Nelokāma pretestība 15 gadus ilgām vajāšanām – ticības un izvēles jautājums

1999. gadā Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) uzsāka Faluņgun vajāšanu, lai apspiestu to, no kā tā visvairāk baidās un kas ir ķīniešu ticības un iedvesmas avots. Tas bija kas tāds, ar ko partija nekad agrāk nebija saskārusies.

Neraugoties uz to, ka šai nežēlīgajai Faluņgun vajāšanai ĶKP mobilizēja visus iespējamos resursus, arī šodien, 15 gadus vēlāk, Faluņgun praktizētāji paliek nelokāmi savā pārliecībā. Tas ir tāpēc, ka katru dienu stāvot izvēles priekšā – aizstāvēt savu ticību „Īstenībai Labestībai Pacietībai” vai atkāpties milzīgā spiediena priekšā, Dafa sekotāji nešaubīgi izvēlas palikt uzticīgi savai pārliecībai.

1999. gada 12. jūlijā, nedēļu pirms tam, kad Ķīnā oficiāli tika uzsākta Faluņgun vajāšana, pilsētas Radio un Televīzijas biroja vadītājs Šaņduņas provincē Jan Pingana kungs tika pazemināts par rajona lauksaimniecības komitejas darbinieku.

Pēc vairākām smadzeņu skalošanas sesijām, kas ilga vairāk nekā mēnesi Jan Pingana kungam un viņa sievai Čan Lidzjuņas kundzei 2000. gada sākumā tika uzstādīts ultimāts – Faluņgun vai partija. Ļoti labi apzinoties sava lēmuma sekas, dzīvesbiedri uzrakstīja paziņojumu par izstāšanos no ĶKP.

Tam sekoja ilgi ieslodzījuma gadi, taču Jan kungs un Čan kundze nekad nav šaubījušies par savu izvēli.

Iespējams, ka šis ieraksts kādas jaunas Guandunas provinces mākslinieces dienasgrāmatā, daudz skaidrāk parāda šīs izvēles sekas:

„Spoža gaisma apspīd sienu manā priekšā. Skaitot šeit pavadītās dienas, šķiet, ka novelku ādu, kārtu pēc kārtas... Pirms biju šeit nonākusi, gulēju siltā un ērtā gultā, man bija viss, ko citi apskauž: laimīga laulība, iemīļots darbs, gaiša nākotne; man bija iespēja izpaust sevi caur mākslu... Pēkšņi viss mainījās. Es pārdomāju savu dzīvi, domāju par ticību un sevi...”

„Esmu gatava atteikties no slavas un laimes, sirdsapziņas un taisnīguma dēļ. Cietuma logs ir nodalījis divas pasaules; augstā siena ir nobloķējusi cilvēku sirdsapziņu un taisnīguma jūtas. Taču ar nesagraujamām Taisnām domām es spēšu izturēt jebkurus pārbaudījumus,” ar šiem vārdiem He Veņtinas kundze apliecina savu izvēli.

Vēl kāda sieviete un māte varēja aizbraukt no Ķīnas tikai pēc tam, kad bija pārcietusi pārbaudījumus vairāku gadu garumā: arestus, smadzeņu skalošanu, ieslodzījumu. Līdz pat pēdējam brīdim viņai nācās cīnīties ar raizēm un neziņu par to, kas notiks ar viņas ģimeni:

„Es atceros, kā slepus slaucīju asaras, lai mamma neieraudzītu manu dziļo izmisumu. Es teicu savai aizmigušajai mēnesi vecajai meitai, ka apsolu viņai gaišu nākotni, bet tagad māmiņa ir spiesta atstāt viņu šeit, Ķīnā.”

2004. gadā, sešus mēnešus pēc aizbraukšanas no Ķīnas, lai piedalītos pēcdoktorantūras apmācībās Nacionālajā Veselības institūtā, Džan Juiveja Vašingtonā varēja atkal būt kopā ar savu vīru un meitu.

Tagad viņa ar savu meitu katru nedēļas nogali pievienojas praktizētājiem, kuri izpilda vingrojumus pie Nacionālā aviācijas un kosmosa muzeja Vašingtonā.

Tikmēr, neskatoties uz praktizētājiem tik nežēlīgo vidi Ķīnā, Faluņgun praktizētāju skaits stabili palielinās.

Uzņēmējs, kurš sāka praktizēt Faluņgun 2010. gada maijā, Minhuei interneta mājaslapā pastāstīja par savu izvēli: „Es izmetu visus iepakojumus ar oriģinālajām firmas zīmēm, kuros bija iesaiņotas viltotās preces un marķēju visus produktus, uzrādot to patieso ražotāju. Lai gan preču cena samazinājās uz pusi, tas mani neuztrauca, jo es pilnveidojos saskaņā ar „Īstenību Labestību Pacietību”.

Viņš sāka stāstīt cilvēkiem par vajāšanām, informāciju par kurām ĶKP rūpīgi slēpj ne tikai no visas pasaules, bet arī no ķīniešiem.

Kas vada šos cilvēkus? Vai drosme stāties pretī autoritāram režīmam? Protams, tas arī, taču ar to vien nepietiek, lai tik ilgi uzturētu šajos cilvēkos spēku pārciest spīdzināšanu, ieslodzījumu un raizes, par šausmīgajām sekām, kuras sagaida viņu mīļos.

Izvēle, kuru daudzi Faluņgun praktizētāji izdarījuši, ir ticības un nelokāmas pārliecības jautājums, apņēmība nepadoties bailēm.

Holokaustu pārcietušais austriešu neirologs un psihiatrs Viktors Emīls Frankls ir teicis: „Liels vējš spēj apdzēst nelielu ugunsgrēku un spēj uzpūst lielu ugunsgrēku vēl lielāku. Gluži tāpat ir ar ticību. Grūtības un nelaimes vāju ticību vājina, bet stipru spēcina.”

2014. gada 20. jūlijā aprit 15 gadi, kopš Ķīnā tika uzsākta Faluņgun vajāšana.

17. jūlijā Faluņgun praktizētāji, viņu ģimenes, draugi un atbalstītāji Vašingtonā rīkoja mītiņu, parādi un piemiņas pasākumu sveču gaismā. Tuvākajās dienās visā pasaulē notiks līdzīgi pasākumi, kuros praktizētāji un viņu atbalstītāji atspoguļos savu izvēli iestāties par „Īstenību Labestību Pacietību”. Viņi priecāsies par iespēju jūs satikt, pastāstīt par savu miermīlīgo pretošanos vajāšanām un, iespējams, palīdzēs jums izdarīt savu izvēli.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2014/7/17/2078.html