Miermīlīgā 1999. gada 25. aprīļa protesta akcija

Situācijas vēsture: 1999. gada 23. un 24. aprīlī milicijas darbinieki Tiaņdzjiņas pilsētā, kas atrodas netālu no Pekinas, uzbruka un arestēja desmitiem Faluņgun praktizētāju, kas bija sapulcējušies pie žurnāla redakcijas ēkas, lai apspriestos par pieļautajām kļūdām nesen publicētajā rakstā, kurā tika uzbrukts Faluņgun. Kad informācija par šiem arestiem izplatījās un vēl lielāks skaits Faluņgun praktizētāju vērsās pie varas pārstāvjiem, viņiem tika paskaidrots, ka ar apelāciju šinī jautājumā jādodas uz Pekinu. Nākamajā dienā, 25. aprīlī, sekojot Tiaņdzjiņas varas iestāžu norādījumiem, apmēram 10 000 Faluņgun praktizētāju, brīvprātīgi sapulcējās pie Centrālā apelāciju biroja Pekinā. Pulcēšanās noritēja mierīgi, un tā bija likumīga. Daži no Faluņgun praktizētājiem tika uzaicināti tikties ar Ķīnas premjerministru Džu Žundzji un viņa kabineta pārstāvjiem. Tajā vakarā Faluņgun praktizētāju prasība tika apmierināta – Tiaņdzjiņā arestētie praktizētāji tika atbrīvoti –, un visi atgriezās mājās.

Problēma: Saskaņā ar vairākiem informācijas avotiem Ķīnas valdībā, nākamajos mēnešos pēc 25. aprīļa pulcēšanās Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) augstākajos varas ešelonos norisinājās nežēlīga politiskā cīņa. ĶKP vadītājs Dzjan Dzemiņs aicināja valdību „sagraut” Faluņgun, kamēr vairums Politbiroja locekļu nesaskatīja šajā praksē nekādus draudus. CNN televīzijas kanāla vadošais analītiķis Villijs Lems citēja valdības augstāko amatpersonu teikto par to, ka Faluņgun apspiešana Dzjan Dzemiņam ir kļuvusi par „ļoti personisku” problēmu. Jūlijā Dzjans oficiāli pavēlēja uzsākt Faluņgun vajāšanu. 25. aprīļa pulcēšanās pie apelāciju biroja, ko patiesībā bija noorganizējuši paši Tiaņdzjiņas un Pekinas varas pārstāvji, iesakot praktizētājiem doties uz apelāciju biroju, no „miermīlīgās apelācijas” ātri tika pārdēvēta par centrālās valdības mītnes „aplenkumu” un skaidru pierādījumu tam, cik „bīstams” ir Faluņgun.

Kāpēc tas ir svarīgi: 25. aprīļa notikumu nepareizā interpretācija, atspoguļojot tos kā valdības mītnes „aplenkumu”, politizēja Faluņgun gan Ķīnā, gan ārvalstīs. Tādējādi tā vietā, lai uzlūkotu ĶKP uzsākto vajāšanu kā garīgās grupas nelikumīgu apspiešanu, šis jautājums tika atspoguļots kā Faluņgun un ĶKP cīņa par varu. Vēl vairāk, daži Ķīnas speciālisti Rietumos uzskatīja, ka Faluņgun pats „izsaucis uz sevi uguni”, 25. aprīlī metot izaicinājumu valdībai. Notikumu izklāsts šādā interpretācijā mazināja daudzu potenciālo cilvēktiesību un reliģisko brīvību atbalstītāju entuziasmu un joprojām paliek vislielākais fenomena „vainojiet upuri” veidojošais faktors, kurš joprojām bloķē patieso faktu par Faluņgun vajāšanu atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos un to plašāku izmeklēšanu.

Šodien: Pateicoties Faluņgun praktizētāju centieniem miermīlīgi skaidrot patiesību cilvēkiem visā pasaulē, daudzi ir ieraudzījuši vajāšanu absurdo dabu. Vajāšanu dēļ, kuras 1999. gada jūlijā vienpersoniski uzsāka Dzjans, praktizētāji līdz pat šim laikam tiek nelikumīgi apcietināti, spīdzināti, nogalināti un piespiedu kārtā izmantoti kā dzīvi orgānu donori. Kopš 2015. gada maija Faluņgun praktizētāji, izmantojot savas likumiskās tiesības, iesniedz Ķīnas Augstākajā Tautas tiesā un Augstākajā Tautas prokuratūrā prasības pieteikumus, lai sauktu pie atbildības Dzjan Dzemiņu par viņa pastrādātajiem noziegumiem. Šobrīd jau iesniegti vairāk nekā 200 tūkstoši prasības pieteikumu. Arī daudzi cilvēki visā pasaulē, uzzinot reālo situāciju par vajāšanām pret Faluņgun Ķīnā, paraksta petīciju, aicinot Ķīnas Augstāko Tautas tiesu un Augstāko Tautas prokuratūru izmeklēt Dzjan Dzemiņa noziegumus.