Izraēliešu praktizētāja mākslinieciskā izpausme

Faluņ Dafa ir visbrīnišķīgākā lieta, ar ko savā dzīvē esmu sastapies. Tas ir mans ceļš, mana dzīve, mana laime. 2000. gadā parkā netālu no manām mājām es ieraudzīju dažus cilvēkus izpildām vingrojumus, un es viņiem piebiedrojos. Pa ceļam uz mājām es sajutos tik viegls, it kā svērtu ne vairāk kā 15 kg. Jutos ļoti laimīgs un brīvs. Es smaidīju, un manā galvā nebija nevienas domas, tikai prieka sajūta.

Kad sāku lasīt grāmatu „Džuaņ Faluņ” pirmo reizi, nevarēju atkauties no miega, bet es ļoti vēlējos lasīt tālāk. Bija sajūta, ka es visu to jau zināju un esmu vienīgais, kurš to zina! Es biju laimīgs, ka grāmata ir rakstīta visiem un ka visi to var izlasīt! Es sapratu, ka cilvēks, kurš to sarakstījis, nav parasts cilvēks.

Šie 15 pilnveidošanās gadi man nav bijuši viegli. Es saskāros ar daudziem pārbaudījumiem, un tajā pašā laikā tie bija nozīmīgi un brīnišķīgi! Liels paldies Skolotājam! Man trūkst vārdu, lai izteiktu savu pateicību.

Jau kopš bērnības man ļoti patika zīmēt. Man bija slikta veselība, tāpēc es paliku mājās un zīmēju. Manā iztēlē zīmējumā viss atdzīvojās: cilvēki, putni un balerīnas, kas uz pirkstgaliem griežas savos sniegbaltajos tērpos . Es biju radītājs savā mazajā iedomu pasaulē.

Tagad es praktizēju Faluņ Dafa. Uz svētkiem es zīmēju apsveikumus mūsu Skolotājam. Esmu ilustrators laikrakstā Epoch Times, un Minghui skolā es mācu praktizētāju bērniem dzīvot saskaņā ar principu „Īstenība Labestība Pacietība”. Es mācu viņiem zīmēt ar akvareļu krāsām, kas ir caurspīdīgas un gaisīgas.

Lūk, daži zīmējumi:

Jauna māte meditē, kamēr viņas bērns rāpo tai apkārt. Citās dimensijās eņģeļi maigi pieskaras praktizētājas rokām. Praktizētājas galvu apspīd oreols. Sēžot meditācijā, es redzēju tādu ainu citās dimensijās.