Patiesības skaidrošana politiķiem un sadarbība

Godāto Meistar!
Dārgie draugi praktizētāji!

Esmu praktizētāja no Zviedrijas. Garīgās lietas man vienmēr bija kaut kas dabisks un pašsaprotams, un, kad es sastapos ar Faluņgun un sāku to praktizēt 2006. gadā, es jutu, ka Faluņgun ir kas lielāks par visu to, ko līdz šim biju sastapusi. Tas bija kas tāds, ko man negribētos palaist garām.

Neilgi pēc tam, kad es sāku praktizēt, piedzima mūsu pirmais bērns. Kad es sāku skaidrot patiesību cilvēkiem, es sāku tulkot Epoch Times projektā. Es piedalījos arī vietējos pasākumos. Drīz vien mums bija jau vairāk bērnu, un es sāku saprast, cik liela atbildība ir audzināt Dafa bērnus. Tāpēc pagāja zināms laiks, pirms es varēju izbraukt, lai sastaptu praktizētājus ārpus manas vietējās grupas.

Tagad es vēlētos dalīties savā pieredzē par patiesības skaidrošanu politiķiem un par kooperāciju.

Saskarsme ar politiķiem

Pirms diviem gadiem DAFOH (“Ārsti pret piespiedu orgānu izņemšanu”) uzsāka starptautisku petīcijas parakstīšanas akciju. Mūsu Zviedrijas parlamenta locekļi bija gatavi ar mums kontaktēties, un es jutu, ka deputātiem, kas pārstāv mūsu apgabalu, arī tiek dota iespēja tikt glābtiem.

Mūsu pilsētā ir tikai daži praktizētāji. Citi praktizētāji jau praktizēja ilgāk nekā es, un viņi teica, ka viņiem nav bijis regulāru kontaktu ar mūsu parlamenta pārstāvjiem. Tā kā visi grupas dalībnieki bija aizņemti ar citiem projektiem, es jutu, ka tas bija mans uzdevums dot šiem politiķiem iespēju.

Mazi bērni ģimenē paņem daudz laika. Pēc tam, kad bērni ir nolikti gulēt, un mājas darbi ir apdarīti, vakarā paliek pavisam maz laika. Es bieži jutu, cik grūti ir sabalansēt visu, kas būtu nepieciešams, tik īsā laika sprīdī. Darba dienās es strādāju vai rūpējos par bērniem.

Tomēr es nolēmu atrast laiku, lai sazinātos ar manu apgabalu pārstāvošiem parlamenta locekļiem. Tā kā man vajadzēja telefona zvanus veikt darbadienas laikā, tad nolēmu ik pa brīdim paņemt sev pārtraukumu, lai varētu koncentrēties telefona zvaniem. Kāda praktizētāja, kura dienas laikā nebija nodarbināta, palīdzēja man, raidot taisnās domas, kamēr es veicu telefona zvanus. Mēs labi sadarbojāmies, un viņa vienmēr šādā veidā man palīdzēja, kad vien es viņai to lūdzu.

Kad es informēju politiķus par DAFOH 2012. gada petīciju, mēs bijām praktizētāju grupa dažādās Zviedrijas daļās, kas kontaktējās ar sava apgabala parlamenta pārstāvjiem. Es guvu pieredzi par to, kā mūsu kopīgi izveidotais spēcīgais lauks palīdzēja mums kādā noteiktā laika periodā uzrunāt daudzus politiķus.

Es vēl nekad nebiju sarunājusies ar politiķiem, jo neesmu arī interesējusies par politiku. Man nebija nekādu priekšstatu par cilvēkiem, ar kuriem sazinājos, nedz arī par viņu politiskajām idejām. Man vienmēr likās, ka viņi ir pārāk aizņemti, grūti sasniedzami un viņiem nekad nav laika, jo viņi strādā visas valsts līmenī. Tāpat man likās, ka viņi katrā ziņā ir kas vairāk par mani un ir labāki nekā es, jo ieņem svarīgu stāvokli sabiedrībā.

Lūk, tad man arī pavērās iespēja pilnveidot sevi, jo man bija jāstrādā pie tā, lai es celtu savu pašapziņu. Man bija arī jāatgādina pašai sev par ticību Meistaram un viņa iecerētajam.

Es atbrīvoju sevi no domas, ka viņi varētu būt grūti sasniedzami, un, ka viņiem nebūs laika. Pirms es kādam zvanīju pirmo reizi, es noskaidroju šīs personas darbības jomu. Kad jau biju gatava zvanīt, tad raidīju taisnās domas; es skatījos uz šīs personas attēlu un koncentrējos uz viņa patieso dabu. Man prātā bija doma: "Šī ir tava iespēja, pēc kuras tu esi atnācis."

Es biju pārsteigta par rezultātu. Tajā pašā dienā divi politiķi atsaucās un ieplānoja laiku vēlāk satikties kafejnīcā. Man izdevās sazvanīt gandrīz visus, kurus biju iecerējusi, un vēlāk ar vairākiem no tiem man bija tikšanās. Tagad viņiem ir laiks atbildēt uz maniem e-pastiem un telefona zvaniem, jo viņi zina, kas es esmu, un viņiem ir pozitīvs un nopietns iespaids par mani.

Šajā saskarsmē ar viņiem es atbrīvojos no priekšstatiem, ka cilvēki ar augstāku stāvokli sabiedrībā ir labāki vai vērtīgāki par citiem, un it īpaši par mani. Tagad es varu tikties ar šiem politiķiem kā ar parastiem cilvēkiem, kas ir ieradušies, lai Dafa tos glābtu.

Vairākas reizes esmu atlikusi savas ieplānotās privātās lietas, kad man negaidīti radās iespēja tikties ar kādu no politiķiem. Es domāju par prioritātēm un par to, ka arī manas personīgās lietas nokārtosies, tāpat kā viņiem.

Starp Zviedrijas praktizētājiem, kuri kontaktējas ar politiķiem, ir ļoti laba sadarbība. Man tā šķiet kā vilciens, kas neapturami virzās uz noteiktu mērķi. Mēs dalāmies pieredzē viens ar otru, atbalstām cits citu, un atrodam laiku viens otram. Pateicoties visu partiju pārstāvju atbalstam, Zviedrijas parlamentā tika demonstrēta filma „Brīvā Ķīna”. Tika organizēts arī seminārs par orgānu izņemšanu, un tas tika plaši apmeklēts.

Redzot to politiķu apņēmību un sirdis, kuri aicināja citus un organizēja parlamentā semināru, es guvu pieredzi, kas mani ļoti aizkustināja. Kādam praktizētājam bija iespēja sazināties par semināru ar vienu no lielākajiem Zviedrijas laikrakstiem, un raksts tika publicēts tajā pašā rītā, kad notika seminārs. Kāds cits praktizētājs parādīja avīzi diviem politiķiem, kuri organizēja semināru, un atklājot semināru, viņi pacēla šo avīzi savās rokās un aicināja visus deputātus dalīties un rakstīt par semināru, izmantojot sociālo tīklu līdzekļus. Es biju aizkustināta līdz asarām.

Atbrīvoties no domām par sevi

Pēc filmas „Brīvā Ķīna” demonstrācijas parlamentā es biju nodomājusi Epoch Times publikācijai intervēt dažus politiķus. Tā bija pirmā reize, kad es kādu intervēju, taču zinot, cik aizņemts ir deputātu dienas plāns, un to, cik maz man bija laika intervijai, es nevēlējos radīt jebkādus traucējumus, un tā vietā es biju mierīga, ierados savlaicīgi un devu viņiem laiku. Es prātā turēju domu, ka viss izdosies labi.

Kāda praktizētāja man teica, ka man būtu nepieciešams saīsināt intervijas, lai es varētu pagūt intervēt vēl dažus svarīgus cilvēkus. Es sapratu viņas domu, un ļāvu, lai viņa ved mani intervēt nākamo personu, taču tad kādu brīdi es sajutos kā maza norāta meitene, kam netiek uzticēts pašai pieņemt lēmumu.

Šajā svarīgajā notikumā es negribēju, lai manas jūtas traucētu lietām. Es domāju, ka nav tik būtiski, ja darīšu tā, kā viņa liek, jo es zināju, kādēļ tur atrados, un kas man ir jādara. Es atbrīvojos no domām par sevi, un mana sirds atgriezās pie uzdevuma. To sievieti, kuru man bija ļoti svarīgi intervēt, es nesastapu, taču sazvanīju viņu nākamajā rītā. Mums bija ilga un jauka saruna; viņa bija pateicīga par zvanu, un teica, ka patiešām augstu vērtē Epoch Times, kuru viņa bija zinājusi jau iepriekš.

Šajā laikā es guvu pieredzi kā mēs, skaidrojot patiesību, varam pazaudēt līdzsvaru, ja ļaujamies, ka vecie spēki izmanto mūsu pieķeršanās. Kad es atkaļ kļuvu apņēmības pilna darīt visu labi, darīt priekš Dafa, un atbrīvojos no domām par sevi, es atguvu mieru un varēju darīt to, ko biju nodomājusi darīt.

Būt apņēmīgai

Runājot ar politiķiem vai citiem cilvēkiem, es ievēroju sevī daudz ko, kas būtu jālīdzsvaro, un dažas lietas, kuras, protams, būtu jānovērš. Es vēlos viņus uzklausīt un cienīt. Tajā pašā laikā es zinu, ka viņi ir gaidījuši šo iespēju būt glābtiem, un man ir jābūt apņēmīgai, lai varētu dot viņiem šo iespēju. Es liku bailēm mani atstāt un spēru soli uz priekšu priekš Dafa. Es atceros, kāpēc zvanīju vai tikos ar viņiem, ko es piedāvāju viņiem. Viņi gaidīja šo iespēju.

Dažreiz man ir nepieciešama lielāka pacietība un ticība, ticība Meistara iecerētajam, ka lietas vienmēr notiek īstajā brīdī, kad apkārtējā vide un cilvēki tam ir gatavi.

Sadarbība

Esot ciešā kontaktā un sadarbojoties ar citiem Zviedrijas praktizētājiem, es sāku apjaust Dafa ķermeni, par kuru runā Meistars. Kad tika organizētas apmācības internetā, gatavojoties filmas „Brīva Ķīna” demonstrēšanai, piedalījās arī praktizētāji no Austrumeiropas. Kad izdzirdēju viņu balsis, paplašinājās mana izpratne par Dafa ķermeņi. Darbs pie daudzu dažādu valodu ieskaņošanas filmas ekranizācijai man palīdzēja sajust mūsu Dafa ķermeņa diženumu, to, ko mēs darām kopā, un mūsu sadarbību. Es iedvesmojos no mūsu pieredžu apmaiņas, un tas lika man būt vēl uzcītīgākai manā pilnveidošanās ceļā un patiesības skaidrošanā. Es jūtos lepna un pateicīga par iespēju būt par daļu no tā visa.

Uzrakstīt savu pieredzi – tas man ir kas jauns, un es atklāju, ka mana pilnveidošanās no tā ir daudz ieguvusi. Palūkojoties atpakaļ uz visu, kam esmu gājusi cauri, es varēju dziļāk ielūkoties sevī un atkal atrast lietas, no kā būtu jāatbrīvojas. Vērojot visu procesu kopumā, es varēju saskatīt sev raksturīgas lietas un caur tām arī savas pieķeršanās. Palūkojoties atpakaļ, es visu ieraudzīju no cita skatupunkta.

Noslēgumā es vēlos nolasīt dzejoli no krājuma Hun Jiņ I, ko jau daudzus gadus nēsāju sev līdzi. Tas man atgādina, cik svarīga ir sadarbība un savstarpējs atbalsts.

Harmonijā ar Likumu

Budas gaisma apspīd it visu,
Tikumība un taisnīgums ir harmoniski un skaidri.
Kopā uzcītīgi uz priekšu doties,
Nākotne ir brīnišķīga.

Paldies, Jums, Skolotāj!
Paldies, Jums, draugi praktizētāji!