loceklis Jānis Mārtiņš Skuja reportierim pastāstīja, ka viņu ļoti interesē šī tēma par orgānu izņemšanu un visu to, kas notiek komunistiskajā Ķīnā. Viņš norādīja, ka šī lekcija kārtējo reizi dod viņam pārliecību, ka par to ir jārunā ar itin visiem, jo tas skar visus. Ja šodien cilvēks paliek vienaldzīgs par to, kas notiek kaut kur citur, tad kādā brīdī kāds cits var palikt vienaldzīgs par to, kas notiek tepat blakus. Atzīmējot, ka cilvēki nevēlas aizdomāties par genocīdu attiecībā pret cilvēku grupu, kas praktizē Faluņgun, viņš piebilda: „Un tas ir vislielākais kauns un nožēla. Jo vairāk šādas lekcijas būs un jo vairāk brauks šādu lektoru, un jo vairāk cilvēku nebaidīsies nākt klausīties un runāt savā starpā, ieguvēji būs tikai un vienīgi paši cilvēki un visa mūsu sabiedrība.”

Transplantācijas koordinatore no Tartu Universitātes slimnīcas Hele Nurme pastāstīja, ka agrāk ir zinājusi, ka Ķīnā orgānu iegūšanai tiek izmantoti noziedznieki, kas ir bijuši vainīgi savos noziegumos. Bet uzzinot, ka šiem nolūkiem tiek izmantoti cilvēki, kas praktizē Faluņgun, un, ka viņi nemaz nav vainīgi, – tas viņai atgādinājis un asociējies ar Padomu Savienības laiku, kad cilvēki vienkārši pazuda un neviens par viņiem vairs neko nezināja.

Pēc lekcijas pasākuma viesi, savā starpā pārrunājot, nosodīja piespiedu orgānu izņemšanu sirdsapziņas gūstekņiem Ķīnā, pielīdzinot to holokaustam. Taču tajā pašā laikā arī atzina, ka valstiskā mērogā šo jautājumu ir grūti virzīt, jo diemžēl mūsdienās lielākā daļa valstu gūst būtisku ekonomisko labumu no sadarbības ar Ķīnu.

Kāds lekcijas apmeklētājs teica, – ja mēs pieveram acis uz ļoti lielām negācijām, kas kaut kur notiek, taču kuras, paužot savu viedokli, lielākā vai mazākā mērā varam ietekmēt, tad mums vajag par to pastāvēt, citādi nav nekādas garantijas, ka kādā brīdī kaut kas – varbūt ne tieši tādā veidā, bet līdzīgā – var notikt ar mums.

Tikšanās „Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejā”

12. janvārī “Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejā” tika organizēta Kilgora kunga un Matasa kunga tikšanās ar Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes, Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja pārstāvjiem un citiem muzeja uzaicinātajiem viesiem. Sarunu gaitā tika stāstīts, kā aizsākās izmeklēšana, kā tā noritēja, kādi bija pierādījumu vākšanas principi un metodes. Apmeklētāji uzzināja, – izmeklēšanas rezultāti viennozīmīgi pierāda, ka piespiedu orgānu izņemšana Ķīnā pastāv, turklāt orgāni pamatā tiek izņemti Faluņgun praktizētājiem; katru gadu veikto transplantācijas operāciju skaits pēc piesardzīgām aplēsēm ir 60 000-100 000.

Tikšanās ar Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes, Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja valdes priekšsēdētāju, rabīnu Dr. Menahemu Barkahanu.

Kilgors un Matass sniedz interviju radiostacijā „Mix FM”

Lai dotu iespēju par šo jautājumu uzzināt vēl plašākai Latvijas sabiedrībai, ceturtdien 12. janvārī Deivids Kilgors un Deivids Matass sniedza interviju radiostacijā „Mix FM” (uzzināt vairāk par interviju un noskatīties intervijas videoierakstu var http://faluninfo.ru/news/media/IAC+SOVA/3578.html).

Vēl viena Deivida Kilgora lekcija muzejā

Sestdienas vakarā muzejā Rīgas centrā notika vēl viena Deivida Kilgora vieslekcija, kuru ikvienam interesentam bija iespēja apmeklēt gan klātienē, gan noskatīties internetā tiešajā translācijā.

Viens no jautājumiem, kuru pēc lekcijas uzdeva klausītāji, – vai izmeklēšanas laikā izmeklētājiem nebija bail no iespējamām ĶKP sankcijām un vai kādā brīdī nav radusies vēlme izmeklēšanu pārtraukt. Atbilde skanēja, – jā, draudi ir bijuši, turklāt ļoti tieši un ne vienu reizi vien, tomēr doma atteikties no izmeklēšanas veikšanas nav bijusi nekad, jo, salīdzinājumā ar tām milzu grūtībām, ar kurām sirdsapziņas gūstekņi saskaras Ķīnā, tie esot bijuši salīdzinoši mazs ļaunums.

Abi kungi ir apņēmības pilni turpināt iesākto darbu, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri Ķīnā tiek nežēlīgi nogalināti tikai tādēļ, ka seko principam „Īstenība Labestība Pacietība” un cenšas kļūt labāki cilvēki.