Jau gadu kā esmu Dafa praktizētāja

Es sāku praktizēt Faluņ Dafa 2013. gada februārī. Sākumā es kļūdaini domāju, ka Faluņ Dafa vingrojumi ir kas līdzīgs fizkultūrai, un izturējos pret draugiem praktizētājiem ar aizdomām. Neskatoties uz to, es jutos nomākta, kad nevarēju atnākt uz prakses vietu, lai gan nezināju, kāpēc tas ir tā. Kādu dienu, kad mēs vingrojām, es sajutu vēderā iespiežamies tik varenu spēku, ka sāku raudāt. Es izbijos un padalījos ar šo pieredzi ar draugiem praktizētājiem. Viņi nomierināja mani, un jau tuvākajās dienās iedeva man grāmatu „Džuaņ Faluņ”.

Atbrīvoties no iekāres ir svarīgākais solis pilnveidojoties

Savas pilnveidošanās sākumā pret iekāres jautājumu es izturējos bezrūpīgi. Praktizētāja ar pieredzi norādīja man uz šī jautājuma svarīgumu, un, patiesību sakot, es smējos, kad viņa man teica, ka visi draugi praktizētāji atturas no seksuālajām attiecībām ārpus laulības. Manuprāt, iekāre bija noteicošais kritērijs, lai novērtētu attiecības.

Taču, tā kā es biju augstās domās par šo praktizētāju, es turpināju lasīt „Džuaņ Faluņ” un centos izprast šo jautājumu.

Darbā kāds kolēģis flirtēja ar mani. Pēc nelielas šaubīšanās, es padevos. Tajā brīdī, kad mēs satikāmies, es jutu, ka viņa lūpas klāj melna, karmai līdzīga matērija, un es sajutu riebumu pret viņu. Tāpat es jutu, ka kaut kas vilka manu ķermeni pie viņa ķermeņa, un šis spēks bija tik varens, ka man nācās stipri piepūlēties, lai noturētu savu ķermeni uz vietas, un netuvotos viņam. Vēlāk viņš man atklāja, ka viņam bija arī citas attiecības, un es sapratu, ka tas bija kā pārbaudījums man, un es turpināju turēties no viņa pa gabalu.

Turpmāko mēnešu laikā es ilgojos pēc viņa sabiedrības, un mani pārņēma jūtas pret viņu. Lai gan es turpināju raidīt taisnās domas, šīs jūtas mani nepameta.

Reiz man bija šāds sapnis. Es lidoju kaut kādās citās dimensijās augšā un lejā, kur vien tik vēlējos. Piepeši šis vīrietis parādījās manā priekšā pilnīgi kails. Viņš nostājās man aiz muguras, saņēma mani aiz rokām un sāka vilkt uz leju. Piepeši es vairs nespēju lidot. Es gulēju zemē kopā ar viņu. Es centos atkal uzlidot, taču nespēju pat pakustēties.

Šis sapnis kļuva man par brīdinājumu. Es sāku daudz centīgāk raidīt taisnās domas, taču izmaiņas bija nelielas.

Reiz es minghui.org mājaslapā izlasīju kādas praktizētājas pieredzi par to, kā viņa, raidot taisnās domas, pārvarēja savu iekāri. Šī pieredze pamodināja mani. Tas, no kā man vajadzēja atbrīvoties, bija iekāre, un man vajadzēja atbrīvoties no tās, raidot taisnās domas vairāk nekā četras reizes dienā. Jau pirmajā dienā pēc šīs izpratnes es sāku raidīt taisnās domas trīs stundas bez pārtraukuma. Es pirmoreiz darīju ko tādu, tāpēc beigās es jutos stipri nomocījusies.

Nākamajā rītā es pamodos, jūtoties jau krietni labāk. Es turpināju raidīt taisnās domas un turpināju atbrīvoties no domām par šo vīrieti arī visās citās dimensijās.

Nedēļas laikā lielākā daļa no iekāres bija likvidēta. Pēc tam, kad lielākā daļa šīs pieķeršanās bija likvidēta, es sāku just draudzību un žēlsirdību pret šo cilvēku. Es kļuvu arī daudz godīgāka par savām jūtām pret viņu. Pirms es likvidēju sevī iekāri, es biju greizsirdīga, mani uztrauca tas, ko viņš par mani domā, es ilgojos pēc viņa sabiedrības un sapņoju par to, kā būšu kopā ar viņu. Es izpratu, ka visas šīs pieķeršanās nāca no iekāres.

Kā es izpratu, tad iekāre atrodas tiešā saistībā ar mūsu ķermeni. Tiklīdz mēs uzskatām mūsu ķermeni par prioritāru, tā sāpes, labsajūta, uztraukumi, greizsirdība, slava un bailes sāk mocīt mūs.

Iekāre tur mūs ieslēgtus šajā Trīs sfēru pasaulē, ilūziju pasaulē. Sekss, pārtika, komforts un laiskums ir galvenie šķēršļi mūsu pilnveidošanās ceļā, un, kā es izpratu, tieši tāpēc Skolotājs „Džuaņ Faluņ” Sestajā lekcijā ir teicis: „Kad vēstures gaitā vai arī augstākās dimensijās raugās, vai cilvēks ir spējīgs pilnveidoties, lielu uzmanību pievērš cilvēka seksuālajai vēlmei un iekārei...”

Mana pārbaude jautājumā par iekāri ar to vēl nebeidzās, jo Skolotājs sagatavoja man vēl vienu pārbaudījumu, lai es izprastu visu šī pieķeršanās nopietnību. Tajā brīdī, kad es atbrīvojos no iekāres pret šo cilvēku, es sāku pastiprināti strādāt Dafa projektos un sāku pavadīt vairāk laika kopā ar draugiem praktizētājiem. Tad es izpratu, ka, jo tuvāka es kļuvu ar draugiem praktizētājiem, jo pievilcīgāki tie man likās. Iesākumā es domāju, ka tā ir tikai draudzība, taču vēlāk sapratu, ka tam bija saistība ar iekāri, un tā slēpās aiz draudzīguma. Kad es to izpratu, es nekavējoties sāku likvidēt šo slēpto pieķeršanos ar taisnajām domām, līdz sajutu, ka tā ir pilnībā pazudusi.

Reiz es meditēju un jutu, ka mans ķermenis pacēlās gaisā, lai lidotu. Skolotājs „Džuaņ Faluņ” Pirmajā lekcijā teica: „Jo vairāk netīrumu tu no tās izbērsi, jo augstāk tā uzpeldēs. Kad būsi izbēris visus netīrumus, tā uzpeldēs pilnībā.”

Patiesības skaidrošana ķīniešiem

2014. gada maijā Ķīnas premjerministrs ieradās ar vizīti Atēnās. Mēs nolēmām nodot viņam vēstuli, un man uzticēja uzrakstīt vēstuli un nodot to viņam. Es sāku rakstīt šo vēstuli. Tajā pašā dienā es pabeidzu to un nosūtīju uz draugu praktizētāju e-pastiem, lai viņi varētu to komentēt, un ikviens no viņiem atbildēja nekavējoties. Tāpat šī vēstule ātri vien tika pārtulkota ķīniešu valodā.

Pēc trim stundām es devos uz vietu, kur bija paredzēta premjerministru tikšanās. Savā ceļā es sastapos ar diviem šķēršļiem: pirmkārt, es nekādi nevarēju izdrukāt vēstuli ķīniešu valodā, un, otrkārt, tas draugs praktizētājs, kuram vajadzēja iet kopā ar mani un atnest vēl vienu vēstules eksemplāru, neatnāca, un es nevarēju viņu atrast.

Tā kā man joprojām bija divi vēstules eksemplāri angļu valodā, tad es nolēmu turpināt iesākto bez vēstules ķīniešu valodā un bez drauga praktizētāja. Es iegāju zālē, un pie ieejas apsardze jautāja, vai man ir ielūgums. Es izmantoju savu politiskās partijas darbinieka profesionālās identifikācijas karti, un viņi ielaida mani.

Tikšanās jau gāja uz beigām, tāpēc es steidzos tuvoties Ķīnas premjerministram, taču viens no viņa apsargiem atgrūda mani. Es paliku mierīga un gaidīju, kad radīsies cita iespēja. Kamēr šis apsargs cieši mani uzmanīja, vēl vairāk cilvēku sastājās ap premjerministru.

Laika limits bija ierobežots, jo limuzīns jau gaidīja pie zāles ieejas, lai aizvestu premjerministru. Es uzticējos Skolotājam, ka viņš palīdzēs man šajā jautājumā. Tad starp cilvēkiem es ieraudzīju Grieķijas premjerministru. Es piegāju un iedevu viņam abas vēstules, laipni palūdzot viņam vienu no vēstulēm nodot Ķīnas premjerministram. Viņš ar patiesu cieņu pateicās man, un es aizgāju. Tad es piezvanīju mūsu koordinatoriem un pastāstīju viņiem, kā viss notika, lai ikviens varētu turpināt raidīt taisnās domas.

Lai gan es biju vēl jauna praktizētāja, ar šo vēstuli draugi praktizētāji pilnībā uzticējās man, un kā es izpratu, tad šāda attieksme jo īpaši iedrošināja mani un likvidēja visus šķēršļus, ļaujot mums pabeigt visu, ko ieplānojis Skolotājs.

Brauciens uz Santorini

Pēc kāda laika es devos uz Santorini – Grieķijas salu, kura katru gadu uzņem tūkstošiem ķīniešu tūristu. Es braucu viena. Aiz manas sēdvietas izvietojās ķīniešu grupa. Es padevu viņiem avīzi par izstāšanos no ĶKP un turpināju lasīt „Džuaņ Faluņ”. Es dzirdēju, kā čaukstēja papīrs, kad ķīniešu meitene skatījās avīzi.

Piepeši viņa sāka kliegt. Visi ķīnieši sanāca kopā, lai lasītu. Kāds vidēja vecuma vīrietis iznāca laukā, veltīja ļoti bažīgu skatienu, un visi smiekli un sarunas nekavējoties apklusa. Es turpināju lasīt, un, kad beidzu lasīt lekciju, noliku to un aizmigu. Kad es pamodos, es ieraudzīju mazu ķīniešu meitenīti, apmēram piecus vai sešus gadus vecu, uzmanīgi mani vērojam. Kad viņa saprata, ka esmu pamodusies, viņa pieskārās manai sejai un aizgāja.

Lai gan es nerunāju ķīniešu valodā, šis gadījums deva man drosmi turpināt skaidrot patiesību ķīniešiem, un es atklāju, ka man kļuva vieglāk to darīt, kad mēs izkāpām uz salas. Laikā, kad es atrados uz salas, es izdalīju ķīniešiem daudz avīžu.

Atceļā uz Atēnām es atkal devos viena. Es sāku raidīt taisnās domas un iedevu avīzi kādam ķīnietim. Viņš pasmaidīja un uzreiz paņēma avīzi. Viņš pazuda no mana redzesloka, un es sāku kāpt augšā pa trapu uz kuģa. Ķīnietis kopā ar savu sievu jau bija tur. Kad viņi ieraudzīja mani, viņi sāka draudzīgi man māt ar roku, pateicoties man un izrādot savu atzinību.

Kā es izpratu, tad šis žests bija sveiciens no ķīniešiem, kuri apzinās mūsu misijas svarīgumu un mūsu beznosacījuma piedāvājumu viņiem, kurš nāk no labestības (Šaņ). Mana ceļa sākumā es šaubījos par to, vai vēstules un avīzes spēs izmainīt cilvēku sirdis. Tagad es esmu pārliecināta, ka tās spēj veikt milzīgas izmaiņas, un mūsu pienākums ir vēl labāk skaidrot patiesību ķīniešiem.

Viss iepriekš teiktais ir mana izpratne. Lūdzu ar labestību norādīt uz jebkuru neatbilstību.

Paldies, Skolotāj, paldies, draugi praktizētāji.