Cilvēktiesību advokāti un ierindas pilsoņi arvien biežāk publiski pauž savu nostāju, iebilstot pret Ķīnā notiekošo Faluņgun vajāšanu. Vēl pirms dažiem gadiem šāda rīcība būtu bijusi pavisam neiedomājama.
Kāpēc tik daudzi cilvēki uzdrošinās šādi riskēt, un kā tas var ietekmēt Ķīnas attīstību un nākotni?
„Šie bezprecedenta akti liecina par divām lietām,” saka Faluņ Dafa informācijas pārstāvis Erpin Džans. „Pirmā – ķīnieši sāk atpazīt valdības propagandu, tostarp arī pret Faluņgun vērsto naida kampaņu. Otrkārt, viņi ir tik ļoti noguruši no komunistiskās partijas režīma, ka ir gatavi riskēt ar savu labklājību, lai iestātos par Faluņgun praktizētāju tiesībām, pat tad, ja paši to nepraktizē.”
Pagājušajā mēnesī četri pazīstami juristi no Ziemeļaustrumu Ķīnas tika smagi piekauti par to, ka viņi pārstāvēja nelikumīgi aizturēto Faluņgun praktizētāju intereses. Kopš 2010. gada strauji pieaudzis to Ķīnas pilsoņu skaits, kuri ir parakstījuši petīcijas (nereti ar savu īsto vārdu), protestējot pret vietējo Faluņgun praktizētāju nolaupīšanām. Par šādu rīcību vairāki no viņiem paši ir tikuši pakļauti nežēlīgai vajāšanai, sākot no naidīgiem uzbrukumiem un darba zaudēšanas, līdz pat brīvības atņemšanai un spīdzināšanai.
Šo nepārtraukto vajāšanu laikā, kas ir draudīga realitāte miljoniem cilvēku, sabiedrībā arvien vairāk pieaug tendence nepakļauties apspiešanai. Spīdzināšana līdz nāvei Ķīnā joprojām ir plaši izplatīta parādība, kā tas ir noticis arī ar Faluņgun praktizētāju Jan Čuņliņu, kura nomira aprīļa sākumā pēc septiņus gadus ilga ieslodzījuma, kura laikā viņa tika pakļauta ļaunprātīgai attieksmei. Cilvēku nolaupīšana bez apsūdzības izvirzīšanas Ķīnā notiek regulāri, tai ir tikuši pakļauti arī Kanādas pilsoņu brāļi un māsas, piemēram, Čeņ Dzjiņhua kundze, kuru radinieki nesekmīgi cenšas apmeklēt aizturēšanas centrā. Un neraugoties uz to, ka šim jautājumam uzmanību ir pievērsušas dažādu valdību institūcijas, tādas kā ASV Kongress un Eiropas Parlaments, nekas neliecina par to, ka šaušalīgajā Faluņgun praktizētāju nogalināšanas praksē kaut kas būtu mainījies. Faluņgun praktizētāji joprojām tiek nogalināti, un viņu orgāni tiek pārdoti transplantācijai.
Faluņ Dafa informācijas centrs aicina Rietumu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus Ķīnā atspoguļot šo Ķīnas juristu un iedzīvotāju varonīgo rīcību, jo viņi to ir patiesi pelnījuši. Pasaulei ir jāzina par šiem cilvēkiem, kas neraugoties uz risku, uzdrošinās iestāties pret tirāniju.
Pasaulē joprojām pastāv maldīgs uzskats par 25. aprīļa notikumiem
Šajās dienās aprit 15 gadi kopš 25. aprīļa apelācijas Pekinā. 1999. gada 25. aprīlī vairāk nekā 10 000 praktizētāju sapulcējās netālu no Ķīnas centrālās valdības ēkas, un pēc šī notikuma Faluņgun nonāca starptautiskās sabiedrības uzmanības centrā. Daudziem joprojām ir nepareizs priekšstats par to, kas tajā liktenīgajā dienā patiesībā notika, un kādas ir šo notikumu aizkulises.
Lielākā daļa Rietumu plašsaziņas līdzekļu atspoguļoja 25. aprīlī notikušo praktizētāju pulcēšanos kā provokatīvu aktu, kas kļuva par ieganstu 3 mēnešus vēlāk uzsāktajai nelikumīgu vajāšanu kampaņai.
Patiesībā, vismaz trīs gadu garumā tika izstrādāts Faluņgun apspiešanas plāns režīma varas nostiprināšanai, un 25. aprīļa apelācija bija viens no pēdējiem mēģinājumiem to novērst. Līdz 1999. gadam Ķīnas režīms jau bija aizliedzis Faluņgun grāmatas, publicējis apmelojošus paziņojumus, praktizētāji tika pakļauti „izspiegošanai”, īpašuma konfiskācijai, kas tika izskaidrota ar lietisko pierādījumu vākšanu, un kas bija vēl satraucošāk – piekaušanai un arestiem.
Tā kā vajāšanas turpinās jau piecpadsmit gadus un arvien vairāk cilvēku pret tām publiski iebilst, ir ļoti svarīgi, lai šie notikumi tiktu atspoguļoti patiesā gaismā un precīzi.
Situācijas vēsture
1999. gada jūlijā autokrātiskais Ķīnas komunistiskais režīms pret Faluņgun (vai Faluņ Dafa) praktizējošiem Ķīnas pilsoņiem uzsāka nelikumīgu arestu, vardarbības un propagandas kampaņu, ar nolūku „izskaust” šo apolitisko praksi. Kopš tā laika Ņujorkā dibinātais Faluņ Dafa Informācijas centrs ir ziņojis par vairāk nekā 3000 vardarbīgas nāves gadījumiem. Apvienoto Nāciju Organizācija, Amnesty International, Ķīnas cilvēktiesību advokāti un ārvalstu plašsaziņas līdzekļi arī ir dokumentējuši Faluņgun praktizētāju spīdzināšanas un nāves gadījumus ieslodzījuma vietās. Simtiem tūkstošu ķīniešu, kuri praktizē Faluņgun, smok ieslodzījumā, un viņi joprojām ir viena no lielākajām ieslodzīto grupām Ķīnā. Faluņgun, saukts arī Faluņ Dafa ir augsta līmeņa sevis pilnveidošanas prakse – veids, kā uzlabot pašsajūtu un paaugstināt cilvēka garīgumu. Šī prakse ir pieskaitāma Budas sistēmai, un tās pamatā ir pieci viegli apgūstami vingrojumi, meditācija un universālas vērtības „Īstenība, Labestība, Pacietība”. Pastāv pamatots uzskats, ka daži komunistiskās partijas līderi uzsāka Faluņgun apspiešanu, baidoties no prakses pieaugošās popularitātes (tajā laikā ar šo praksi Ķīnā nodarbojās no 70 līdz 100 miljoniem cilvēku) un šīs garīgās kustības ietekmi, kuru komunistiskā partija nespēja kontrolēt.
Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2014/4/26/358p.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...