Cilvēktiesību diena: Eiropas vadošie politiķi aicina saukt pie atbildības bijušo Ķīnas diktatoru

Pasaules Cilvēktiesību dienā pieci Eiropas politiķi savos birojos pacēla plakātus ar aicinājumu saukt pie atbildības Dzjan Dzemiņu par viņa lomu Faluņgun vajāšanā Ķīnā.

Atbalstot nesen aizsākušos prasības pieteikumu vilni (ap 200 000 Faluņgun praktizētāju ir iesnieguši tiesā prasības pret Dzjanu), Eiropas politiķi aicina Ķīnas tieslietu sistēmu izmeklēt noziegumus pret cilvēci, kurus bijušais Ķīnas komunistiskās partijas līderis ir īstenojis 16 gadu ilgās vajāšanas laikā, jo īpaši valsts sankcionēto piespiedu orgānu izņemšanu Faluņgun praktizētājiem.

Martins Patzelts ievietoja šo fotogrāfiju savā interneta mājaslapā, kurā pastāstīja arī par to, ka viņš ir parakstījis petīciju, tādā veidā paužot atbalstu prasības pieteikumu iesniegšanai pret Dzjanu.

Vācijas parlamenta loceklis Martins Patzelts savā personiskajā mājaslapā paziņo, – ja Ķīnas valdība nespēj vai nevēlas izmeklēt Dzjana pastrādātos noziegumus, tad to darīs Starptautiskā tiesa Hāgā.

Aprīļa sākumā – pirms došanās uz Ķīnu – Patzelts savā mājaslapā rakstīja, ka vērsīsies pie Ķīnas valdības ar jautājumu par to, kāpēc tā vajā Faluņgun – cilvēku grupu, kas Ķīnas sabiedrību ietekmē tikai pozitīvi.

Profesors Dr. Klauss Bukners aicina vēl aktīvāk atbalstīt prasības pieteikumu iesniegšanu pret Dzjanu.

Profesors Dr. Klauss Bukners, Eiropas Parlamenta (EP) Cilvēktiesību komitejas loceklis no Vācijas, savā Facebook lapā nosodīja Ķīnas komunistisko režīmu par Faluņgun praktizētāju advokātu vajāšanu Heilundzjanas provincē.

2015. gada 15. Jūlijā, pēc cilvēktiesību advokātes Van Jujas aresta, profesors Bukners publicēja paziņojumu, kurā asi kritizēja cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā.

Rakstā „Cilvēktiesību situācija Ķīnā ir neciešama” viņš norāda: „Dzjaņsaņdzjanas pilsētā Heilundzjanas provincē Ķīnas ziemeļos viens no skaļākajiem Faluņgun praktizētāju cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem bija Van kundzes, kā arī daudzu citu ķīniešu advokātu vajāšana saistībā ar viņu klientu lietām.”

„Mēs redzam, kā tiek arestēti advokāti, kas aizstāv Ķīnā vajātos Faluņgun praktizētājus. Šī iemesla dēļ šā gada februārī vairāk nekā 20 Eiropas Parlamenta locekļu no vairākām Eiropas valstīm parakstīja Ķīnas vēstniekam Vācijā un Ķīnas varasiestādēm adresētu vēstuli, kurā izteica atbalstu advokātiem, kas cenšas atbrīvot savus klientus,” rakstīja Bukners.

Dr. Kornēlija Ernsta, Eiropas Parlamenta locekle no Vācijas, atbalsta prasības pieteikumu iesniegšanu pret Dzjanu.

Eiropas Parlamenta locekle no Vācijas Dr. Kornēlija Ernsta 2015. gada 20. jūlijā rakstīja Ķīnas ģenerālprokuroram Cao Dzjaņminam, aicinot viņu uzsākt Dzjan Dzemiņa īstenoto orgānu izņemšanas noziegumu izmeklēšanu. Vēstule, ko parakstīja arī daži citi Eiropas Parlamenta locekļi, tika nosūtīta Ķīnas vēstniekiem Vācijā un citās Eiropas Savienības valstīs, Apvienoto Nāciju īpašajiem ziņotājiem spīdzināšanu un ticības brīvības jautājumos, Hāgas Starptautiskās tiesas prokuroram un vairākiem Eiropas politiķiem.

Vēstulē Eiropas Parlamenta locekļi pauda savu pārliecību par to, ka Faluņgun praktizētāju drosme iedvesmos vēl vairāk cilvēku, un tie palīdzēs apturēt vajāšanu.

Kristians Dans Preda, Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību komitejas loceklis no Rumānijas, apbrīno Faluņgun praktizētāju drosmi. Preda bija viens no tiem, kas ierosināja 2013. gada decembrī pieņemto Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā EP nosoda piespiedu orgānu izņemšanu Ķīnā.

Eiropas Parlamenta loceklis no Vācijas Stefans Eks uzskata, ka Faluņgun vajāšana ir necilvēcīga un apdraud mieru visā pasaulē. Viņš atzīmēja arī to, ka kopš 1999. gada vajāšanu politika pa politiskajiem un ekonomiskajiem kanāliem ir izplatījusies arī uz citām valstīm.

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a118138-Des-dirigeants-europeens-appellent-a-traduire-Jiang-Zemin-en-justice-pour-la-Journee-internationale-des-droits-de-l%E2%80%99homme.html