Bijušais Kijevas mērs: „Komunisms ir slimība”

Kopš šī gada maija pret bijušo Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) līderi Dzjan Dzemiņu tiesā tikuši iesniegti vairāk nekā 20 000 prasību pieteikumu par Faluņgun vajāšanu. Tie tika nosūtīti uz Ķīnas Augstāko tiesu un Augstāko prokuratūru, bet to kopijas - uz Minghui.org interneta mājaslapu.

Šo kustību aktīvi atbalsta Ukraina – valsts, kas agrāk bija iekļauta Padomju Savienības sastāvā un atradās komunistiskā režīma pakļautībā. Pazīstamā Ukrainas cilvēktiesību aizstāve Anna Maļara atzīmēja: „Pats svarīgākais ir tas, ka atbildīgie par to kādu dienu stāsies taisnās tiesas priekšā.”

Aprīlī Ukrainas parlaments pieņēma likumu, kas nosoda komunistisko valdību kā noziedzīgu režīmu, kurš pārvaldīja valsti no 1917. līdz 1991. gadam.

15. maijā valsts prezidents Porošenko parakstīja dokumentus par šī likuma ieviešanu, aizliedzot komunistisko propagandu, simboliku un suvenīrus. Tāpat stājās spēkā arī aizliegums attiecībā uz vietvārdiem, monumentiem un piemiņas plāksnēm, kas slavina padomju varoņus, kā arī uz padomju karogiem un komunistu saukļiem.

Šis likums attiecas arī uz nacistisko režīmu, kas Otrā pasaules kara laikā okupēja un kontrolēja Ukrainu.

11. jūnijā Kijevā notika Tuidan (izstāšanās no ĶKP kustība) centra forums, kurā bijušais Kijevas mērs Aleksandrs Mosjuks teica: „Komunisms ir slimība.” Forumā tika apspriests arvien pieaugošais skaits ķīniešu, kuri izstājas no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām. 2015. gada aprīlī šo cilvēku skaits sasniedza 200 miljonus.

„Vairāk nekā 10 miljonu ukraiņu nāvē ir vainojams komunisms. Ķīnā šis skaitlis ir sasniedzis 80 miljonus cilvēku,” teica Aleksandrs Mosjuks. „Mums ir jāpieliek punkts komunismam un visam, kas ar to saistīts.”

Aleksandrs Mosjuks, kurš pašlaik ir parlamenta locekļu konsultants, teica, ka šī tendence bija neizbēgama un daudzām valstīm nepieciešams to atbalstīt.

Bijušais Polijas prezidents un Nobela Miera prēmijas laureāts Lehs Valensa foruma organizatoriem nosūtīja vēstuli, kurā pauda atbalstu Tuidan kustībai. Viņš rakstīja: „Man ir dziļa ticība tam, ka šo kustību nekas nespēs apturēt. Nekas nevar apturēt brīvības un patiesības garu.”

2007. gadā Polija pieņēma likumu, kurš pieprasa, lai cilvēki paziņotu, ja viņi jebkad ir strādājuši par komunistiskā drošības dienesta informatoriem.

Advokāte Anna Maļara, eksperte politisko noziegumu jomā un nesen pieņemtā likuma atbalstītāja, piekrīt bijušajam Kijevas mēram. Viņa teica: „Komunistiskās partijas pastrādātie noziegumi Ķīnā un Ukrainā ir līdzīgi. Bez komunisma ikviena tauta kļūs stiprāka.

Jo ātrāk ķīnieši saraus savas saites ar partiju, jo ātrāk viņi atgūs brīvību un kopā strādās labākai nākotnei.”

Izstāšanās no ĶKP kustība ir cieši saistīta ar prasību pieteikumiem, kuri pēdējā laikā tiek iesniegti pret Dzjan Dzemiņu.

Būdams valsts vadītājs un ĶKP augstākais līderis, Dzjans 1999. gadā uzsāka Faluņgun vajāšanu. Kopš tā laika neskaitāmi daudz praktizētāju tikuši nelikumīgi arestēti, ieslodzīti, pakļauti smadzeņu skalošanai, nosūtīti uz piespiedu darba nometnēm, spīdzināti un nogalināti orgānu dēļ. Ir apstiprināts, ka vismaz 3864 no tiem ir miruši spīdzināšanu rezultātā, kurām viņi tika pakļauti, atrodoties apcietinājumā.

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a117523-Un-ancien-maire-de-Kiev-en-Ukraine-Le-communisme-est-une-maladie.html