Vašingtona: foruma dalībnieki uzskaita spīdzināšanas gadījumus, aicinot saukt pie atbildības vainīgos

2016. gada 26. maijā ASV Kongresa Pārstāvju palātas ēkā notika forums „Cilvēktiesību pārkāpumu zvērības Ķīnā – saukt pie atbildības vainīgos”. Desmit Faluņgun praktizētāji stāstīja par spīdzināšanām, ko viņi pārcietuši, un iesniedza ASV valdībai sarakstu ar vairāk nekā 200 vainīgo vārdiem, pieprasot papildu izmeklēšanu un taisnīgumu.

Šajā sarakstā bija arī bijušā diktatora un vajāšanu iniciatora Dzjan Dzemiņa, kā arī citu amatpersonu un miliču vārdi. Visa informācija par vainīgajiem ir atrodama Minghui.org mājaslapā.

Forumā piedalījās ASV Kongresa, Valsts departamenta un ASV Starptautiskās reliģiskās brīvības komisijas (USCIRF) pārstāvji. Pagājušajā mēnesī tika pieņemts 2015. gada Franka R. Volfa likums par ticības brīvību, kā mērķis ir stiprināt reliģiskās brīvības aizsardzību, paplašinot sadarbību starp aģentūrām un pastiprinot sankcijas pret valstīm un atsevišķiem noziedzniekiem.

2016. gada 26. maijs. ASV Kongresa Pārstāvju palātas ēkā notiek forums „Cilvēktiesību pārkāpumu zvērības Ķīnā – saukt pie atbildības vainīgos”.

Pēc „Nāves gultas” izdzīvojusī aicina saukt pie atbildības vainīgos

Ma Čuņmejas kundze.

„Nāves gulta” ir viena no daudzajām spīdzināšanas metodēm, ko Ķīnas komunistiskās partijas milicija pielieto savas pārliecības dēļ ieslodzīto, jo īpaši Faluņgun praktizētāju, spīdzināšanai. Upuris ilgu laiku tiek turēts piesiets pie metāla gultas un nespēj kustēties. Vienlaikus ar to tiek pielietoti arī citi spīdzināšanas veidi, piemēram, piespiedu barošana.

„Viņi [uzraugi Heidzuidzi piespiedu darba nometnē] piesēja manas kājas un rokas pie metāla gultas un ievadīja man kuņģī gumijas cauruli, lai veiktu piespiedu barošanu. Viņi grūda gumijas cauruli iekšā un ārā, lai nodarītu sāpes. Es vēmu sāļo kukurūzas pastu kopā ar asinīm. Viņi smējās. Es pamanīju, ka viens no tiem fotografēja,” sacīja Ma Čuņmejas kundze no ziemeļaustrumu Ķīnas; viņa izdzīvoja pēc „nāves gultas” un aprakstīja šo vienu no spīdzināšanu veidiem, kam viņa tika pakļauta 1999. gada novembrī. Apvienoto Nāciju Organizācija piešķīra viņai bēgļa statusu, un 2009. gada septembrī Ma kundze pārcēlās uz dzīvi ASV.

2000. gadā – pēc tam, kad darba nometnes ēdnīcā Ma protestēja pret spīdzināšanu –, viņu pieslēdza ar rokudzelžiem pie divstāvu gultas augšējās malas. Viņas kājas nesniedzās līdz zemei, tāpēc viss svars gūlās uz rokām un rokudzelžos saslēgtajām plaukstu locītavām. Viņa vēma un zaudēja samaņu.

„Atguvusies es sapratu, ka uzraugi ir piesējuši manas izstieptās rokas un kājas pie metāla gultas. Šādā stāvoklī mani turēja trīs dienas un naktis bez pārtikas un ūdens. Pēc atbrīvošanas no „nāves gultas” es nespēju pakustēties.”

Ma kundze iesniedza sarakstu ar 79 vainīgo vārdiem, kuri bija atbildīgi par viņas ciešanām vajāšanu laikā un kuru mērķis bija piespiest praktizētājus atteikties no saviem uzskatiem.

Izdzīvojusī māsa: „Mūsu skumjas nekad nebeigsies”

Gao Žunžunas kundze.

37 gadus vecā Gao Žunžunas kundze nomira 2005. gada 16. jūnijā. 2004. gada 7. maijā viņa sešas vai septiņas stundas pēc kārtas tika pakļauta elektrošoka steku triecieniem, līdz tika sakropļota.

Viņas vecākā māsa Gao Veivejas kundze forumā teica: „Savas dzīves pēdējos trīs mēnešus Žunžuna pavadīja ieslodzījumā. Mēs nezinām, cik daudz viņai nācās izciest. Skumjas mūsu ģimenē nekad nebeigsies.”

Komunistiskās partijas organizētā drošības aģentūra „ofiss 610”, kas atbildīga par Faluņgun vajāšanu, un vietējā milicija nelika ģimeni mierā arī pēc Gao Žunžunas nāves. Lai izvairītos no vajāšanas, viņas vecākais brālis, laikraksta galvenais redaktors, bija spiests pamest mājas un bieži pārcelties no vienas vietas uz citu.

2014. gada maijā Gao Veivejas kundze kopā ar savu tēvu un jaunāko māsu devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņa iesniedza sarakstu, kurā minēti 88 cilvēki, kas personīgi bija atbildīgi par viņas jaunākās māsas Gao Žunžunas nāvi.

Atbalsts no ASV amatpersonu puses

Kongresa locekles Šeilas Džeksones Lī pārstāve Ebiola Afolaiana.

„Faluņgun praktizētāji jau sen tiek pakļauti sistemātiskai, brutālai, asiņainai un pilnīgi nepamatotai apspiešanai un vajāšanai,” savā paziņojumā norādīja Kongresa locekle Šeila Džeksone Lī no Teksasas.

„Es turpināšu strādāt kopā ar saviem kolēģiem pie dažādām likumdošanas iniciatīvām, lai mudinātu Ķīnas valdību pārtraukt ļaunprātības pret Faluņgun praktizētājiem un uzsākt ceļu uz mieru, harmoniju un visu cilvēku integrāciju Ķīnā.”

ASV Starptautiskās reliģiskās brīvības komisijas politiskā analītiķe Austrumāzijas un Klusā okeāna reģiona jautājumos Tīna Muforda.

„Stāsti par jūsu drosmi un vīrišķību, jūsu neatlaidību un izdzīvošanu ir patiesi iedvesmojoši,” teica ASV Starptautiskās reliģiskās brīvības komisijas politiskā analītiķe Austrumāzijas un Klusā okeāna reģiona jautājumos Tīna Muforda. Viņa teica, ka vajāšanas ir šausminošas, negantas un prātam neaptveramas.”

„Jūsu šodien sniegtās liecības ir ļoti svarīgas. Tās ļauj pasaulei uzzināt par to, kas notiek jūsu valstī, kādi reliģiskās brīvības pārkāpumi patiesībā notiek, kā viņi iznīcina tik daudzas dzīvības un kā jūs, saskaroties ar to visu, joprojām izdzīvojat.”

Van Čuņjaņas kundze rāda savu draugu fotogrāfijas; viņi tika spīdzināti līdz nāvei, jo atteicās nodot savu ticību Faluņgun.

Jiņ Lipinas kundze tika izvarota bēdīgi slavenajā Masaņdzja piespiedu darba nometnē. Viņa iesniedza 42 vainīgo vārdus.


Raksts vācu valodā: http://de.clearharmony.net/articles/a119965-USA-Washington-DC-Forumsprecher-berichten-uber-Folterungen-und-fordern-Gerechtigkeit.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.