Minesotas senāta izdotajā rezolūcijā tiek paustas bažas par orgānu izņemšanu Ķīnā

Minesotas senāta 89. sesijas laikā tika pieņemta 2016. gada 20. maija Rezolūcija SF2090, kurā „tiek paustas bažas par pastāvīgajiem un ticamajiem ziņojumiem attiecībā uz sistemātisko, valsts sankcionēto, piespiedu kārtā veikto orgānu izņemšanu savas pārliecības dēļ ieslodzītajiem, galvenokārt Faluņgun praktizētājiem, kas ieslodzīti savas garīgās pārliecības dēļ, kā arī citu reliģiju un etnisko minoritāšu grupu pārstāvjiem Ķīnas Tautas Republikā.”

Līdzīgas rezolūcijas štata mērogā pēdējo gadu laikā ir pieņemtas arī Pensilvānijas, Ilinoisas, Kolorādo, Menas un Delavēras štatos.

Minesotas štata senatori Alise Džonsone (pirmā no kreisās) un Dens Hols (pirmais no labās) kopā ar Faluņgun praktizētajiem.

Bija nepieciešams apmēram gads, lai, pārvarot zināmas grūtības, rezolūcija tiktu pieņemta. Ķīnas konsulāts Čikāgā centās izdarīt spiedienu uz senatoriem un divas reizes nosūtīja vēstules, kurās nomelnoja Faluņgun un noliedza faktu, ka Ķīnā pret to tiek īstenota nežēlīga vajāšana. Taču patiesībā šīs darbības tikai vēl vairāk pievērsa uzmanību vajāšanai, un rezultātā vēl vairāk cilvēku atbalstīja praktizētāju centienus apturēt necilvēcīgos noziegumus un saukt vainīgos pie atbildības.

Uzstājoties Senātā, viens no rezolūcijas iesniedzējiem, senators Dens Hols, sacīja: „Šī rezolūcija skar mūsu sabiedrības kodolu. Tajā tiek runāts par ticības brīvību, kura pastāv pie mums Amerikā. Bet mums rūp ne tikai Amerika. Mums rūp visa pasaule. Faluņgun praktizētāji tiek pakļauti vajāšanai. Viņu orgāni tiek izņemti, lai pārdotu tos citiem, tai skaitā arī amerikāņiem.”

Senators Hols pastāstīja, ka viņu apmeklējusi cilvēku grupa no Ķīnas konsulāta, kuri apgalvojuši, ka [Ķīnā] neviens netiekot vajāts un šie apgalvojumi viņos izraisot sašutumu. Uz to senators atbildējis: „Mums ir pietiekami daudz cilvēku, kas var apliecināt, ka šīs lietas joprojām turpinās, un tās ir nepieciešams apturēt. Amerika ir brīva zeme. Mēs Amerikā ticam reliģijas brīvībai, tiesībām uz savu ķermeni, un mums jākļūst par gaismas staru, kas vērsts pret netaisnību, lai kur arī tā būtu, jebkurā pasaules malā. Mēs esam valsts, kas uzskata, ka ikvienam no mums ir balsstiesības.”

Vēl viena rezolūcijas līdzautore, senatore Alise Džonsone, savā runā Senātā atzīmēja: „Piespiedu orgānu izņemšanas noziegumu atmaskošana ir svarīgs solis ceļā uz vardarbības apturēšanu. 2014. gadā izdotajā grāmatā „Slaktiņš” tās autors Gutmans lēš, ka laika posmā no 2000. līdz 2008. gadam uz operāciju galda tikuši nogalināti vismaz 65 000 Faluņgun praktizētāju. Šodien Gutmana kungs šo skaitli ir divkāršojis.”

Senatore Džonsone izteica cerību, ka [SF]2090 pieņemšana palīdzēs apturēt orgānu izņemšanu ieslodzītajiem, kas veikta bez viņu piekrišanas. Viņa piebilda: „Tas notiks, ja mēs turpināsim izdarīt starptautisku spiedienu un paudīsim savas bažas. Lai pārtrauktu šīs ļaunprātības, ir būtiski, lai par to būtu informēti visi līmeņi. Nevainīgu cilvēku, kas praktizē Faluņgun, spīdzināšana un nogalināšana ir jāizbeidz.”

Pēdējo divu vasaru laikā Faluņgun praktizētāji Minesotā ir savākuši vairāk nekā 60 000 parakstu petīcijai, ar to aicinot Apvienoto Nāciju cilvēktiesību komisāru sākt risināt šo jautājumu. Minesotas Senātā rezolūcija guva spēcīgu abu partiju atbalstu un tika pieņemta vienbalsīgi.

Turpinājumā rezolūcijas teksts:

Rezolūcija

Paužot bažas par pastāvīgajiem un ticamajiem ziņojumiem attiecībā uz sistemātisko, valsts sankcionēto, piespiedu kārtā veikto orgānu izņemšanu savas pārliecības dēļ ieslodzītajiem, galvenokārt Faluņgun praktizētājiem, kas ieslodzīti savas garīgās pārliecības dēļ, kā arī citu reliģiju un etnisko minoritāšu grupu pārstāvjiem Ķīnas Tautas Republikā.

ŅEMOT VĒRĀ, ka tad, kad tā tiek veikta saskaņā ar ētikas standartiem, orgānu transplantācijas nozare ir viens no lielākajiem mūsdienu medicīnas sasniegumiem; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka orgānu transplantācija ir atkarīga no nesavtīgiem orgānu ziedojumiem, kas balstīti uz donoru labprātīgu, brīvprātīgu un apzinātu piekrišanu; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka donoru labprātīgu, brīvprātīgu un apzinātu piekrišanu nespēj garantēt uz nāvi notiesāti ieslodzītie, kuriem ir atņemta brīvība un kuri var tikt piespiesti dot piekrišanu; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka piespiedu orgānu izņemšana ir jāsaprot kā orgānu izņemšana bez iepriekšminētās donoru labprātīgās, brīvprātīgās un apzinātās piekrišanas, un tā ietver sevī draudus tā cilvēka izdzīvošanai, kurš piespiedu kārtā padarīts par donoru; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka 1984. gadā Ķīnas Tautas Republikā tika ieviesta regula, kas atļauj orgānu izņemšanu uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem, – prakse, kuru aizliedz Pasaules Medicīnas asociācija un starptautiskie ētikas standarti, taču kura vēl joprojām šodien turpinās Ķīnā; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka orgānu transplantācijas sistēma Ķīnā neatbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajiem pamatprincipiem par orgānu ieguves izsekojamību un pārskatāmību, kā arī Ķīnas Tautas Republikas valdība pretojas piedāvājumam veikt neatkarīgu šīs sistēmas pārbaudi; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka 2011. gadā Valsts departamenta ziņojumā par cilvēktiesībām Ķīnā tika teikts: „Ārvalstu un vietējie plašsaziņas līdzekļi un advokātu grupas turpina ziņot par orgānu izņemšanas gadījumiem - konkrēti Faluņgun praktizētājiem un uiguriem”; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka Faluņgun garīgā prakse, kas ietver meditatīvus „cjigun” vingrojumus un ir orientēta uz tādām vērtībām kā īstenība, labestība un pacietība, 90. gados Ķīnā kļuva ārkārtīgi populāra un tās praktizētāju skaits saskaņā ar vairākiem aprēķiniem pārsniedza 70 miljonus; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka 1999. gada jūlijā Ķīnas komunistiskā partija uzsāka intensīvu vajāšanu valsts mērogā, kas iekļāva garīgu un fizisku spīdzināšanu, ar mērķi izskaust garīgo praksi Faluņgun; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka kopš 1999. gada simtiem tūkstoši Faluņgun praktizētāju ir tikuši nelikumīgi ieslodzīti Ķīnas „pāraudzināšanas ar darbu nometnēs” ieslodzījumu centros un cietumos, kur Faluņgun praktizētāju spīdzināšana, pazemošana un pakļaušana neizskaidrojamām medicīniskām pārbaudēm un asins paraugu noņemšanai ir pierasta lieta; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka orgānu transplantāciju operāciju skaits Ķīnā piecu gadu laikā pēc 1999. gada, kad sākās Faluņgun vajāšana, ir pieaudzis vairāk nekā par 500 procentiem; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka orgānu transplantāciju skaita pieaugums nav saistīts ar uz nāvi notiesāto skaita pieaugumu vai orgānu ziedošanas sistēmas izveidi, ne arī ar citu sabiedrībā atzītu orgānu avotu skaita pieaugumu; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka Ķīnas Tautas Republikas valdība nav sniegusi nekādus paskaidrojumus attiecībā uz pēkšņo orgānu donoru skaita piegumu un īso orgānu gaidīšanas laiku (no 1 līdz 4 nedēļām) nieru un aknu transplantācijām; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka 2006. gadā divi izmeklētāji no Kanādas – cilvēktiesību advokāts Deivids Matass un bijušais Kanādas Valsts Sekretārs Āzijas-Klusā okeāna reģionā Deivids Kilgors –, veica neatkarīgu izmeklēšanu, lai pārbaudītu apgalvojumus par orgānu izņemšanu savas pārliecības dēļ ieslodzītajiem Faluņgun praktizētājiem un, balstoties uz daudzskaitlīgiem netiešiem pierādījumiem, nonāca pie secinājuma, ka šie apgalvojumi ir patiesi un desmitiem tūkstoši Faluņgun praktizētāju varētu būt nogalināti orgānu dēļ; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka 2006. gadā ārsti no 17 Ķīnas slimnīcām telefonsarunās ar slepenajiem izmeklētājiem atzinās, ka viņi izmanto vai varētu iegūt dzīvībai svarīgus orgānus transplantācijai no savas pārliecības dēļ ieslodzītajiem Faluņgun praktizētājiem, turklāt daži no ārstiem atzina, ka orgānu piegādē ir iesaistītas vietējās tiesas un drošības orgāni; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka Ītans Gutmans ir publicējis darbu, kurā atklāj, ka Ķīnas drošības aģentūras 90. gados ir sākušas izņemt orgānus uiguru musulmaņu etniskās minoritātes grupas pārstāvjiem, tostarp uiguru politieslodzītajiem; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka Apvienoto Nāciju spīdzināšanas novēršanas komiteja un īpašais ziņotājs spīdzināšanu jautājumā ir pauduši bažas attiecībā uz apgalvojumiem par orgānu izņemšanu ieslodzītajiem Faluņgun praktizētājiem un ir aicinājuši Ķīnas Tautas Republikas valdību pastiprināt kontroli pār orgānu transplantācijas sistēmu un tās pārredzamību, kā arī sodīt tos, kas atbildīgi par pārkāpumiem; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka Huan Dzjefu 2014. gada decembrī paziņoja, ka no 2015. gada 1. janvāra Ķīnas Tautas Republikā tiks pārtraukta orgānu izņemšana uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem, vienlaikus norādot, ka uz nāvi notiesātie ieslodzītie ir pilsoņi, kam ir „tiesības” ziedot savus orgānus, un viņu orgāni tiks iekļauti orgānu sadales programmā, un tādējādi orgānu ieguve no uz nāvi notiesātiem ieslodzītajiem turpināsies saskaņā ar šo jauno terminoloģiju; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka iepriekšminētais Huan Dzjefu paziņojums nav pārbaudāms oficiālā, publiski pieejamā tīmekļa vietnē vai izlikts uz Ķīnas Veselības aizsardzības ministrijas ziņojuma dēļa, un tādējādi tas joprojām ir tikai atsevišķas personas, nevis valdības paziņojums; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka Ķīnas Tautas Republika nav atzinusi, ka valstī notiek orgānu izņemšana savas pārliecības dēļ ieslodzītajiem, un nav paudusi vēlēšanos to apturēt; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka „Stambulas Deklarācijas uzraudzības grupa”, „Starptautiskā Sirds un plaušu transplantācijas biedrība” un „Ārsti pret piespiedu orgānu izņemšanu” ir nākuši klajā ar publiskiem paziņojumiem par to, ka paziņojums par orgānu izņemšanas pārtraukšanu no 2015. gada 1. janvāra neatbilst patiesībai, bet ir tikai tās pašas prakses citāds formulējums; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka 2015. gada janvārī Baltais Nams, reaģējot uz petīciju „Mēs – tauta”, pauda iebildumus pret Ķīnā īstenoto praksi – orgānu izņemšanu uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka reliģisko vai politisko ieslodzīto nogalināšana ar mērķi pārdot viņu orgānus transplantācijai ir vēl nepieredzēts un nepieņemams cilvēka pamattiesību uz dzīvību pārkāpums; un

ŅEMOT VĒRĀ, ka 2012. gada septembrī eksperti liecināja ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komisijai, ka pacienti no Amerikas Savienotajām Valstīm turpina doties uz Ķīnu veikt orgānu transplantāciju un mediķu aprindas turpina sadarbību ar Ķīnas kolēģiem un viņu apmācību, tādējādi riskējot netieši kļūt par šīs ļaunprātīgas prakses veicinātājiem; TĀDĒĻ,

Minesotas štata likumdevēji NOLEMJ:

(1) Aicināt Ķīnas Tautas Republikas valdību nekavējoties izbeigt orgānu izņemšanu visiem ieslodzītajiem un savas pārliecības dēļ ieslodzītajiem, konkrēti Faluņgun praktizētājiem, kā arī citu reliģisko grupu un etnisko minoritāšu grupu pārstāvjiem;

(2) Aicināt Ķīnas Tautas Republikas valdību nekavējoties izbeigt 15 gadus ilgo Faluņgun vajāšanu un nekavējoties atbrīvot visus Faluņgun praktizētājus un citus savas pārliecības dēļ ieslodzītos;

(3) Aicināt Savienoto Valstu prezidentu uzdot ASV Valsts departamentam veikt pilnīgu un pārredzamu izmeklēšanu attiecībā uz orgānu transplantācijas praksi Ķīnas Tautas Republikā un aicināt saukt pie kriminālatbildības tos, kas tiks atzīti par iesaistītiem šajā neētiskajā praksē;

(4) Veikt pasākumus, lai reģistrētu tos Minesotas iedzīvotājus, kas ceļo uz ārzemēm orgānu transplantācijas nolūkos; un

(5) Veikt pasākumus, lai aizliegtu iebraukt valstī tiem, kas piedalījušies nelikumīgā cilvēku audu un orgānu izņemšanā, kā arī saukt pie kriminālatbildības šīs personas, ja tās tiks atrastas Minesotas teritorijā.

KĀ ARĪ NOLEMJ, ka Minesotas štata valsts sekretārs tiek pilnvarots sagatavot šī dokumenta kopijas un nosūtīt tās ASV prezidentam un viceprezidentam, ASV Senāta prezidentam un sekretāram, ASV Pārstāvju palātas spīķerim un sekretāram, Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājam, Pārstāvju palātas Starptautisko attiecību komitejas priekšsēdētājam, kā arī Minesotas senatoriem un pārstāvjiem Kongresā.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2016/5/27/157182.html