Desmit pilnveidošanās gadu pieredze

Es esmu praktizētāja no Frankfurtes Vācijā. Es atbraucu uz Vāciju 1992. gadā. Ārzemēs dzīvojot, es nebiju dzirdējusi par Faluņgun un vajāšanām, kas sākās pēc 1999. gada 20. jūlija. 2004. gadā pie kāda mana laba drauga mājās Amerikas Savienotajās Valstīs es noskatījos video, kas iepazīstina ar Dafa. Mans pirmais iespaids bija, ka „Īstenība, Labestība un Pacietība” nav nekas nepareizs. Man bija viegli sekot šiem principiem. Tāpēc es nopirku grāmatu „Džuaņ Faluņ”, paņēmu dažus jaunākos rakstus no drauga, un iemācījos vingrojumus.

Izturēt iekāres pārbaudījumu

Pilnveidošanās sākumā es īsti nezināju, kas ir pilnveidošanās un regulāra Likuma mācīšanās. Es laiku pa laikam klausījos Meistara lekcijas, bet reti izpildīju vingrojumus. Kādu dienu es atklāju, ka, kopš biju sākusi lasīt „Džuaņ Faluņ”, es domāju par Meistara Likumu ik dienu, pārdomājot tajā izklāstītos principus.

Tolaik man bija spēcīga pieķeršanās mīlestības jūtām starp vīrieti un sievieti. Es arī ļoti labi apzinājos, ka, veiksmīgi neizejot šo pārbaudījumu, es nevarēšu sākt patiesi pilnveidoties. Es vilcinājos gandrīz divus gadus, sev jautādama: „Es esmu vēl jauna. Vai varu visu atmest?” Beidzot, kādu dienu es sapratu, ka seksam nav galvenā nozīme manā dzīvē. Es neesmu šurp nākusi dēļ tā. Tad mans prāts pēkšņi kļuva skaidrs, un es atbrīvojos no šīs pieķeršanās. Vēlāk, pēc dažiem pārbaudījumiem sapņos, es labi atcerējos arī tos pārbaudījumus, kurus es neesmu izturējusi pēc pamošanās. Es atcerējos, ko Meistars teica „Džuaņ Faluņ”: „Taču mēdz būt arī tā, ka cilvēks, kurš pirmo reizi neiztur, pamostoties rūgti nožēlo notikušo. Iespējams, ka tāds noskaņojums un tāds dvēseles stāvoklis palīdzēs pastiprināt šo iespaidu, un nākamreiz tu varēsi sevi kontrolēt un izturēt pārbaudījumu.” Es pieliku lielas pūles, lai atbrīvotos no šī veida domu karmas.

Reiz, kad es biju ļāvusies fantāzijai, pēkšņi manā prātā parādījās kāda frāze: „Katra lieta taču sastāv no matērijas.” („Džuaņ Faluņ”) Es uzreiz sapratu, ka šīs domas bija mana karma, no kuras man bija jāatbrīvojas. Tad šīs domas uzreiz pazuda, tas patiešām bija pārsteidzoši. Tas bija Meistars, kas palīdzēja man attīrīties no šiem traucējumiem, iznīcinot citās dimensijās milzīgu karmu, lielu kā kalnu.

Izturēt slimības karmas pārbaudi

Pirms es sāku pilnveidoties, mani bieži mocīja sāpes kakla un plecu apvidū, jo es daudz strādāju pie datora. Aukstā laikā mani mēdza mocīt hemoroīdi. Katru reizi, kad atgriezos Ķīnā, es apmeklēju masieri, bet strādājot kakla un plecu sāpes drīz vien atgriezās. Reizēm, kad es pamodos no rīta, mani mazie pirkstiņi bija nejūtīgi. Praktizēšanas sākumā es nebiju uzcītīga mācoties Likumu vai vingrojot, tāpēc nebija manas veselības acīmredzamu izmaiņu. Reiz mana menstruācija ievilkās vairāk nekā trīs mēnešu garumā, un katru dienu man bija spēcīga asiņošana. Šajā laikā mana sejas āda bija biedējoši bāla. Neapsverot to no Likuma viedokļa, es devos pie ginekologa. Ārsts neko neizdibināja un ieteica man veikt abrāziju. Es domāju, ja tas var atrisināt šo problēmu, un man nebūs jāraizējas par manu asiņošanu.

Tāpēc es piekritu, ka tiks veikta ķirurģiska iejaukšanās. Dažas dienas pēc tam, kad biju pieņēmusi šo lēmumu, asiņošana pēkšņi apstājās. Palūkojoties atpakaļ, varu teikt, ka, lai gan es nebiju pārāk zinoša pilnveidošanās jautājumos, man arī nebija aklas ticības mūsdienu medicīnai. Tas bija Meistars, kurš man palīdzēja iziet šo pārbaudījumu. Bet šajos pārbaudījumos mums pašiem ir jāpieņem savi lēmumi.

Tā kā mūsu meita bija vēl pavisam maza, viņa gandrīz katru nakti nāca gulēt mūsu gultā. Šī iemesla dēļ es nevarēju labi izgulēties. Es biju tik nogurusi, ka, braucot uz darbu un apstājoties pie sarkanās gaismas, es gribēju aizvērt acis, lai mazliet atpūstos. Tad es sāku meditēt pusstundas garumā katru dienu. Drīz vien vairs nejutos tik nogurusi. Es guvu pieredzi par prakses maģisko spēku.

Slimības karmas novēršanā ir vairākas stadijas. Reiz es iepazīstināju vairākus savus Rietumu draugus ar Faluņgun. Viņi man palūdza nākamajā nedēļas nogalē nodemonstrēt vingrojumus. Es piekritu. Dažas dienas pirms tam man sākās stipras iesnas. Es nodomāju, ka man jātiek galā ar šo pieķeršanos līdz brīvdienām. Tā nu es paliku mājās, lai atpūstos. Vēlāk, kad es atkal runāju ar šiem draugiem par Faluņgun un Shen Yun, viņi klusēja. Lai gan zināju, ka nerīkojos pareizi, es nebiju izpratusi iemeslu. Vēlāk es sapratu, ka tā bija veco spēku iejaukšanās, un es pieļāvu, ka šī iejaukšanās apturēja mani no dzīvo būtņu glābšanas. Es domāju kā parasts cilvēks, – ja esi slims, tad tev ir jāatpūšas.

„Likuma mācīšanā 20. gadadienā” Meistars teica: „Tās lietas, ko ir paredzēts paveikt Dafa skolniekiem, atrodas procesā, kas virzās uz priekšu. Ja tam atvēlētais laiks ir pagājis, tad viss ir nokavēts. Un tad, kad, palūkojoties atpakaļ, atklāsiet, ka neesat izdarījuši dažas lietas labi, tad vairs nebūs iespējas tās izlabot. Protams, pilnveidošanās vēl nav beigusies, un jūs varat turpināt darīt to, kas Dafa skolniekiem būtu jādara, un pārliecinieties, ka darāt labi to, kas jūs sagaida nākotnē. Šajā ziņā joprojām jums priekšā ir daudz iespēju un laika, lai izdarītu šīs lietas. Tomēr, ja ir daudz kā tāda, ko neesat darījuši labi, tad jūs tiešām paliksiet dziļas nozēlas pilni.”

Man žēl, ka pārāk vēlu sāku turēties vienā solī ar Likuma izlabošanas procesu, un tā rezultātā esmu daudz zaudējusi. Tāpēc tagad un turpmāk es centīšos vēl labāk iziet pilnveidošanās un Likuma apliecināšanas ceļu.

Pirms sākās šī gada Šeņ Juņ uzvedumi, man atkal dažas reizes parādījās slimības karma, piemēram, saaukstēšanās,spēcīgas blaugznas, vai hemoroīdi. Bet tajā laikā es jau spēju saprast, ka tā ir veco spēku iejaukšanās, kas traucē man pārdot biļetes. Es noliedzu šīs iejaukšanās, darot savu darbu tā, it kā nekas nebūtu noticis. Un tik tiešām, dažu dienu laikā šī parādība samazinājās vai pat tūlīt pazuda. Caur to es izpratu vienu no veco spēku noliegšanas aspektiem.

Atteikties no pieķeršanās personiskajam labumam

Mans vīrs ir vācietis. 2006. gadā viņš uzzināja, ka Faluņgun praktizētāji Ķīnā cieš nežēlīgās vajāšanās. Baidoties un nevēloties ietekmēt mūsu bērna iespējamo saistību nākotnē ar Ķīnu, viņš neļāva man iziet uz priekšu [lai iestātos par Faluņgun]. 2010. gadā viņš mani atturēja no dalības Šeņ Juņ veicināšanas projektā. Es nezināju par Likuma izlabošanas procesu, tāpēc ka man nebija iespējas sazināties ar citiem praktizētājiem. Es tam visam piekritu nelabprāt. 2011. gadā vīrs man ierosināja šķirties. Es ar mazuli devos prom no viņa un ieguvu lielāku brīvību.

Šķiršanās nozīmēja to, ka mums ar vīru bija jāvienojas par bērna uzturēšanu un finansēm. Šajā gandrīz gadu ilgajā periodā es daudz domāju par ģimeni, personīgo labumu, pašcieņu. Maksājums, ko vīrs man solīja, pēc viena brīvdienu mēneša saruka par 40%. Viņš man rupji teica: „Kāpēc tu agrāk neparakstījies? Tu vari nolīgt advokātu!” Es biju satriekta. Es biju nikna, aizvainota un uztraukta. Bet manī bija doma, ka nevēlos viņu ienīst. Es gribēju vienkārši pārtraukt attiecības ar viņu. Meistars teica: „Mīlestība ir jūtas, naids – arī jūtas.” „Mums jāizturas bezkaislīgi un jāsaglabā mierīga sirds attiecībā uz ikvienu pieķeršanos, ko rada šīs jūtas, lai beigu beigās pilnībā no tām atbrīvotos.” („Džuaņ Faluņ”, 6. lekcija).

Uzturlīdzekļu samazināšanās lika man satraukties par aiziešanu no darba. Es lauzīju galvu un tad sapratu, ka tas notiek tāpēc, ka neraugos uz notiekošo kā praktizētāja, bet gan kā parasts cilvēks, kam ir pieķeršanās sevi aizsargāt. Kad es sasniedzu izpratni, balstītu uz Likumu, tad atraidīju pieķeršanos personiskajam labumam. Tajā laikā man kļuva viegli neizjust naidu pret savu vīru. Bet es tomēr norādīju, ka tas, ko viņš darīja, ir nepareizi.

Kopš tā laika, katru reizi, kad es nevarēju tikt galā ar pieķeršanos personiskajam labumam, es domāju par principiem, ko Meistars māca „Džuaņ Faluņ”: „Mēs pilnveidojamies un uzskatām, ka vajag sekot lietu dabiskajai gaitai – tas, kas ir tavs, nekur nepazudīs, bet to, ko liktenis tev nav lēmis, tu neiegūsi, pat cīnoties par to.”

Šogad mani vecāki un brāļa ģimene ieradās Vācijā mani apciemot. Es uzņēmos nomaksāt daudzus rēķinus, – vai tas bija kaut kas, ko mani vecāki gribēja nopirkt, vai arī viņu dāvanas radiem un draugiem. Mamma vairākkārt teica: „Mēs šeit ieradāmies pirms desmit gadiem, kad jūs vēl nebijāt šķirti. Toreiz tava finansiālā situācija bija labāka nekā tagad, taču tagad tu esi daudz dāsnāka.” Viņi bija priecīgi par manu pašreizējo situāciju, un atzina, ka tā bija svētība, kas nākusi no Dafa. Viņi arī labāk izprata pilnveidošanās prakses nozīmi.

Ielūkoties sevī

2011. gadā es piedalījos Likuma konferencē Vašingtonā. Tā bija pirmā reize, kad es redzēju Meistaru. Mana godbijība nav aprakstāma. Lai gan es nevaru redzēt citas dimensijas, es dziļi jūtu Meistara žēlsirdību, un tas nav vārdos izsakāms. Meistara lekcija lika man saprast, ka manā pilnveidošanās ceļā ir divas galvenās problēmas: pirmā ir nepietiekoši stingra ticība Meistaram vai Likumam, otrā – pārāk cilvēciska domāšana. Kad ieraudzīju savas problēmas, es izdarīju izvēli: es ticēšu Meistaram un Likumam, un atbrīvošos no cilvēciskās domāšanas. Kad atgriezos Vācijā, nolēmu piedalīties lielajā grupā, kas ik nedēļu kopā mācās Likumu. Beidzot es varēju iziet un iesaistīties Shen Yun veicināšanā.

Sākumā es daudz runāju ar cilvēkiem Shen Yun veicināšanas vietās, taču nevienu biļeti pārdot man neizdevās. Es neiedomājos, ka tam varētu būt kāds sakars ar mani. Kad praktizētāji dalījās pieredzē, viņi daudz runāja par ielūkošanos sevī, par savu pieķeršanos meklēšanu un par to, ka jākļūst arvien centīgākiem. Tajā laikā es biju ļoti pārsteigta par to. Vēlāk, kad jau biju pamatīgāk mācījusies Likumu, es uzzināju, cik svarīgi ir ieskatīties sevī. Taču, ieskatoties sevī, kaut kas man neļāva justies komfortabli. Tādējādi, kad radās problēmas, es gan ieskatījos sevī, bet tajā pašā laikā galvenokārt pārvēlu vainu uz kādu citu. Tas tā notika, līdz es internetā pazaudēju salīdzinoši lielu naudas summu un tādā veidā es atklāju, ka es meklēju ārpusē, un nevēlos uzņemties jelkādu atbildību.

Es biju vienīgais šajā incidentā iesaistītais cilvēks. Šoreiz nebija neviena cita, kam uzvelt vainu. Es sapratu, ka mana nevēlēšanās ielūkoties pašai sevī ir kļuvusi par milzīgu problēmu. Dažas dienas vēlāk bija Likuma mācīšanās nodarbība lielā grupā. Neskatoties uz iekšēju pretošanos, manī bija noteikta apņemšanās dalīties ar savu pieredzi lielajā grupā. Man nācās atlaist šo naudas zaudējumu, un tad mans prāts kļuva mierīgs. Bet, kad es lielajā grupā beidzu runāt par to, es pēkšņi izplūdu asarās. Raugoties no cilvēka viedokļa, es to nevarēju izskaidrot. Domāju, tas notika tāpēc, ka mana dievišķā puse jau zināja, ka Meistars daudz ko ir paņēmis uz saviem pleciem dēļ manis. Divas nedēļas vēlāk zaudētā nauda kopā ar procentiem pilnībā pie manis atgriezās.

Ikreiz, kad es lasu šo rindkopu no Likuma izklāsta Pasaules Faluņ Dafa dienā: „Tie, kurus māca Skolotājs, esat tieši jūs, šie Dafa sekotāji. Tevi attīra, norūda līdz briedumam un sagatavo dzīvo būtņu glābšanai.” – mana sirds piepildās ar bezgalīgu pateicību Meistaram.

Novērst pieķeršanos jūtām, pilnveidot pašaizliedzību

Grāmatā „Džuaņ Faluņ” Meistars mums saka: „Jāuztur labas attiecības ar visiem, tajā skaitā ar saviem vecākiem un bērniem. Mums vienmēr ir jārūpējas par citiem – tādai sirdij vairs nepiemīt egoisms, tā ir līdzjūtības un žēlsirdības pilna.”

Šogad mani vecāki ieradās Vācijā mūs apciemot. Es ļoti cerēju, ka apciemojuma laikā viņi varēs vairāk mācīties Likumu un vēl centīgāk pilnveidoties. Taču tāpēc, ka es nespēju atbrīvoties no radnieciskām jūtām, man dažreiz nācās sastapties ar neiecietību. Mana ģimene atteicās no mana priekšlikuma, un viss beidzās ar strīdiem. Tikmēr arī bērna audzināšanas jautājumā radās daudzi konflikti, jo es uzstāju, ka vēlos iet savu ceļu. Mamma kritizēja mani par pārāk stingro pieeju izglītībai. Es atradu sevī vēl dziļi iesakņojušās partijas kultūras paliekas.

Raidot taisnās domas pēc Likuma mācību nodarbības lielā grupā, es pēkšņi sapratu, ka manī bija pieķeršanās būt pareizai, tas bija manā ģimenē iesakņojies princips, kuru biju apguvusi. Mans izejas punkts bija spēcīgs „Es” un „egoisms”. Taču Meistars vēlējās mūs virzīt uz „pašaizliedzību”. Un tā es atmaskoja fundamentālu pieķeršanos savam „Es”. Šis egoisms neļāva man uzzināt cita cilvēka domas un jūtas. Daudz tika par to runāts, bet bez rezultātiem, un tas bija man par lielāko šķērsli, ar kuru es saskāros šeņ Juņ veicināšanā. Šajā mirklī no visas savas sirds es izteicu vēlēšanos – es gribētu mēģināt pilnveidot sevī „pašaizliedzību”. Toreiz man pastāvīgi bira asaras. Es ilgi nevarēju nomierināties.

Mūsu dzīves ir radījis Dafa. Pilnveidošanās ir mūsu ceļš, lai mēs atgrieztos pie savas sākotnējās, patiesās būtības. Kā mēs varam ieiet jaunajā Visumā ar šo „egoismu”? Tas ir pats patiesākais ceļš, kuru Meistars mums ir atnesis no augstākiem līmeņiem. Tas, kas mūs gaida, ir pati neparastākā valstība. No kā tad mēs vēl nevaram atbrīvoties?

Izpratne, mudinot cilvēkus izstāties no ĶKP

Agrāk es uzskatīju, ka mana vācu valoda ir laba, un tāpēc es labprāt izvēlējos skaidrot patiesību vāciešiem, tādā veidā slēpjot savas bailes skaidrot patiesību ķīniešiem. Pēdējos gados Meistars savās lekcijās ir vairākkārt minējis nepieciešamību glābt dārgos ķīniešus. Vai tad mums nevajadzētu darīt visu, ko vēlas Meistars? Frankfurtē katru dienu ir daudz ķīniešu tūristu. Pēc šī gada Šeņ Juņ koncertiem es sāku apmeklēt tūrisma objektus, lai skaidrotu ķīniešiem patiesību. Es arī apzināti steidzinu manus draugus un radus izstāties no ĶKP.

Taču es saskāros ar problēmu, ka daudzi inteliģenti cilvēki atrodas spēcīgā ateisma iespaidā. Kaut arī viņi atbalstīja Dafa principus „Īstenība, Labestība un Pacietība” un zināja arī par ļaunās ĶKP noziegumiem, viņi domāja, ka nebija nepieciešamības izstāties no komunistiskās jaunatnes līgas vai jaunajiem pionieriem. Tā kā tikai neliels cilvēku skaits izstājās, es sāku šaubīties par savām spējām skaidrot patiesību, kā arī pieķēros panākumiem, kad cilvēki bija gatavi izstāties.

Nesen, mācoties Likumu lielā grupā, mēs lasījām „Likuma izklāstu ceļojot pa Ziemeļameriku.” Šo rindkopu es izlasīju vairākas reizes: „Kamēr vien cilvēks nav nostājies pret Dafa, viņš nav pakļauts briesmām tikt atsijātam, kad Likums labos cilvēku pasauli. Runājot par tām būtnēm, kuras nav mēģinājušas kaitēt Likumam, bet kuras arī nav labas, vai arī ir nepietiekami labas, tad tagad mēs ar tām neko nedarīsim. Tas ir tādēļ, ka nākamajā posmā joprojām būs cilvēki, kas praktizēs pilnveidošanos, un dzīvajām būtnēm nākamajā posmā par savu turpmāko vietu joprojām būs nepieciešams izdarīt savu izvēli tai laikā, kad Likums labos cilvēku pasauli. Šobrīd galvenais ir glābt tos cilvēkus, kuru prātus ir saindējuši ļaunie meli. To ārkārtīgi ļauno būtņu iznīcināšana, glābjot visas dzīvās būtnes, ir vērsta tikai uz tām dzīvajām būtnēm, kas kaitē Likumam. Vēl ir diezgan daudzas citas būtnes, kuras atbilst tādiem pašiem kritērijiem, bet kuras nav mēģinājušas kaitēt Likumam, un nav piedalījušās šajās lietās – ar tām visām nekas netiks darīts. Kāpēc? Lai tiem, kas nav kaitējuši Likumam, nākamajā Likuma izlabošanas posmā būtu dota iespēja. Un tajā pašā laikā cilvēkiem arī nākamajā posmā būs jāpilnveido sevi. Tās jau ir nākamā posma lietas.”

Es atkārtoti izvērtēju saistību starp izstāšanos no ĶKP un patiesības skaidrošanu. Izskaidrot patiesību ir ārkārtīgi svarīgi, tas ir Dafa skolnieku pienākums. Izstāšanās no ĶKP ir cilvēku izvēle, kad viņi uzzina patiesību, un ar to izvēlas savu nākotni. Mēs nevaram pieņemt šo lēmumu viņu vietā. Izskaidrojot patiesību, vienlaikus ir nepieciešams atbrīvoties no jebkādas pieķeršanās. Ja mūsu pilnveidošanās nebūs pietiekami laba, tas atstās iespaidu uz to, vai cilvēki varēs tikt glābti.

Vairāk nekā desmit gadus ilgajā pilnveidošanās ceļā es mainīju savu skatījumu uz pasauli, uz to, kā sadzīvot ar cilvēkiem, uz maniem paradumiem un tā tālāk. Līkločiem ejot no pārbaudījuma uz pārbaudījumu, es pamazām pilnveidojos. Atskatoties atpakaļ, es redzu daudz sarūgtinājuma pilnus pārbaudījumus, taču daudz vairāk bija prieka pēc paaugstināšanās. Un, visbeidzot, iedvesmosim viens otru ar Meistara dzejoli:

„Patiesa pilnveidošanās”

„Mācoties Likumu, saņem Likumu,
Salīdzini mācoties, salīdzini pilnveidojoties,
Ikkatru lietu un rīcību izvērtē,
Tikai tā ir pilnveidošanās.”

Mana ierobežotā līmeņa dēļ, lūdzu, norādiet uz nepilnībām.

Paldies, Meistar, paldies draugi praktizētāji!